Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Netieši apliecinot kāda ministrijas darbinieka teikto, ka „jaunais cilvēks ar izbrīnu uzzināja, ka vajadzēs arī strādāt”, Izglītības un zinātnes ministrija skaidro – tā nevarot atklāt ne to, kā tieši prezidenta Egila Levita padomnieces Sarmītes Ēlertes dēls apliecināja savu atbilstību vecākā eksperta amatam ministrijā, ne to, kāpēc viņam nācās pamest amatu pēc desmit „darba” dienām, jo „tas var nodarīt kaitējumu personas godam un cieņai”. Šodien bez plašākiem komentāriem publicējam ministrijas skaidrojumu:

„Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk - ministrija) ir izskatījusi 2020. gada 16. jūlija iesniegumu (reģistrēts ministrijā 2020. gada 20. jūlijā, reģ.Nr. 4-17.1/20/784), kurā ministrijai tiek uzdoti jautājumi par Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperta - projekta vecākā eksperta starptautiskās sadarbības un diasporas jautājumos amata konkursu (turpmāk - amata konkurss) un tā rezultātiem, un sniedz šādu atbildi.

Pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 9.panta pirmās daļas 2.punktu, ar ministrijas valsts sekretāra 2020. gada 19. februāra rīkojumu Nr. 13-2.1 e/20/88 “Par konkursa komisijas izveidošanu un Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperta - projekta vecākā eksperta starptautiskās sadarbības un diasporas jautājumos ierēdņa amata pretendentu atbilstības vērtēšanas kritēriju noteikšanu” bija izveidota konkursa komisija vakantā ierēdņa amata pretendentu atbilstības izvērtēšanai. Vienlaikus ar minēto rīkojumu, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 9.panta otrās daļas 2.punktu, bija noteikti vērtēšanas kritēriji amata pretendentu atbilstības izvērtēšanai.

Amata konkursa pretendentu atlases komisijā bija iekļauti:

1)   ministrijas valsts sekretāra vietnieks - Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors;

2)   ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākais eksperts, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietnieka zinātnes jomā pienākumu izpildītājs;

3)   ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietnieks augstākās izglītības jomā;

4)   ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta RIS3 vienības vadītājs;

5)   ministrijas Personālvadības nodaļas vadītāja vietnieks.

Vienlaikus informējam, ka informācija par to, kas tieši ieņem konkrēto amatu, ir atrodama ministrijas tīmekļa vietnē.

Informācija par amata konkursu, ievērojot Valsts civildienesta likuma 8. panta pirmās daļas  prasības, bija publicēta Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā (vakances Nr. 200221-9). Papildus, informācija par amata konkursu bija publicēta ministrijas tīmekļa vietnē. Saskaņā ar amata konkursa sludinājumā norādīto amata pretendentiem bija jāiesniedz motivēta pieteikuma vēstule, aprakstot darba pieredzi valsts pārvaldē, augstākās izglītības vai zinātnes jomā, pētniecībā vai citu relevantu darba pieredzi, kā arī pieredzi Latvijas oficiālā viedokļa paušanā starptautiska līmeņa pasākumos, norādot periodu, kad minētā pieredze iegūta (ja pieteikuma vēstulē nebija aprakstīta minētā pieredze, konkursa komisija uzskatīja, ka pretendentam nav šādas pieredzes), CV un izglītības dokumentu atvasinājumi (pretendentiem, kuri izglītību ir ieguvuši ārvalstīs, bija jāpievieno dokuments par izglītības akadēmisko atzīšanu Latvijā).

Ministrija veica amata pretendentu izvērtēšanu, izmantojot vienlaicīgi vairākas personāla atlases metodes - izvērtēšanu pēc dokumentiem un intervēšanu, kuras deva iespēju konkursa komisijai izvērtēt katra pretendenta piemērotību noteiktajām prasībām, proti, amata konkurss noritēja divās kārtās: pirmajā kārtā bija veikta iesniegto dokumentu atbilstības un pieteikuma vēstulē sniegtās informācijas saturiskā izvērtēšana prioritārajām prasībām, otrajā kārtā notika darba intervija, kuras laikā otrajā kārtā iekļuvušajiem amata pretendentiem latviešu un angļu valodās bija jāsniedz sagatavotā prezentācija par tēmu “Sadarbība ar Latvijas zinātnes diasporu valsts zinātnes un tehnoloģiju politikas mērķu sasniegšanai”. Intervijas laikā tika izvērtēta amata pretendentu atbilstība minētā rīkojuma noteiktajām prasībām, tostarp tika noskaidrota informācija par iepriekšējo profesionālo darba pieredzi. Lai izvērtētu amata pretendentu atbilstību vakantajam amatam un noskaidrotu amata pretendentu gatavību pielāgoties konkrētajam darbam, katram amata pretendentam tika uzdoti papildu jautājumi, kas attiecās uz paredzētā darba veikšanu un viņu piemērotību amatam. Darba intervija deva iespēju konkursa komisijas locekļiem iegūt pietiekami daudz informācijas par amata pretendentiem, viņu pieredzi attiecīgajā jomā, prasmēm un profesionālajām zināšanām. Konkursa beigās par katru amata pretendentu tika apkopots skaitliskais novērtējums, atbilstoši vērtēšanas metodikai, un veikta kandidātu savstarpējā salīdzināšana.

Līdz amata konkursa pieteikšanās termiņa beigām - 2020. gada 11. martam - ministrijā kopumā bija saņemti 13 pretendentu pieteikumi, amata konkursa otrajai kārtai bija virzīti desmit pretendenti.

Informācijas atklātības likuma 5. pants nosaka, kāda informācija ir atzīstama par ierobežotas pieejamības informāciju. Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 5. punktā noteikto par ierobežotas pieejamības informāciju ir atzīstama informācija, kas attiecas uz atestācijas, eksāmenu, iesniegto projektu (izņemot projektus, kuru finansēšana paredzēta ar valsts sniegtu galvojumu), konkursu (izņemot konkursus, kas saistīti ar iepirkumiem valsts vai pašvaldību vajadzībām vai citādi saistīti ar rīcību ar valsts vai pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu) un citu līdzīga rakstura novērtējumu procesu. Papildus informējam, ka ministrijas ierobežotas pieejamības informācijas saraksts ir apstiprināts ar ministrijas 2019. gada 27. decembra rīkojumu Nr. l-2e/l 9/391 “Par Izglītības un zinātnes ministrijas ierobežotas pieejamības informācijas saraksta apstiprināšanu”. Minētā rīkojuma pielikuma 34. punktā noteikts, ka par ierobežotas pieejamības informāciju, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 2., 4. un 5. punktu un Darba likuma 38. un 93. pantu, par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāmi pretendentu pieteikuma dokumenti izsludinātajiem ministrijas vakanto amatu konkursiem, cita ar konkursiem saistīta dokumentācija, tostarp amatu pretendentu piemērotības novērtēšanas procesa dokumenti. Ievērojot iepriekšminēto un to, ka Jūs savā pieprasījumā lūdzat sniegt informāciju kā amata konkursa uzvarētājs ir apliecinājis savu atbilstību amata konkursā izvirzītajām prasībām, un Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 5. punktā noteikto, nevaram sniegt Jums pieprasīto informāciju, jo tā skar amata pretendentu novērtējuma procesu un būtiski skar personas privāto dzīvi.

Amata konkursa rezultātā, konkursa komisija, izvērtējot amata konkursā iesniegtos dokumentus un darba intervijā gūto informāciju, ņemot vērā amata pretendentu savstarpējo izvērtējumu, par piemērotāko kandidatūru vakantajam amatam atzina Kriša Ēlerta kandidatūru, un, motivējot savu izvēli, ieteica viņu ministrijas valsts sekretāram iecelšanai vakantajā amatā. Ministrijas valsts sekretārs, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, izvērtēja konkursa komisijas ieteikumu un pieņēma lēmumu par amata pretendenta iecelšanu amatā, izdodot ministrijas 2020. gada 21. maija rīkojumu Nr. 13-2.1e/20/224 “Par Kriša Ēlerta iecelšanu valsts civildienesta ierēdņa amatā uz noteiktu laiku”. Tādējādi K.Ēlerts 2020. gada 16. jūnijā uzsāka valsts civildienestu ministrijā.

Savus tiešos amata pienākumus K. Ēlerts izbeidza pildīt 2020. gada 2. jūlijā, pamatojoties uz ministrijas 2020. gada 2. jūlija rīkojumu Nr. 13- 2.1e/20/313 “Par valsts civildienesta attiecību izbeigšanu ar Krišu Ēlertu”. Vienlaikus, ņemot vērā Vispārīgās datu aizsardzības regulas un Latvijas Republikas Satversmes 96. pantu , nevaram informēt par iemeslu, kāpēc valsts civildienesta attiecības ar K. Ēlertu ir izbeigtas, jo minēto ziņu izpaušana var tikt uzskatīta par iejaukšanos K. Ēlerta privātajā dzīvē, kas var nodarīt kaitējumu personas godam un cieņai.

Ievērojot to, ka valsts civildienesta attiecības ar K. Ēlertu ilga 10 darba dienas (17 kalendārās dienas, no kurām divas bija svētku dienas un viena pārceltā darba diena), bet konkursa sludinājumā lielākā mērā definētie galvenie Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperta - projekta vecākā eksperta starptautiskās sadarbības un diasporas jautājumos amata pienākumi pēc būtības ir veicami ilgtermiņā, K. Ēlerts bija uzsācis tiešo amata pienākumu izpildi, tā piemēram, K. Ēlerts piedalījās projekta “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” darba plānošanas sanāksmē, iepazinās un sniedza viedokli par izstrādāto dokumentu “Plāns darbam ar diasporu 2021. - 2023. gadam” saskaņā ar Diasporas likuma 6. panta otrās daļas 1. punkta c) apakšpunktu un sniedza viedokli par tehniskās specifikācijas projektu paplašināta zinātnes diasporas pētījuma īstenošanai, nodrošinot ministrijas kompetenci diasporas politikas jomā saskaņā ar Diasporas likuma 6. panta otrās daļas 3. punkta h) apakšpunktu, taču svarīgāko uzdoto uzdevumu izpildes termiņš bija ilgāks par 10 darba dienām, līdz ar to konkrētajā situācijā uzdotie uzdevumi palika izpildes stadijā, iesākti.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...