Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī nedēļa simbolizē mūsu valsts attīstības ceļu, kas bijis pretrunām pilns. 21.augustā atzīmējam Latvijas faktiskās neatkarības atjaunošanas dienu, bet 23.augustā pieminam staļinisma un nacisma upurus.

Ir apsveicami, ja valsts augstākās amatpersonas veido priekšstatu pasaulē par Latviju kā plaukstošu demokrātijas un tiesiskuma etalonu. Varu minēt Satversmes tiesas tābrīža priekšsēdētajas Inetas Ziemeles priekšlasījumu Eiropas konstitucionālo tiesu Konferences XVII kongresā, kas norisinājās 2017.gada jūnijā Batumi pilsētā.

Ziemeles kundze norādīja, ka Latvijas pieredze esot īpaši informējoša attiecībā uz to, kā, pielietojot konstitucionālās normas, visu līmeņu tiesas vienlaikus apguva arī vispārējos tiesību principus, to saturu un piemērošanu praksē. Latvijas piemērs atklājot, ka pamatnorma (Grundnorm) ir specifiska katrai tās veidotajai tiesību sistēmai konkrētā vēsturiskā kontekstā, un ka vispārējie tiesību principi arī ietver sevī konstitucionālās īpatnības.

Esmu Oskars Bundža, ārsts no Cēsīm. Savā dzimtajā pilsētā 30 gadus darbojos garīgās veselības aprūpes jomā, un vismaz pagaidām mana karjera apraujas. Faktiski tā bija apdraudēta jau kopš 2016.gada vasaras. Gatavojoties tobrīd resertifikācijai, atklāju ļoti būtisku robu MK noteikumos, kas reglamentē ārstniecības personu sertifikācijas kārtību. Tā kā uz mani kā pieredzējušu speciālistu nepārprotami attiecināmas no Satversmes 106.panta pirmā teikuma normas izrietošās pamattiesības saglabāt nodarbošanos un darbavietu, tad tiku valstij izvirzījis prasību sakārtot tiesību aktus, kas reglamentē resertifikāciju. Proti, nodrošināt, lai minētās tiesību normas, ja tādas tiešām nepieciešamas, atbilstu Satversmes 116.pantā izvirzītajām prasībām. Kā brīvas valsts pilsonis vienlaikus tiku lūdzis Veselības ministriju, nozares vadošo pārvaldes iestādi, nodrošināt, lai valsts attiecas pret mani cieņpilni un saglabā iespēju turpināt praktizēt, līdz tiesību normas tiktu sakārtotas.

Ja resertifikācijas procedūrā, kas pati par sevi ir izpildu varas funkcija, tiek realizēta valsts vara un izdoti administratīvie akti, tad saskaņā ar Satversmes 58.pantu un tā interpretāciju tiesību doktrīnā par funkcijas realizēšanu kopumā atbildīga ir nozares ministrija. Šī aksioma kļūs katram izprotama, MK noteiktā Pamatizglītības standarta līmenī apgūstot pilsoniskās zinības.

Diemžēl man šo septiņu gadu laikā nav izdevies komunicēt ne ar vienu pie kāda no trim valsts varas atzariem piederošu amatpersonu, kura iemiesotu praksē Ziemeles kundzes atziņu par tiesiskuma un taisnīguma principu pašsaprotamību Latvijā.

Radies iespaids, ka likumdevējs nav nodrošinājis, lai izpildu varas vai tiesu varas amatpersonas, ciktāl tas skar prokuratūru, administratīvās tiesas un daļēji arī Satversmes tiesu, varētu veikt savu darbu, nebaidoties no ietekmīgu grupējumu neformālas varas. Veselības aprūpes nozarē ne ministrijai, ne Nacionālajam veselības dienestam pietiekamas varas nav, un šīs iestādes, ja arī gribētu darboties efektīvāk, tomēr baidās. Tās saņem vāju atbalstu no prokuratūras vai administratīvās tiesas.

Veselības nozarē identificējami pamatā divi ietekmīgi grupējumi. Viens ir saimnieciski orientēts un vērtējams neviennozīmīgi. Proti, lai arī rodama atbilde uz Kariņa kunga regulāri uzdoto jautājumu “kur pazūd veselības budžeta nauda?”, tomēr veselības aprūpes sistēma, tās infrastruktūra bez attiecīgā grupējuma būtu, šķiet, vēl kritiskākā stāvoklī.

Otrs grupējums saistīts ar mediķu tālākizglītības organizēšanu, un sevis uzturēšanai tam nepieciešams, lai valsts nosaka ārstam obligātu pienākumu apmeklēt attiecīgos pasākumus. Tāpēc Sertifikācijas noteikumos Nr.943, kas spēkā kopš 2013.gada, Ministru kabinets ieviesis normu, ka ik pēc 5 gadiem nepieciešama resertifikācija specialitātē. Tā notiek visai formāli, ja ārsts ieguvis tieši tādus 250 tālākizglītības punktus, ko akceptē minētais grupējums. Rezumējot: Ministru kabineta noteikumi radījuši priekšnoteikumu resoriskas “mazās Baltkrievijas” izveidei un feodālismam tipisku attiecību veidošanos starp Latvijas Ārstu biedrību un ārstu.

Interesanti, ka Ministru kabinets šobrīd iesniedzis likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”. 22.jūnijā Saeima pieņēma likumprojektu pirmajā lasījumā. Pievienotajā anotācijā Ministru kabinets atzīst, ka tālākizglītības pasākumu atzīšanas un novērtēšanas sistēma MK noteikumos šobrīd reglamentēta, nesaņemot vispār tamlīdzīgu likumdevēja deleģējumu. Proti, ja Latvija funkcionētu tiesiski, tad saskaņā ar Grundnorm tiktu uzsākta parlamentārā kontrole.

Turklāt, ja pašreizējā tālākizglītības pasākumu atzīšanas sistēma un tālākizglītības punktu piešķiršanas kārtība ir prettiesiskas, tad ārstu resertifikācija arī notiek neleģitīmā kārtībā un nepārprotami ierobežo vai var ierobežot visu resertifikācijai pakļauto ārstniecības personu no Satversmes 106.panta pirmā teikuma normas izrietošās pamattiesības.

Vienlaikus identificējama vēl kāda problēma – valsts panākusi, ka absolūti lielākā daļa ārstu vāji izprot pilsoniskās zinības, nezina pat savas pamattiesības un neprot vai neredz jēgu prasīt valstij, lai pamattiesības tiktu ievērotas. Tomēr tieši mediķi ir personas, kuras objektīvu iemeslu dēļ kā starpnieki tiek iesaistītas attiecībās starp valsti un pacientu, lai nodrošinātu  Satvermes 111.pantā noteikto pamattiesību un ar tām saistīto arī 96.pantā noteikto pamattiesību ievērošanu. Rezumējot valsts nevar attīstīt pacientu tiesību institūtu, ja vienlaikus netiek veikti pasākumi, lai krasi uzlabotu ārstniecības personu pilsoniskās zinības un caurviju prasmes.

Esošajā ģeopolitiskajā situācijā veselības aprūpe kļūst stratēģiski arvien svarīgāka nozare. Latvija ir vienīgā zināmā no it kā demokrātiskām valstīm, kur, ignorējot valstī ieviestos vispārējos administratīvo tiesību principus un konstitucionālo kārtību, praktizēttiesīga ārsta statusu nosaka un pagarina vai nepagarina ar lēmumu, ko izdevis juridiski neatzīts subjekts. Proti, attiecīgos lēmumus izdod Latvijas Ārstu biedrības struktūrvienība, Sertifikācijas padome.

Lai gan biedrības struktūrvienība nav juridiska persona, tomēr MK noteikumu Nr.943  11.punktā tiesības realizēt valsts varu un izdot administratīvos aktus sertifikācijas, resertifikācijas, tālākizglītības pasākumu atzīšanas un pat sertifikāta anulēšanas gadījumos nepastarpināti, tātad apejot biedrības valdi, deleģētas tieši minētajam tiesiski neatzītajam subjektam.

Gan Ārstu biedrības valde, gan Veselības ministrija iepriekš katra sava iemesla dēļ konsekventi atzina, ka tām nav tiesību īstenot padotību pār šo struktūrvienību un tā esot neatkarīga (tātad sanāk kas līdzīgs Satversmē noteiktām neatkarīgajām iestādēm…). Taču nupat saņēmu Veselības ministrijas skaidrojumu, ka padotība pār sertifikācijas institūcijām tiekot īstenota uz ministrijas izdota iekšējā normatīvā akta pamata. Vadošās iestādes amatpersonām joprojām nav tātad saistoši apgūt pilsoniskās zinības kaut Pamatizglītības standarta līmenī?!

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, aicinu valsts augstākās amatpersonas būt atbildīgām un nekavējoši informēt NATO sabiedrotos, ka mūsu izpildu varas institūcijas ir bezspēcīgas īstenot padotību pār sertifikācijas institūcijām. Latvijas Ārstu biedrības reputācija sabiedrībā ir neviennozīmīga; ilgtermiņā vērtējot biedru sapulču apmeklējuma rādītājus, organizācija ir vāji leģitimēta pašu ārstu vidū. Tomēr Pacientu tiesību likuma 10.panta piektās daļas 17.apakšpunkta norma, kas spēkā vien no 2020.gada, kad minētās problēmas bija jau vispārzināmas, nosaka tiesības Ārstu biedrībai iegūt informāciju par ikvienu pacientu, kurš ārstējies Latvijas ārstniecības iestādēs.

Medicīniskās kartes bieži satur, piemēram, šantažēšanai izmantojamas ziņas par pacienta paradumiem, privāto dzīvi. Pakalpojumus ārstniecības iestādēs saņem ne vien Latvijas “ierindas” pilsoņi un valsts amatpersonas, bet arī ārvalstu diplomāti vai militārpersonas. Drošības dienesti neuzskata Pacientu tiesību likuma attiecīgo normu par potenciālu draudu Latvijas un sabiedroto drošībai, lai gan ārējos normatīvajos aktos nevienai tiešās pārvaldes iestādei nav noteikts pienākums īstenot padotību pār sertifikācijas institūcijām. Citu NATO valstu attiecīgajiem dienestiem varētu būt atšķirīgs viedoklis.

Medicīnas jomā Latvija ir vājš NATO sabiedrotais – ne aprīkojuma vai mediķu profesionālo zināšanu dēļ, bet visu valsts varas atzaru netieši atbalstītās un sabiedrībā iesakņotās ideoloģijas dēļ; proti, ārsts ir kas a priori slikts, neuzticams, uzraugāms un kontrolējams. Tomēr minētās funkcijas veic biedrība, kā priekšstāvjiem citas intereses vienmēr dominējušas pār profesionālajām. Politiska atbildība būtu beidzot jāuzņemas valstij, atbrīvojot ārstus no šīm feodālajām klaušām; tie ārsti, kuri gribēs strādāt, pašsaprotami regulāri cels savu kvalifikāciju arī tad, ja likvidēs resertifikācijas procedūru.

Vai ārsta konstitucionālās tiesības saglabāt nodarbošanos aizstāv tiesa? Protams, nē! Likums Latvijā ļauj pašām tiesām “politiski pareizi” izvēlēties, kādus pieteikumus pieņemt, un konkrētā problēma neieinteresēja ne Satversmes tiesas kolēģiju, ne Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta dažas senatores. Daļas tiesnešu ieskatā pieteicējs neuzvedoties “saprātīgi”, bet citi norādījuši, ka pieteikums nesatur atbilstošu pamatojumu, kā tieši aizskartas subjektīvās pamattiesības.

Tomēr… Vai mazpilsētas daktera neveiksmīgi sastādīts pieteikums izslēdz augstākās kvalifikācijas tiesnešu pienākumu respektēt Satversmes garu un nosūtīt tiesību akta izdevējam, Ministru kabinetam, papildlēmumu, ka MK noteikumu Nr.943 dažas normas pārkāpj likumā noteiktā deleģējuma apjomu, neiederas Latvijas tiesību sistēmā un nav tāpēc piemērojamas?

Paldies par uzmanību!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...