Mis 30 procenti, jeb Lembergs nobāl uzņēmējas Mališevas priekšā, Bordāns nolaiž rokas
Pietiek lasītāja23.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja ir zināms kāds politiķis, kuram ir iesauka - Misters 20 procenti, tad par uzņēmēju Jūliju Mališevu var teikt - Mis 30 procenti. Tikai atšķirībā no jau pieminētā politiķa viņa, kā es uzskatu, nevis pieprasa konkrēta procenta otkatu, bet gan trešo daļu no saviem ienākumiem atvēl tam, lai tiesās panāktu labvēlīgu rezultātu, ieskaitot tādu metožu izmantošanu kā tiesnešu materiālo stimulēšanu.
Viņas kā valdes locekles pārvaldītā SIA “Avelon Capital” pirms astoņiem gadiem paņēma kādā bankā vairāk nekā sešu miljonu eiro kredītu, kuram galīgais atmaksas termiņš iestājās pirms trim gadiem – 2018.gada 5. septembrī. “Avelon Capital” savas saistības nepildīja, kā arī noteiktajā termiņā kredītu neatdeva. Bankai nekas cits neatlika kā vērsties tiesā ar parāda piedziņas prasību.
Tad nu Jūlija Mališeva izlēma, ka vieglāk no tiem simt tūkstošiem eiro, ko ik mēnesi maksā nomnieki, ir 30 procentus izmantot juristu algošanai un tiesnešu piekukuļošanai, nekā godīgi samaksāt diezgan prāvu kredītu vai ļaut, lai to piedzen piespiedu kārtā. Tā viņai jau trīs gadus izdevies novilcināt piespiedu piedziņas izpildi.
Savās darbībās viņa izmantojusi arī tādu populāru metodi kā firmas juridiskās adreses maiņu uz tādu, lai lietas tiktu izskatītas konkrētā, pietuvinātā tiesā, proti, Siguldas tiesā, kur visas ar viņu saistītās lietas nesaprotamu iemeslu dēļ kā uz burvja mājienu nonāk tieši pie bēdīgi slavenās tiesneses Vallijas Grebežnieces, kura, šķiet, ar lielu centību atstrādā piešķirto materiālo stimulu.
Tā kā ir pilnīgi skaidrs, ka parāda piedziņas lietās likuma burts un gars nostāsies parāda piedziņas pusē, ja parādnieks gluži vienkārši izvairās maksāt, tad tas, ko var darīt tiesnese, ir maksimāli attālināt šī brīža iestāšanos. Un Vallija Grebežniece to arī meistarīgi dara. Saņemot lietu, viņa ar pirmsšķietamu lēmumu uzreiz aizliedz īpašumu izsoles organizēšanu. Turklāt viņa nebaidās pat pārkāpt likumu un neizskatīt lietu likumā noteiktajā termiņā 15 dienās, bet atrod visādus iemeslus, kādēļ tiesu var novilcināt. Tādā veidā ar tiesneses Vallijas Grebežnieces gādību lietu ir izdevies novilcināt pat septiņus mēnešus.
Lai gan par Valliju Grebežnieci un viņas darbībām ir rakstītas neskaitāmas sūdzības, tai skaitā arī tieslietu ministram Jānim Bordānam, tomēr viņš ir bijis spiests atzīt, ka tiesu varā politiķi nedrīkst iejaukties, un bezspēcībā noplātījis rokas.
Ja līdz šim šķita, ka tiesas procesa novilcināšanas lielmeistars ir neviens cits kā cietuma slimnīcā Covid 19 mocītais bijušais Ventspils mērs Aivars Lembergs, tad varētu pat teikt, ka Jūlijas Mališevas priekšā viņš nobāl. Jūlija Mališeva, lai nevajadzētu atmaksāt paņemto sešu miljonu kredītu, ir ierosinājusi 12 tiesas lietas, ir notikusi 21 tiesas sēde, kā arī 16 rakstveidā skatītas blakus sūdzības. Ja Jūlija Mališeva visu savu izdomu un enerģiju, ko velta tiesāšanās procesiem un tiesu sistēmas ietekmēšanai, veltītu naudas pelnīšanai, tad viņa varētu bankai ne tikai atdot paņemto sešu miljonu kredītu, bet pat izveidot jaunu tikpat vērtīgu biznesu, turklāt bez jebkādiem kredītiem.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
