Iesaki rakstu: 
Pievienotajā erkānšāviņā - tvītā ir lasāms ļoti populārs un izplatīts mīts. Kaut patiesībā ir no sērijas "Paldies Šleseram par Rimi". Komunistu propagandas mašīna pieraksta Marksam gūzmu sociālu pārmaiņu. Patiesībā tās eksistēja un attīstījās arī bez Marksa. Un vislabāk valstīs, kur sociāldemokrāti atteicās no toksiskajām Marksa dogmām.
Valstīs, kur tika burtiski realizētas viņa idejas, tika detonēts masu terors, bet ekonomika sabruka, bankrotēja. Bez izņēmumiem. Marksa teoriju pētnieki norāda, ka Ļeņins, Staļins un viņa sekotāji "neizkropļoja" viņa mācības, - patiesībā centās realizēt ļoti precīzi.
Marksa popularitāti savulaik radīja boļševiku propagandas mašīnērija, jo vajadzēja radīt ideoloģiju, kas vēlāk tika pārvērsta par kultu. Vēlāk to mērķtiecīgi padarīja par erzac jeb laicīgo reliģiju.
Tas arī padarīja Marksu, kurš sākotnēji bija redzams, bet tikai viens no vairākiem 19. gadsimta sociālajiem domātājiem, par kulta personību. Protams, viņam tika pierakstītas visas labās un galvenās sociālās vienlīdzības idejas, nekritiski noklusējot, ka tās attīstījās arī valstīs, kuras nesekoja Marksa dogmām un izvēlējās citu domātāju līdzīgas idejas.
Paradoksāli, ka Marksa kulta veidošanās piedalījās arī tūkstošiem Aukstā kara "sovjetologu”, kuri pētīja PSRS un citu marksistu režīma fenomenu un, protams, studēja Marksu. Kā jau akadēmiski cilvēki viņi izcēla arī viņa labās idejas. Bet šī kārtējā fokusēšanās uz viņa personību vēl vairāk attīstīja mītu par Marksu kā "galveno" sociālo domātāju.
Bet tas nekādi neatceļ traģisko faktu, ka marksisms kopumā detonēja XX gadsimta asins jūras – civilizācijas vēsturē nekad agrāk nepieredzētas. Un tas arī neatceļ faktu, ka bez Marksa 19. gadsimtā bija virkne citu sociālo domātāju un pie mūsdienu labklājības valstu modeļa daudzas sabiedrības nonāca arī bez marksisma. Iztiekot bez masu terora, slepkavībām, vergu nometnēm, "orveliska" murgu totalitārisma.
Mūsdienās pavirši vēstures "speciālisti", neizprotot laika kontekstu, plašāku skatījumu, turpina uzturēt totalitārā komunistu režīma mākslīgi radīto, tīši uzpūsto mītu par Marksu kā "galveno" sociālo pārmaiņu dzinējspēku. Viņi aicina mūs iet pāri pa laipu ar aizsietām acīm.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.