Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Mīts un patiesība par „no-kill”

Astrīda Kārkliņa*
29.03.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vārdi "No-kill" mūs uzrunā emociju līmenī un apbrīnojami viegli rada ilūziju par pilnīgu laimi. Pārņem sajūta, ka nāve līdz ar šiem vārdiem beidz pastāvēt, slimības un ciešanas izzūd no realitātes. Mēs uzzinām par tiem sliktajiem “midzinātājiem” un labajiem “no-kill” glābējiem, kuriem tad arī tiek garantēta milzīga sabiedrības atsaucība un atbalsts.

Lielisks mārketinga ierocis sabiedriskās domas ietekmēšanai, kurš kā visas manipulācijas nebūt nav tik nevainīgs, kā sākotnēji varētu šķist. Jo dzīve nav tik vienkārša kā reklāmā. Reklāmai vienmēr jābūt skaistai, trāpīgai un ietverto mērķi realizēt spējīgai. Dzīvē nekad viss nav tik skaisti kā sižetā, ko mums piedāvā reklāma „no-kill”.

1. Pasaules dzīvnieku aizsardzības organizāciju izpratnē “No-kill” nenozīmē, ka šajās patversmēs dzīvnieki netiek iemidzināti.

Lai atbilstu pasaulē vispāratzīto standarta “no-kill” apzīmējumam, dzīvība jāsaglabā vismaz 90% dzīvnieku, kas nonāk patversmē. 10% dzīvnieku patversme drīkst iemidzināt, nezaudējot "no-kill" patversmes statusu. Vienmēr būs dzīvnieki, kuriem diemžēl eitanāzija ir vislabākais risinājums, taču radot iespaidu, ka „no-kill” nozīmē pilnīgu atteikšanos no tās, notiek manipulācija ar mūsu emocijām un prātu.

Galvenais vērtēšanas kritērijs - eitanāzijas iemesls. Dzirdot par patversmē iemidzinātajiem dzīvniekiem, īpaši, ja pretstatā tiek likts citas patversmes "no-kill" statuss, mūs pārņem šausmas, acu priekšā redzam veselus, adoptējamus dzīvniekus, kuri tiek iemidzināti tikai tāpēc, ka viņiem nav atrasta jauna mājvieta. Vēl 20 gadus atpakaļ tā bija skumja realitāte, taču šobrīd situācija ir pilnīgi citāda – Latvijā pamesto dzīvnieku (īpaši suņu) ir kļuvis ievērojami mazāk, bet patversmju un dzīvnieku aizsardzības organizāciju – nesalīdzināmi vairāk.

Visas dzīvnieku aizsardzības organizācijas neatkarīgi no nosaukuma ir pret dzīvnieku iemidzināšanu un dara visu, lai saglabātu katra dzīvnieka dzīvību, tādā veidā parādot arī sabiedrībai katras dzīvības vērtibu arī tad, ja viņš ir vecs un slims. Neviena dzīvnieku aizsardzības organizācija Latvijā nekad labprātīgi negribēs iemidzināt dzīvnieku vietas trūkuma dēļ. Tā meklēs vietu citā patversmē, kurai būs iespēja uzņemt šo dzīvnieku kaut vai uz laiku.

Likums nosaka, ka tad, ja patversmē nonāk smagi ievainoti vai slimi dzīvnieki, kuru dzīve bez ciešanām nav iespējama, tad viņiem pielieto eitanāziju, lai atvieglotu ciešanas. Diemžēl pārskatāmā nākotnē nekur nepazudīs arī dzīvnieki, kurus nav iespējams piedāvāt adopcijai agresijas dēļ (šādus dzīvniekus varētu adoptēt cilvēki ar īpašām zināšanām, taču tas notiek ļoti reti, un riski, ka šāds agresīvs suns turpinās nogalināt citus suņus un kaķus, uzbrukt cilvēkiem, ir ļoti liels). Smagi ievainotie, nedziedināmi slimie, kuru dzīves kvalitāte kļūst nožēlojama, un izteikti agresīvie dzīvnieki veido tos pat pēc "no-kill" standartiem pieļaujamos 10% iemidzināto dzīvnieku.

2. Adopcijai nepiemērots dzīvnieks: kā noteikt robežu?

Ja dzīvnieks ir patiesi neārstējami slims vai nogalina citu sugu dzīvniekus, bīstams cilvēkam, tā iemidzināšana varētu būt pieļaujama. Problēma rodas brīdī, kad jāpieņem lēmums. Nav pasaulē izveidots tāds “veselības vai/un agresivitātes standarts”, ko varētu piemērīt konkrētajam dzīvniekam un standartizēti izlemt, kā rīkoties.

Pasaulē ir patversmes un dzīvnieku aizsardzības organizācijas, kas uzskata, ka pitbulterjeri un to metisi nav piemēroti adopcijai to iespējamās zooagresijas dēļ. Ir patversmes un dzīvnieku aizsardzības organizācijas, kas uzskata, ka ir neētiski piedāvāt adopcijai kaķus, kam ir konstatēts kaķu leikēmijas (FeLV) vai kaķu imūndeficīta (FIV) vīruss. Ir patversmes, kas ieviesušas obligātos dzīvnieka rakstura testus, citas patversmes šādus testus neveic vispār.

Tie paši cilvēki, kas kaislīgi iestājas pret iemidzināšanu vispār, parasti uzskata, ka jādara viss, lai dzīvnieks neciestu un nemocītos. Liela sabiedrības daļa nesaprot, ka tieši šāds ir visu dzīvnieku aizstāvju mērķis.

3. „No-kill” patversmes kā veiksmīgs mārketinga triks.

Pasaulē patversmes, kas mērķtiecīgi izmanto “no-kill” statusu sabiedrības uzmanības piesaistīšanai, apzināti var uzņemt ierobežotu dzīvnieku daudzumu vai neievēro noteiktos normatīvus.

Labprāt tiek uzņemti veseli kucēni un kaķēni, kuru saimnieku dzīvnieciņiem „tā nejauši gadījās” apbērnoties, jo tos ir viegli nodot adopcijai. Statistikā 100% adopcija, 0% eitanāzijas. Tieši šāda statistika ļoti piesaista ziedotājus, vai ne tā?

Bet kur liksim izteikti bailīgos vecos un/vai nesocializētos kaķus? Kur paliks vecie un/vai agresīvie suņi? Vai mēs esam gatavi tam, ka šie dzīvnieki paliks uz ielas, kamēr visas patversmes būs "no-kill"? Laikā, kad sabiedrība slavēs "no-kill" un ar nicinājumu izturēsies pret pārējām patversmēm, tikmēr tieši tie, kam palīdzība vajadzīga visvairāk, var palikt bez tās.

4. „No-kill”- mērķis vai līdzeklis?

Jau paša termina "no-kill" izmantošana rada jautājumu par tā lietošanas mērķi. Kādēļ tiek uzsvērts un privatizēts tas, kas ir visu dzīvnieku aizsardzības organizāciju darbošanās mērķis? Kādēļ censties izcelt sevi un padarīt vairāk redzamu, ja reiz mēs visi strādājam viena mērķa labā?

Vai tiešām dzīvnieku aizsardzības organizācija, kas neprivatizē "no-kill" statusu, alkst iemidzināt dzīvniekus? Vai tiešām to darbinieki sapņo par letālās injekcijas šļircēm? Vienīgais iemesls, kādēļ vietā un nevietā tiek izmantots termins "no-kill", ir nevis darbības mērķis, bet gan līdzeklis ziedojumu vākšanai, mārketinga instruments. Radīt skaistu imidžu, saņemt vairāk atbalsta un ziedojumu, bieži uz citu organizāciju un patversmju pazemināšanas rēķina. Termins "no-kill" parasti tiek ciniski izmantots, lai atviltu atbalstu, laiku un ziedojumus no tiem, kam to vajag visvairāk.

Mēs mudinām pārbaudīt patversmju atskaites un padomāt par to, vai iesniegtie dati ir patiesi. Aicinām padomāt, vai dzīvnieku aizsardzības organizācijai ir vēl kādi darbības lauki, izņemot"no-kill" statusu, – vai tā piedalās vienīgajā efektīvajā bezsaimnieku kaķu skaita samazināšanas programmā “noķer-sterilizē-atlaid”; cik aktīvi tā iesaistās, lai saglabātu sterilizēto kaķu dzīvotnes pilsētvidē; vai patversme sadarbojas ar kinologiem, kas novērtē adopcijai piedāvājamo dzīvnieku temperamentu un pasargās citus dzīvniekus no bīstamo suņu uzbrukumiem; cik rūpīgi tiek izvēlēti topošie adoptētāji, jeb dzīvnieki tiek atdoti katram gribētājam pat bez adopcijas maksas jeb katram, kas var samaksāt?

Kāds ir risks, ka no patversmes laimīgi adoptētais dzīvnieks var izrādīties agresīvs un sakost cilvēkus vai nokost citus dzīvniekus? Vai patversmei ir savs katru dienu strādājošs veterinārārsts, kurš nav tikai izkārtne normatīvo aktu izpildei? Vai patversme apzinās, ka ielu kaķa ilgstoša turēšana patversmes apstākļos ir pielīdzināma dzīvnieka tīšai mocīšanai? Vai patversme ievēro valstī noteiktos normatīvus vai arī pieiet to izpildei “radoši” un vairāk naudas tērē, tiesājoties ar kontrolējošām iestādēm, nekā izlieto dzīvnieku socializācijas speciālistiem? Katrā valstī šī “no kill” vārda privatizācijai var būt atšķirīgi mērķi, tomēr to valkātājus raksturo kopīgās intereses – parādīt savu šķietamo pārākumu pār citām patversmēm.

Patversme “Labās mājas” savā darbībā ievēro World Animal Protection organizāciju pieņemtās vadlīnijas un standartus. Mums ir vislabākās telpas, kas nevis pielāgotas, bez speciāli uzbūvētas kaķu un suņu turēšanai. Mums ir vienas no labākajām vetārstēm Latvijā, mums ir atbildīgi kopēji un brīnišķīgi brīvprātīgie, pieredzējuši kinologi, fantastiski inteliģenti un sirsnīgi atbalstītāji. Mūsu mērķis – paglābt glābjamos, palīdzēt atkopties cietušajiem un atrast mīļas rokas un sirdis negribētajiem, nemīlētajiem un liekajiem dzīvniekiem, tāpēc mūsu patversmi sauc “Labās mājas”, tās labās mājas, kas dzīvniekiem dod cerību dzīvot, bet tiem, kas cieš - mēs esam pietiekoši drosmīgi un atbildīgi, lai šīs ciešanas pārtrauktu par spīti uzbrukumiem un nomelnošanai, ko pret mūsu patversmi vērš “no-kill” vārda privatizētāji.

Rakstā izmantoti Valdenburgh Humane Society materiāli. 

* Biedrības “Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa” valdes priekšsēdētāja, dzīvnieku patversmes “Labās mājas” vadītāja

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...