Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāpēc gan tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir aizmirsis visus savus solījumus par tieslietu sistēmas steidzamā audita nepieciešamību un bez kāda audita paziņojis par neuzticību pašreizējam ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram? Pietiek šodien ekskluzīvi publicē vienu nodaļu no Indriķa Latvieša jaunā politiskā trillera „Nauda” („Bailes – 3”), kas jau pirmajā nedēļā kļuvis par pieprasītāko grāmatu Latvijas grāmatnīcās un atklāj „pilnīgi izdomātu personu” aizkulišu shēmas un afēras, - šajā nodaļā pieminēti tādi ļaudis kā „Mordāns”, „Melnmeiers”, „Durašs” un „Bebrovskis” un ne tikai iezīmētas nākamās iespējamās kadru pārmaiņas tiesībsargāšanas iestādēs, bet arī norādīts uz to iespējamiem pasūtītājiem..

91. nodaļa. Valdis Bebrovskis

Visvarīgākās lietas bija apdarītas, beidzot bija mierīgāks brīdis, lai apskatītos – kas īsti bija Duraša atstātās lapeles.

Jēziņ, kas par jancīgu rokrakstu… Kur gan viņš kaut to tādu jau bija redzējis… Ā, pareizi, pareizi – pirms dažiem gadiem Bebrovskis bija saņēmis vēstuli no toreizējā aktierīša Laimiņa, kurš garumgari bija aprakstījis to, cik ļoti vēlētos pievienoties Bebrovska partijai “Vienība” un cik ļoti būtu pelnījis vietiņu tās kandidātu sarakstā nez kādā pašvaldībā. Ko tādu nebija viegli aizmirst.

Toreiz Laimiņa kungs bija ne visai pieklājīgi atšūts un rezultātā bija atradis aizbildņus citur. Un, re, kā bija pacēlies – ja reiz Durašs staipa apkārt viņa aprakstītas lapeles. Nu ko, interesanti, interesanti…

“Ko grib mūsu Rūdis…”

Augšējā rindiņa bija trīsreiz pasvītrota, un pie vārda “Rūdis” uzzīmēts kaut kas ne visai pieklājīgs. Zinot pašreizējās politiskās reālijas, Bebrovskim nebija ne mazāko šaubu par to, kas ir šis gribošais Rūdis.

“Lielā vajadzība Rūdim tūlīt – tikt vaļā no kriminālprocesiem. Citādi nevar normāli atbraukt uz Latviju.

Psiho nabags.:)))

Ogļu ielā daudz laba vīna esot palicis, citi izdzeršot. :) Joks laikam?

Uztraucas, ka dabūšot aizdomās turētā statusu.

Risinājums – vēl vairāk uzspiest uz Melnmeieru. Tas ir lupata, ar to var.

Mīzītis Rūdim jau kabatā, tur viss nokārtots.

Vēl vajag nomainīt izmeklētāju. Mums būs iekšlietu ministrs, to var izdarīt. Vajag arī izčekot procesa materiālus.”

Jā, jā, nodomāja Bebrovskis. Par to runāja jau mēnešiem ilgi. Veroni kungs acīm redzami stresoja – iekšlietu sistēmā pa ilgiem laikiem bija pagadījušies daži dīvaini cilvēki, kurus viņš nespēja lāgā nopirkt. Turklāt viņi vēl arī viens otru pabalstīja, tā ka arī ar spiedienu no augšas nekas labs nesanāca.

“Var gadīties problēmas ar Durašu, viņam gribas savu policijas priekšnieku. Var nelaikā uzspiest. Kā atrast kopsaucējus?

Rauska Durašam ģimenes draugs. Ja Rausku ieliek Puža vietā, tad Rauskas vieta tiek mums. Rūdis pateiks pareizo kandidātu.”

Jā, tieši tā. Ja nekas nemainīsies, tā arī notiks… Lasīsim vien tālāk.

“Rūdim lielās intereses – pats uzskaita.

– ostas

– meži

– dzelzceļš

Kategoriski nepieciešams apturēt dzelzceļa elektrifikāciju.

Rūdis trako, viņam to nevajag, citādi jāpērk jaunas lokomotīves, tāpat visas viņa kompānijas pakaļā. Visām zaudējumi.

Bebrovskis labi atcerējās visu, ko bija dzirdējis par naudiņu, kuru pilsonis Veroni dažādos veidos bija iepludinājis arī “Vienības” priekšvēlēšanu budžetā. Protams, ka tagad Šveices advokāts vēlējās atdevi no savām investīcijām.

“Rūdim vajadzīgs mainīt likumdošanu – lai nevajadzētu uzrādīt patiesos labuma guvējus. Kā to lai izdara? Vajadzēs ar “Saticību” vienoties, citādi balsu pietrūkst.

Nepieciešams piesaistīt Durašu ar Mordānu visās svarīgajās lietās. Kakule būs uz sakariem ar “Vienību”. Rūdis ir gatavs piemaksāt vēl. Runā par 300 katrai partijai. Vairāk nedošot – esot jau tā pirms vēlēšanām daudz iztērējis.

Rūdim vajag aizstāvību ar Emberga uzņēmumiem, baidās, ka tos var viņam atņemt.

Jāskatās, ko var izdarīt ar Latvijas Valsts mežiem. Rūdim doma par privatizāciju, bet pašlaik pāragri. Varbūt pēc kāda gada, varbūt ātrāk, ja sākas krīze. Par to var labi vienoties ar “Saticību”, Rūdis pateiks, kam maksājis un ar ko var runāt.

Uzdevums no Rūda – paskatīties, ko var izdarīt ar “Energolat”. Rūdis pašlaik kontrolē Bubesu, maksā stipendiju. Neefektīvi, esot stulba un slinka. Vajadzētu nomainīt.”

Šis gan bija kaut kas jauns. Tad re, kur uzpūtīgā, skaļā muļķe bija piesūkusies. Varbūt tā arī labāk…

“Nedaudz uztraucies par Duraša partijas ietekmi spēka struktūrās. Duraša metode – kādam uzbraukt, noorganizēt kriminālprocesu, tad lai tas taisnojas pāris gadus. No amata pa to laiku ārā, dabū no valsts kompensāciju, vietā – Duraša cilvēks. Tā bijis ar Ekonomikas policijas Dudermani. Tuvākā laikā vēl varētu būt.

Ar ostām viss skaidrs – kopā ar Duraša partiju noorganizēt nacionalizāciju. Pēc tam būs vieglāk sadalīt. Bet vēl ir jāvienojas ar “Vienību” un “Saticību”.

Rūda uzstādījums – viņam personiski vajag divdesmit piecus proc. Par pārējo var runāt. Kaut vai visiem sadalīt.”

Jēziņ, jēziņ, jēziņ… Bebrovski šokēja ne tik daudz Veroni kunga apetītes apmēri, cik Laimiņkunga nepārspējamais, pasakainais idiotisms, to visu ar savu roku rakstot uz papīra un pēc tam pieļaujot, ka šis papīrs aizklīst pasaulē. Un tas nebija viss.

“Kas man jādara…

Kas Govzemam jādara…

Kas Zatakistovam jādara…”

Zem katras no šīm sadaļām bija precīzi uzskaitīts, ko katrs no cienījamajiem tautas kalpiem ir apņēmies izdarīt tēvoča Rūdolfa labklājības un labsajūtas labad. Konkrēti balsojumi, konkrēti priekšlikumi, konkrētas apstrādājamās personas pašvaldībās un valsts uzņēmumos… Jēziņ, jēziņ, jēziņ…

Bija grūti saprast, kādu tieši iemeslu dēļ Durašs bija šīs lapeles tā vienkārši atstājis Bebrovskim, toties viņam bija skaidrs, ko ar tām iesākt. Ja reiz Rimēvičam vajadzēja politisko atbalstu viņu kopējam projektam, šīs lapiņas bija īstais instruments, lai ar to palīdzību saņemtu Veroni kunga izpratni un līdzdalību.

Jā, jā, jā, Ilmārs būs priecīgs, tur nu nebija nekādu šaubu…

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...