Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī ir patīkama atkalredzēšanās ar sabiedriskās politikas centra “Providus” direktori un vadošo pētnieci, augstās Sorosa mācības koordinatori un vieslektori Latvijas augstskolās Ivetu Kažoku. Vecajā paziņā vēl kvēlo uguns, verd dzīvības sulas un neapdzēšams cīņas gars, īsi sakot, Iveta kustas kā dzīvsudrabs!

Sen zināms koptēls arī par “Sorosa fonds Latvija” sastāvošo organizāciju darbības reglamentu un uzskatiem, ka Latvijā ir piesātināts ar latviskā uzspiešanu. Sorosa kolonija Rīgā piedāvā savu estētiku, tālas pasaules zaigu, lai vietējos, ar aklību sistos iezemiešus, pievērstu pareizai ticībai un apgaismotu progresivitātē.

Kā Kukažiņa – Latvijas politiskā lielceļa malā nav neviena lielāka akmens, uz kura Kažokiņa nebūtu sēdējusi. It sevišķi agrākas jaunības gados pētniecīte bij’ gatava iztirzāt visplašāko jautājumu loku – no sava redzesleņķa. Sorosa gudrībās izskolotās būtnes galvā viss griezās tādā virpulī, ka dažkārt Kažoka vēlmē kritiski analizēt un izprast pasauli krietni izsmīdināja cilvēkus un nereti signalizēja – Iveta jāglābj! Ivetai nepieciešama ātrā palīdzība!

Tomēr radioreportierus un interneta portālu apskatniekus, dienas laikrakstu žurnālistus arvien (paralēli prof. Skudras domām) interesēja Kažokjaunkundzes viedoklis par šo vai to. Tāpēc tāļā apkaimē visi viņu labi zina – ne tik vien tie, kam ar sirsnību daudzmaz sakara dzīvē, pazīst arī ar nacionālismu sistie ļaudis un sirdīgi oponenti.

Ievērojamai študierētai politoloģei mīlulīši ir visi apspiestie – vai tie nēģeri, Irākas bēgļi, krievvalodīgie, seksuālās orientācijas un pārējās minoritātes.

Katru, kuram, kā Ivetai liekas, uzkāpts uz varžacīm un kurš tiek diskriminēts, “Providus” direktore ir gatava ucināt klēpī. Par pāridarījumiem Kažokiņas actiņās uzreiz parādās mitrumiņš, pētniece pieraudājusi kabataslakatus pilnus par nabaga nelaimes putniem uzgrūsto postu un bēdām.

Ar savas kompānijas kolēģiem Kažoka sekoja līdzi, lai uz Baltkrievijas–Latvijas robežām ieklīdušos jaunekļus uzņemtu kā sengaidītus viesus. Spītīgi neņēma vērā, kad viņai teica – tie ir speciāli atvesti Lukašenko un Putina hibrīdkara ieroči.

Nē, slapstekļiem, kas lauzās tikt iekšā Eirosavienībā, vajadzēja būt appuišotiem, lai robežsargi ar migrantiem apietos kā ar vatē tīstāmām jēlām olām. Un, ja Allāha vārdā šurpu nākušiem nebūtu iespējams nodibināt efektīvu, civilizētu atpakaļsūtīšanas mehānismu, Iveta un citi vilkomisti bija gatavi plaši atvērt sava mājokļa durvis, lai nabadziņiem būtu jele kāda pajumte.

Būdama sirds silta pret visu tautību muhamedāņiem, pret bērziņiem, liepiņiem Iveta gan bija mazāk piekāpīga.

Vietējiem miesas kārīgajiem vīrišķiem ir niecīgas izredzes iekarot skaistules pētnieces sirdi, pret latviešiem viņa kā skābene.

Pašreiz sorosīte un vadošā pētniece nodarbināta ar neiecietības un aizspriedumu mazināšanu un dialoga veidošanu, lai nebūtu sabiedrības saskaldītība un nenotiktu krievu diskriminācija. Kažokai ir iebildumi pret Saeimā pieņemamo likumprojektu, kas paredz valsts finansējuma piešķiršanu tikai tām priekšvēlēšanu kampaņām, kuras veiktas valsts, lasi, latviešu, valodā.

Tas, ka ne grama līdzekļu netiek tērēti ne ivritam, ne hieroglifiem, ne aģitācijai krievu mēlē un kirilicas rakstā, vienkārši satriecis “Providus” direktori!

Tas nenākšot par labu ne sabiedrības saliedētībai, ne partiju iespējai uzrunāt dažādus vēlētāju segmentus. Šejienes krievi jau tā esot apātiski, un uzruna pirms vēlēšanām viņiem saprotamā valodā tikai priecētu šos skumīgos, pašreizējā momentā stipri pieklusušos pilsoņus – tā Iveta čāpstina par Latvijas ļaudis pamatīgi satraukušo problēmu.

Viņa neklausās loģiskos skaidrojumos, ka pilsoņiem, kuri turklāt taisās piedalīties vēlēšanās, jābūt ar elementārām valsts valodas prasmēm.

Nē, pētniece paliek pie izpētītā, ka latviešiem jābūt pretimnākoši daudzvalodīgiem, kamēr krieviem pietiek būt monolingvistiem.

Kažokiņa iet pa lielceļu salīkuse, ar nūju oļus mētādama. Arājs aptur vagā zirgu, pļāvējas apstājas, un visi jūt, kā kad kāds labs gars ietu ar Kažokiņu. Jo visi zina, ka Kažokiņa vēlē visiem labu – druvām un pļavām, cilvēkiem un kustoņiem. Un gans tura nikno Kranci aiz ausīm, lai tas tik Kažokiņu vien neaiztiktu.

Muļķība tik drīz nav gāžama, tomēr visi sauc, cik spēka – palīdziet, glābiet Ivetu, kura sapinusies reizesrēķinos!

Pārpublicēts no la.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...