Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai
Oļegs Burovs, Rīgas domes priekšsēdētājs16.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Domāju, ka notiekošais nav tas, ko vēlas rīdzinieki. Lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju vēlas ko citu: ielas bez bedrēm, tiltus, pa kuriem var braukt, zaļus parkus un skvērus, sociālo atbalstu, ieskaitot atlaides sabiedriskajā transportā, lielākas algas bērnudārzu pedagogiem un pabalstus jaundzimušo vecākiem. Rezumējot – rīdzinieki vēlas, lai tiktu pildīti viņiem dotie solījumi.
Lai arī jau kopš vasaras nepārtraukti skan pareģojumi, ka, ja ne rīt, tad parīt Rīgas dome tiks atlaista, bet dienas kārtībā visu laiku ir kāda "ugunsgrēka" dzēšana – no atkritumu izvešanas līdz slēgtajiem tiltiem, visu šo laiku notika konsekvents darbs pie pilsētas budžeta projekta izstrādāšanas. Darbs notika katru dienu: gan departamentos, gan komitejās, gan frakcijās. Un tas ir vainagojies ar pilsētas budžeta projektu 2020. gadam.
Rīgas budžeta projekts šim gadam atbilstoši mūsu prioritātēm, pirmkārt, ir sociāli orientēts. Tas arī ir ar uzsvaru uz pilsētvidi un ielu remontdarbiem. Budžeta projekts paredz atbalstu dažādām rīdzinieku grupām. Šogad vēlamies palielināt algas pirmsskolas pedagogiem un sociālajiem aprūpētājiem. Pabalstus jaundzimušo rīdzinieku vecākiem plānots palielināt no 150 līdz 250 eiro, tāpat paredzēts finansējums trīs jaunu bērnudārzu atvēršanai, tajos kopumā būs 28 grupiņas, kurās varēs uzņemt 560 bērnus.
Tāpat ir plānots saglabāt arī tās sociālās programmas, kuras ir bijušas līdz šim, tai skaitā atlaides sabiedriskajā transportā, brīvpusdienas skolēniem līdz 12. klasei un ēdināšanu bērnudārzu audzēkņiem. Lai nodrošinātu pēc iespējas labāku medicīnas pakalpojumu pieejamību pilsētā, Rīgas 1.slimnīcā plānots izveidot jaunu operāciju bloku.
Rīgas budžeta projektā līdzekļi ir paredzēti arī pilsētvides sakārtošanai. Divus miljonus eiro vēlamies ieguldīt iekškvartālu sakārtošanā, vēl divus – Rīgas parku un skvēru labiekārtošanā. Ieplānoti līdzekļi arī Kr.Barona ielas apstādījumu atjaunošanai un uzturēšanai, 300 000 eiro paredzēti koku stādīšanai pilsētas ielās gan centrā, gan citos rajonos.
Rīgas ielu un tiltu stāvoklis ir viena no lielākajām problēmām, tāpēc budžeta projektā ir paredzēti līdzekļi vairāku ielu un tiltu remontdarbiem: Marijas un Aleksandra Čaka ielu seguma atjaunošanai, Bruņinieku un Sporta ielas seguma atjaunošanai, Krasta ielas veloceliņu izbūvei no Salu tilta līdz Ogres ielai, Augusta Deglava ielas pārvada remontam un Brasas stacijas satiksmes pārvada pārbūvei. Tāpat plānots uzsākt Mangaļu pārvada būvniecību Sarkandaugavā un Austrumu maģistrāles 1.kārtu.
Rīgas budžeta projektā līdzekļi ieplānoti arī Mežaparka lielās estrādes būvdarbu pabeigšanai, kā arī Rīgas skolēnu dalībai XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.
Veselības apdrošināšanas polises interešu un profesionālās ievirzes pedagogiem, jauna datortehnika skolās, jauni apstādījumi pilsētā, Pašvaldības policijas videosistēmu pilnveidošana, kultūras un svētku pasākumu programma – šīs un vēl daudzas citas vajadzīgas un rīdzinieku ilgi gaidītas, labas lietas ieplānots īstenot, apstiprinot pilsētas budžetu 2020. gadam.
Ja budžeta apstiprināšana tiek novilcināta, tad pirmsskolas pedagogi un sociālie aprūpētāji nevarēs saņemt algu pielikumu, bet jaunie vecāki – lielāku jaundzimušo pabalstu, savlaicīgi nevarēs uzsākt ielu un tiltu remontus un iegādāties veselības apdrošināšanas polises interešu un profesionālās ievirzes pedagogiem. Uzskatu, ka tā nav atbildīga rīcība.
Koalīcijas deputātiem jāpilda vēlētājiem dotie solījumi, un pilsētas budžets ir galvenais instruments šo solījumu izpildei. Rīgas budžets ir jāapstiprina, neskatoties uz visām emocijām un savstarpējiem saspīlējumiem, kas ik pa laikam ir uzvirmojuši.
Rīkojoties atbildīgi, mums – rīdzinieku ievēlētiem deputātiem būtu jāatliek savstarpējo attiecību izskaidrošana un jāsāk uzvesties kā saprātīgiem. Vismaz līdz budžeta apstiprināšanai. Izpildīsim rīdziniekiem dotos solījumus, un pēc tam, ja būs vēlme, varam turpināt apmainīties ar viedokļiem par viena vai otra partnera cilvēciskajām īpašībām.
Seko mums 
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
