Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizvadītajā nedēļā Igaunijā par spiegošanu Ķīnas militārās izlūkošanas dienesta labā tika notiesāts Tallinas Tehniskās universitātes pētnieks Tarmo Kiutss. Viņam ilgus gadus bija pielaide gan Igaunijas, gan NATO noslēpumiem, un pēdējos trīs gadus par tās nodošanu ķīniešiem viņš bija saņēmis atalgojumu 17 tūkstošu eiro apmērā.

Ja jautājat man, tad tā ir visnotaļ smieklīga summa, par kuru pārdot savu dzimteni, pie reizes ieliekot savu pakaļu aiz restēm. Tajā pašā laikā esmu diezgan drošs, ka mūsu pašu bāleliņi ir gatavi izpārdot savu dzimteni par vēl mazākām summām.

Līdzās Kiutsam informācijas nodošanā ķīniešiem bija iesaistīta arī kāda sieviete, reiz labi pazīstama golfa spēlētāja un konsultāciju firmas īpašniece. Pēdējos gados viņa daudz ceļojusi, tostarp uz Ķīnu. Iespējams, ka tieši vienā no saviem ceļojumiem uz Honkongu viņa nonāca Ķīnas drošībnieku nagos un tika savervēta.

Jāteic, ka tieši ceļojumi uz Ķīnu ir viens no izplatītākajiem veidiem, kādā Latvijas iedzīvotāji tiek savervēti darbam Ķīnas specdienestu labā. Parasti tas notiek pēc tās pašas shēmas, kuru reiz izmantoja padomju čekisti, lai vervētu PSRS ieceļojušos lētticīgos rietumniekus.

Vietējā Pekinas vēstniecība rūpīgi atlasa potenciālos „ekskursantus” un piedāvā tiem doties apmaksātā ceļojumā uz „pārprasto” un eksotisko Padebešu impēriju. Parasti „ekskursantiem” tiek piedāvāts piedalīties kādā starptautiskā pasākumā, forumā vai konferencē, kurā Ķīnas specdienesti kā no zviedru galda atlasa sev tīkamākos ietekmes aģentus no visas plašās pasaules.

Par „ekskursantiem” parasti ir lemts kļūt noteiktu profesiju pārstāvjiem – žurnālistiem, politiķiem un zinātniekiem. Nereti konspirācijas nolūkos ceļojums uz Ķīnu tiek piedāvāts nevis pašai Pekinu interesējošajai personai, bet gan kādam tās radiniekam – laulātajam, bērniem vai vecākiem.

Atgriežoties savā mītnes zemē, Ķīnas vēstniecība lūdz „ekskursantus” atdarīt dāsno ceļojumu ar lojalitāti. No sākuma ar nelielu ierakstu sociālajos tīklos, kurā Ķīna tiek atspoguļota pozitīvā gaismā. Pēc tam ar nelielu interviju kādam vietējam medijam par Ķīnā piedzīvoto labklājību. Galu galā īpašos gadījumos par ceļojumu var nākties samaksāt ar valsts nodevību. Šo rūgto patiesību uz savas ādas nācās izbaudīt arī lētticīgajam igauņu zinātniekam Kiutsam.

Šādā veidā Ķīna atlasa sev lojālākos ietekmes aģentus, kurus vēlāk regulāri izmanto savu ietekmes operāciju īstenošanai.

No vietējiem žurnālistiem tiek lūgts publicēt Ķīnai draudzīgus rakstus masu medijos, veidot blogus un sociālo tīklu lapas, kas aģitē par sadarbību ar Pekinu. Atsevišķos gadījumos propagandas publikācijas tiek jau iepriekš sagatavotas vēstniecībā vai ar ziņu aģentūras „Xinhua” atbalstu. Savervētajam žurnālistam atliek tikai „aizlienēt” ķīniešiem savu vārdu un stāvokli sabiedrībā. Acīgākie lasītāji noteikti būs pamanījuši, ka Ķīnai īpaši draudzīgas publikācijas mēdz parādīties gan „Neatkarīgajā Rīta Avīzē”, gan „Dienā”, ik pa laikam arī t.s. „prokremliskajos” medijos.

Sava lojalitātei Ķīnai ir jāapliecina arī savervētajiem politiķiem. No tiem kā parasti tiek pieprasīti Pekinai izdevīgi balsojumi parlamentā, kā arī atsevišķos gadījumos, ziņošana par iekšpolitiskajām aktualitātēm un intrigām varas gaiteņos.

Acīgākie politikas vērotāji noteikti būs manījuši, ka pēdējos gados Ķīnā ir paciemojušies ne vienas vien Latvijas partijas politiķi, kas pēc tam ir manīti gan, aģitējot par sadarbību ar Ķīnu, gan slavinot tur redzēto progresu un kārtību. Vārdos nevienu nesaukšu, vien minēšu, ka tādas personas ir atrodamas ne vien ierasto vaininieku „Saskaņas”, ZZS un Krievu savienības, bet arī Nacionālās apvienības pseidopatriotu rindās.

Pati personīgi esmu manījusi, ka starp nacionālās dzīves ziņas sludinātājiem ir atrodami arī tādi, kas pēc „ekskursijas” uz  skaisto Ķīnu ir gatavi sludināt arī komunisma pārākumu pār „liberālo” Eiropu.

Galu galā ilgtermiņa sadarbība ar Ķīnas specdienestiem tiek piedāvāta arī jau iepriekšminētajiem zinātniekiem, kas nereti sevī iever dalīšanos ar sensitīvu informāciju ar Ķīnas kolēģiem. Bez liekvārdības šādu sadarbības modeli dēvē par „zinātnisko spiegošanu”.

Tarmo Kiutsa lieta ir pirmais gadījums Igaunijā un, iespējams, visās trīs Baltijas valstīs, kad par spiegošanu tiek notiesāts nevis Maskavas, bet gan Pekinas aģents. Iespējams, ka tā ir tikai pirmā skaļā lieta, ko tuvāko gadu laikā dzirdēsim saistībā ar Ķīnas ietekmi ne vien Igaunijā, bet arī Latvijā.

Vismaz vienu kandidātu zinātnieka Tarmo Kiutsa liktenim varu iedomāties jau tagad. Lai man nebūtu jāatklāj šīs personas vārds, minēšu vien to, ka labas zināšanas ģeogrāfijā nebūt nenozīmē laba un pareiza morālā kompasa klātesamību...

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...