Iesaki rakstu: 
Mums ir haoss un čempione F Ilze Viņķele. Lai varētu nodot Covid testu, ir jāpiedzīvo šis vājprāts. Čempione, kuras laiks ir beidzies! Un cerams, ka viņa par šo visu atbildēs arī tiesas priekšā!
„1. Zvans Slimību profilakses un kontroles informatīvajam tālrunim Covid19 jautājumos - 67387661. Gaidīšanas ilgums vairāk nekā 10 minūtes. Operators tālāk iesaka zvanīt Gulbja laboratorijai vai Centrālajai laboratorijai un nosauc numurus, uz kuriem zvanīt.
2. Zvans SIA “Centrālā laboratorija” tālrunim - 67334433, kuru nosauca SPKC Covid19 info telefona operators. Gaidu atbildi vairāk nekā 10 minūtes, to nesaņemot, nolēmām pamēģināt Gulbja laboratoriju.
3. Zvans E. Gulbja laboratorijas tālrunim - 67801112, kuru nosauca SPKC Covid19 info telefona operators. Gaidām atbildi vairāk nekā 22 minūtes, līdz zvans pārtrūka, nolēmām atkal pamēģināt Centrālo laboratoriju.
4. Zvans SIA “Centrālā laboratorija” tālrunim - 67334433 otro reizi. Gaidām atbildi vairāk nekā 25 minūtes. Visbeidzot sagaidām atbildi, operators no mums pusminūtes laikā atbrīvojās, iesakot zvanīt uz “taisno līniju” 8330.
5. Zvans SIA “Centrālā laboratorija”, šoreiz jau “taisnajam tālrunim” - 8330. Gaidām atbildi vairāk nekā 20 minūtes. Pa to laiku Googlē atrodam Rīgas Austrumu slimnīcas tālruni 8303 - valsts apmaksāta Covid-19 testa saņemšanai. Nolemjam izmēģināt šo.
6. Zvans Rīgas Austrumu klīniskās universitātes tālrunim 8303 valsts apmaksāta Covid-19 testa saņemšanai. Šo telefonu beidzot izdodas sazvanīt saprātīgā laika periodā. Diemžēl nākas samierināties ar iespēju pierakstīties uz Covid testu gandrīz pēc nedēļas, nākamo pirmdien, 19. oktobrī.
7. Nobeigumā - secinām, ka, meklējot iespējas telefoniski pierakstīties uz Covid19 testu, jums var gadīties pavadīt pie telefona klausules pat visu dienu, iejūkot tādās kā birokrātiskajās dzirnavās. Ceriet, ka zvani nepārtrūks un telefoni neizlādēsies. Cilvēkiem, kas ir riska grupā, šāds uzdevums varētu gadīties arī teju vai neizpildāms. Turklāt ar to viss nebeidzas, ir jāgaida garā rindā uz testu. Ar cieņu, M. Eikens.”
Jaunie ierobežojumi ir rezultāts tam, ka visu vasaru Veselības un Izglītības un zinātnes ministrijās tika “laists lunis” jeb netika veltīts pietiekams darbs, lai gatavotos nenovēršamajam jeb saslimstības pieaugumam rudenī. Tas bija skaidrs, un es to esmu norādījis neskaitāmas reizes gan pieklājīgi, gan skarbi, gan aizvainojoši visu vasaru, bet diemžēl sekas ir atgriešanās pie ierobežojumiem.
Spriežot pēc Jurija Perevoščikova teiktā, 1% no jaunā vīrusa inficēšanās gadījumiem ir attiecināmi uz sabiedrisko transportu vai veikaliem, jo tur kontakts nav ilgstošs. Kāda jēga no masku valkāšanas šajās vietās?
Vairāk nekā 30% no gadījumiem ir notikuši izglītības iestādēs, un kāds tur brīnums - daudzskaitlīgas klases ir sablīvētas vienā telpā ilgstošu laiku kopā ar skolotājiem. Kādi priekšdarbi tika veikti, uzsākot mācības klātienē septembrī?
Atgādināšu, ka Izglītības ministrija un zinātnes informēja vienu dienu pirms mācību uzsākšanas par 3 modeļiem. Skolotāji tika turēti neziņā līdz pēdējam tā vietā, lai ministrija visu vasaru strādātu ar skolotājiem un veidotu procedūras, kas ļautu samazināt inficēšanās risku skolās, izskaidrotu pasākumu plānu, kā samazināt šādu risku un veidotu skolotāju atbalsta sistēmu.
Tas ir absurds, ka skolotājiem ir jāgaida 6 dienas, lai saņemtu Covid testu. Tas ir absurds, ka skolotājiem ir grūti saņemt slimības lapu un neierasties skolā pēc jebkādas vīrusa saslimšanas pazīmēm.
Risinājumu ir daudz, piemēram, piestiprināt skolai medicīnas personālu, kurš seko tam, lai laiks Covid testa veikšanai tiek samazināts, lai ātrāk saņemtu slimības lapu un varētu nenākt uz nodarbībām. Vecāku izglītošana un skaidrošana par higiēnu un epidemioloģijas normu ievērošanu bija daudz svarīgāka par pirmklasnieku vecāku atstāšanu uz ielas. Tas ir nokavēts. Tas nav izdarīts, un par to mēs samaksāsim no savas kabatas. Par to nemaksās Šuplinska, bet mēs.
Veselības aprūpē tieši tas pats. Tā vietā, lai ieguldītu sistēmās un procedūrās, visu vasaru tika mērīts un pārmērīts, kādi meistari mēs esam, bet realitātē tā vienkārši bija Dieva dāvana, kura tika izniekota. Daudz aktīvāk vajadzēja gatavoties testēšanas jaudu palielināšanai, daudz vairāk vajadzēja pievērst uzmanību lokālu epidemioloģisku pasākumu ieviešanai, ieviest citu valstu labo praksi par ārstēšanas metodēm (Vācijas 7 dienu mirstības rādītāji pret jaunatklātiem saslimšanas radītājiem ir 0,004 % robežās, Zviedrijā ap 0,0015-0,003 %). Tur cilvēki uzticas savām veselības sistēmām un ievēro rekomendācijas daudz labāk, jo tiek veicināta šāda uzticība ar konkrētiem darbiem, nevis tviterteātri.
Apvainošanās par maratonu izklausījās kā maza bērna niķošanās. Ja maratons notiktu, maskās vajadzētu pat uz savu točiņu iet, pieņemot to, kā uz šo inficēto pieaugumu ir reaģējusi valdība. Es negribu būt noliedzošs vai destruktīvs, bet valdības un konkrēti divu ministru arogance un vīzdegunība ir par iemeslu tam, ka šodien tiek izziņoti ierobežojumi, kuru jēgu un kopsakarību ar kaut kādu stratēģiju, kuras pamatā ir saprotami mērķi, vēl joprojām nevar uztvert.
Tas nozīmē tikai vienu, ka šādā formā valdība ir nolemta un vai nu Kariņš apzinās savas valdības vājās vietas, vai arī viņam būs jāiet prom un, cerams, jāstājas tiesas priekšā. Politikānisms diemžēl ir kārtējo reizi aizēnojis profesionalitāti. Šī Saeima ir jāatlaiž, sākot no F Ilzes, turpinot ar Tukšuma kundzi un beidzot ar olu un daudzās naudas kino Pioniera specu Kariņu priekšgalā.
Seko mums 
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
