Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušajā Ministru kabineta sēdē es iepazīstināju valdības locekļus ar Covid-19 infekcijas izplatību, situāciju slimnīcās un prognozēm. Šobrīd jaunu infekciju un slimnīcās nonākušo Covid-19 slimnieku skaita ziņā esam turpat, kur pērnruden oktobra beigās. Trešais vilnis neatturami ceļas.

Valdības sēdes dienā - 31.augustā infekcijas 14 dienu kumulatīvais rādītājs bija pārsniedzis 120. Atbilstoši jūnijā lemtajam, tam bija automātiski jāiedarbina atsevišķi papildu drošības pasākumi, ar kādiem sadzīvojām aprīlī un maijā. Tomēr valdība pieņēma lēmumu atlikt papildu drošības pasākumu ieviešanu un turpināt vērot smagas saslimstības un mirstības rādītājus.

Kur kavējas lēmumi par cilvēku drošību šoruden?

Pirmais iemesls ir tas, ka esam daļēji labākā situācijā nekā pagājušā rudenī. Kopīgiem spēkiem esam panākuši to, ka pret Covid-19 ir pasargāti 760 tūkstoši cilvēku. Tie gan ir tikai aptuveni 40% mūsu valsts iedzīvotāju. 9 no 10 mediķiem ir vakcinējušies un šoruden būs ierindā. Esam ieviesuši un iemācījušies lietot sadarbspējīgos Covid-19 sertifikātos balstītas drošības zonas. Slimnīcās veikti papildu ieguldījumi, un tās ir labāk sagatavojušās jaunam hospitalizācijas vilnim.

Līdz ar to līdzīgi kā citās valstīs ir pamats pārskatīt līdzšinējo drošības pasākumu politiku, kura ir balstījusies uz inficēto skaita 14 dienu kumulatīvo rādītāju. Lielāks svars arī Latvijā turpmāk jāpiešķir tieši stāvoklim slimnīcās - hospitalizēto skaita pieaugumam, slimnīcu noslodzei un spējai sniegt citus nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus.

Otrais iemesls ir būtiski mainītā izpratne par to, kāda ir sabiedrības līdzestība, izturētspēja un noskaņojums. Atmosfēra ir nokaitēta, pie kam pats smagākais mums vēl ir tikai priekšā. Valdības skatījumā pieeja drošības pasākumu ieviešanai ir jāmaina, neatkārtojot pagājušā gada kļūdas. Epidemioloģiskie drošības pasākumi "strādā" un dod rezultātu tikai tad, ja tos saprot un ievēro, ja izdodas panākt sabiedrības uzvedības izmaiņas, samazinot cilvēku savstarpējos kontaktus un liedzot vīrusam iespēju inficēt nākamos upurus.

Pagājušajā ziemā un pavasarī valdības publiskos strīdos tapušie noteikumi bija pārāk sarežģīti, sadrumstaloti un neizsekojami. Dažādas nozares sacentās, izlobējot sev papildu atlaides uz pārējo rēķina, radot netaisnības sajūtu, nojaucot izpratni par svarīgo un nesvarīgo, un cilvēki atmeta ar roku. Rezultāts - cilvēkiem un valstij grūts, apnicīgs un neizturami ilgs augstas saslimšanas līmenis.

Drošības pasākumu ieviešana pagaidām ir atlikta. Kā veselības ministrs to uzskatu par ļoti riskantu situāciju. Bet kā demokrātiski ievēlēts politiķis labi saprotu, ka jebkuram lēmumam ir vajadzīgs sabiedrības un lēmēju vairākuma atbalsts. Uzskatu, ka svarīgiem lēmumiem par cilvēku drošību šajā rudenī vismaz valdībā ir vajadzīga vienprātība.

Kad lūzīs veselības aprūpes sistēma?

Tikmēr riski pieaug ar katru dienu, inficēšanās un hospitalizācijas līknes neatturami raujas augšup. Jau pieminētajā 31. augusta valdības sēdē iepazīstināju kolēģus ar prognozi, ka jau septembra ceturtajā nedēļā slimnīcās varētu nonākt vairāk nekā 500 Covid-19 slimnieku, sākot ietekmēt mūsu spēju sniegt citus pakalpojumus. Oktobra sākumā varam sasniegt 800 hospitalizēto pacientu līmeni, izraisot nepieciešamību atkal izsludināt ārkārtas stāvokli veselības aprūpē, uzsākt plānveida aprūpes ierobežošanu un pacientu pārvietošanu starp slimnīcām.

Rēķināmies ar varbūtību, ka oktobra otrajā pusē varam pārsniegt pagājušās ziemas līmeni un ar 1500 hospitalizētiem pacientiem nonākt veselības aprūpes sistēmas lūzuma punktā. Mums valdībā ir augstākais divas nedēļas, lai skaidri pateiktu, kādus drošības pasākumus ieviesīsim, sasniedzot nozīmīgo 500 hospitalizēto Covid-19 slimnieku skaita robežu.

Var piekrist, ka šoruden Covid-19 ir kļuvis par nevakcinēto pandēmiju. Tomēr nav ētiski ļaut slimot dezinformētiem un nevakcinētiem cilvēkiem. Tas nav nekāds risinājums, tā nevar būt stratēģija. Katrs saslimšanas gadījums ietekmē ne tikai saslimušo, bet visu sabiedrību – traucē skolu un uzņēmumu darbu, pārslogo slimnīcas, apdraud ekonomiku. Palielinās riski sirmgalvjiem, bērniem un cilvēkiem ar vāju imūnsistēmu. 2% Covid-19 slimnieku mirst un 10% vajadzīga ilgstoša rehabilitācija. Tas ietekmēs mūsu tautu un valsts attīstību ilgtermiņā.

Mūs gaida smags rudens un ziema. Daudzi cilvēki mirs grūtās un bezjēdzīgās nāvēs, nāvēs, kuras varēja un vēl arvien var novērst vakcinējoties.

Jāizmanto visas un katra iespēja pasargāt

Ar iespējamo rīcības plānu es valdību un tās partnerus iepazīstināju jau vasaras sākumā un par to atgādināju arī šonedēļ. Šajā rudenī drošības pasākumiem jābalstās uz šādiem principiem:

- vienkārši, saprotami drošības pasākumi, ņemot vērā gan inficēšanās rādītājus, gan, jo īpaši, slimnīcu noslodzi, pilnībā pārrakstīti Ministru kabineta noteikumi Nr. 360;

- skolu darbs klātienē pēc iespējas ilgāk, lēmumus par drošības pasākumiem pamatā uzticot skolu vadībai un dibinātājiem;

- minimālas drošības prasības vakcinētajiem un pārslimojušajiem "zaļajā režīmā" ar sadarbspējīgiem sertifikātiem;

- pēc iespējas mazāki traucējumi pakalpojumu sniegšanai un ekonomikai "dzeltenajā režīmā" - pieaugot vīrusa izplatības riskiem, arvien lielāku daļu publisko pakalpojumu sniedzot tā dēvētajā "dzeltenajā jeb daļēji drošā režīmā" ar testa, pārslimošanas un vakcinācijas sertifikātiem;

- tikai pirmās nepieciešamības pakalpojumi "sarkanajā režīmā" - bez testiem un sadarbspējīgiem sertifikātiem, bet ar pieaugošām drošības prasībām, izmantojot pieejamos drošības rīkus - ventilāciju, darbinieku vakcināciju, apmeklētāju plūsmu kontroli - sabiedriskajā transportā, pārtikas veikalos, aptiekās un citur;

- uzlabota drošības pasākumu kontrole, kurā iesaistās ne vien valsts un pašvaldību policisti un dienesti, bet lielāka loma ir arī pašiem cilvēkiem, pakalpojumu sniedzējiem un darba devējiem.

Vajadzīgi arī citi lēmumi valdībā un Saeimā. Pirmkārt, iedarbīgi vakcinēšanās veicināšanās pasākumi, jo īpaši augsta riska grupās, tostarp atbalsts ģimenes ārstiem, nodrošinot vakcinēšanu visās ģimenes ārstu praksēs. Mums jāizmanto visas un katra iespēja pasargāt tos cilvēkus no 60% nevakcinēto Latvijas iedzīvotāju, kuri būtu gatavi šādu lēmumu pieņemt.

Covid-19 infekcijas pārvaldības likuma grozījumu izskatīšana par vakcinācijas pienākumu mediķiem, skolotājiem, sociālajiem darbiniekiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem ir apturēta. Tomēr vajadzība radīt epidemioloģiski drošu veselības, izglītības, sociālo un citu pakalpojumu vidi nekur nav zudusi. Es vēl arvien uzskatu, ka pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums vakcinēties - sevis un mūsu visu dēļ. Mums būs jārod juridiski, politiski un sabiedriski pieņemams risinājums.

Vienlaikus nepieciešams virzīt tos lēmumus no apturētā likumprojekta, kas neskar vakcinācijas pienākumu, piemēram, likumā jānosaka valsts pienākums kompensēt vakcinācijas smagas sekas, ja tādas pierādāmi iestātos, kā to ir rosinājusi Veselības ministrija.

Vīrusu uzvarēsim mēs paši

Tiktāl par valdības un Saeimas uzdevumiem. Tomēr ir virkne lietu, ko mēs katrs varam darīt paši. Vīrusu uzvarēs mūsu rīcība, nevis valdības noteikumi. Mēs katrs varam būt piesardzīgi, kontaktējoties ar citiem cilvēkiem, bez vajadzības nepulcēties, pareizi valkāt maskas, rūpēties par telpu vēdināšanu un dezinfekciju, ievērot distanci, neiet slimiem uz darbu vai skolu, pēc vajadzības testēties. Mēs esam iemācījušies to darīt.

Vienīgais zinātnei zināmais veids kā pasargāt cilvēkus no Covid-19 un sabiedrībai atgriezties normālā dzīvē, ir vakcinēšanās. Vakcīnu mums sagādāts pietiekami - visiem, kas vien to vēlēsies. Vakcinēties, nevar mirt!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

21

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

FotoSatversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tā jau ir Tautvaldība - Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi caur/ar savu pārstāvniecību vēlēšanās. Mans viedoklis – ka tas ir galvenais TAUTVALDĪBAS princips, kas realizējams vēlēšanās.
Lasīt visu...

21

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

FotoVadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām tautām. Latvijas vagari kā parasti skrējuši posta vezumam pa priekšu, tādēļ situācija Dievzemītē ir viena no traģiskākajām ES. Vietējai kliķei par laimi tauta Latvijā ir uz dumpjiem nolēmēta.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

FotoNepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet pašsaprotama. Tamdēļ vietā ir Aizsardzības ministrijas piedāvājums sākt diskusiju par jaunu koncepciju – Valsts aizsardzības dienestu, kura ietvaros Latvijas pilsoņiem radīsies jauni, pavisam konkrēti pienākumi piedalīties valsts aizsardzībā.
Lasīt visu...

20

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

FotoĻoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju dabūjis PSRS pasi, ko tajā laikā deva vien 16 gadu vecumā, un bija jādodas uz vēlēšanu iecirkni. Padomju Savienībā tā bija svētku diena, plīvoja sarkanie karogi, un es gāju izdarīt kaut ko bezjēdzīgu, jo toreiz vēlēšanas bija vien butaforija. Es to apzinājos, bet nu man bija sava pase – un es gribēju to kaut kur izmantot! Neatceros pat, par ko toreiz bija balsošana. Bet man ļoti paveicās – tās bija pirmās un pēdējās bezjēdzīgās vēlēšanas.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

FotoJūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms četriem gadiem es atbalstīju Kariņu, jo bija jānosargā valsts no populistiem. Kā komandas cilvēks es krīzē premjeru nekritizēju. Bet šobrīd mans pienākums ir runāt tieši: nedrīkst bremzēt valsti vēl četrus gadus. Ir jārīkojas daudz izlēmīgāk. Es esmu gatavs uzņemties atbildību un lūdzu jūsu atbalstu.
Lasīt visu...

21

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

FotoMums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi – gan plastikāta, gan koka, gan ar ieplīsušiem stikliem, tie mēdz būt arī kādā krāsā tonēti, gan netīri, gan miglaini. Tāpēc arī tas, ko mēs ieraugām caur savu logu, mēdz kardināli atšķirties no tā, ko caur saviem logiem redz citi, kaut patiesībā mēs lūkojamies uz vieniem un tiem pašiem priekšmetiem un aplūkojam vienas un tās pašas darbības.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...

Foto

Inflācijas krīze – laiks, kad mērķtiecīgi izvēlēties Latvijas uzturproduktus

„Rudentiņis – bagāts vīrs,” septembrī, vācot ražu vai gādājot krājumus ziemai, teica mūsu senči. Septembris mūsdienās ir...

Foto

Politikā man kopā ar Pavļutu pie siles tikt neizdevās, tagad izmēģināšu „dzimumu līdztiesības” tēmu

"Dzimumu līdztiesība?! Mums taču ar to viss kārtībā!" ir biežākā reakcija, kad...

Foto

Tikai nesmejieties, kad es jums mēģināšu iestāstīt, ka Latvijas valsts šajos četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka

13. Saeima ierakstīs Latvijas valsts politiskajā vēsturē vismaz trīs...

Foto

1. oktobra mājsēdes organizatori

Piežmiegusi CVK naudu Saeimas vēlēšanu popularizēšanai, kliķe atklāti aicināt uz boikotu tomēr neuzdrošinās. Taču izskatās, ka varneši nudien ir nobijušies no ļaužu...

Foto

Subjektīvs Saeimas deputātu kandidātu sarakstu apskats

Pirms kāda laika aicināju iet uz vēlēšanām un balsot kaut par pašu lielāko “dunduku”, tikai pret varas partijām. Pie viena...

Foto

LPSR 2.0 kūrē reliģiju

Levits, kas identificē sevi kā latvieti, sadarbībā ar valdošās koalīcijas tieslietu ministru (lasi – boļševiku komisāru) Bordānu ir iesniedzis likumprojektu, lai mainītu...

Foto

Vēlēšanas: piedalīties vai ignorēt?

Pēc vairāku lasītāju lūguma mēģināšu “izvilkt esenci” un īsi pamatot savu jau vairākkārt pausto viedokli par “vēlēšanām” mūsdienu Latvijā un to lomu...

Foto

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda bezatbildīgo aicinājumu doties meklēt un fotografēt lāčus

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda nepārdomāto un provokatīvo publiskajā telpā izskanējušo Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīvu,...

Foto

Elektrizētā priekšvēlēšanu kampaņa

Par Dievzemītes “reņģēdāju” nežēlīgu dīrāšanu 2007.—2010. gada finanšu krīzes laikā Valdis Dombrovskis (JV) ticis pie amata Eiropas Komisijā. Toreiz pat starptautiskie naudas dūži...

Foto

Jehovas liecinieki atsāk apmeklēt cilvēkus viņu dzīvesvietās

Pēc divarpus gadu pārtraukuma no 1. septembra Jehovas liecinieki visā pasaulē, arī Latvijā, atsāks to savas darbības aspektu, kas...

Foto

Uzņēmuma pāreja – jaunā VID granāta

Nu jau ar zināmu regularitāti līdz mums nonāk lietas, kur Valsts ieņēmumu dienests (VID) apgalvo, ka ir notikusi uzņēmuma vai...