Mums jau atkal nav nekāda plāna, bet mēs aktīvi izvērtēsim situāciju
Daniels Pavļuts, veselības ministrs06.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pagājušajā Ministru kabineta sēdē es iepazīstināju valdības locekļus ar Covid-19 infekcijas izplatību, situāciju slimnīcās un prognozēm. Šobrīd jaunu infekciju un slimnīcās nonākušo Covid-19 slimnieku skaita ziņā esam turpat, kur pērnruden oktobra beigās. Trešais vilnis neatturami ceļas.
Valdības sēdes dienā - 31.augustā infekcijas 14 dienu kumulatīvais rādītājs bija pārsniedzis 120. Atbilstoši jūnijā lemtajam, tam bija automātiski jāiedarbina atsevišķi papildu drošības pasākumi, ar kādiem sadzīvojām aprīlī un maijā. Tomēr valdība pieņēma lēmumu atlikt papildu drošības pasākumu ieviešanu un turpināt vērot smagas saslimstības un mirstības rādītājus.
Kur kavējas lēmumi par cilvēku drošību šoruden?
Pirmais iemesls ir tas, ka esam daļēji labākā situācijā nekā pagājušā rudenī. Kopīgiem spēkiem esam panākuši to, ka pret Covid-19 ir pasargāti 760 tūkstoši cilvēku. Tie gan ir tikai aptuveni 40% mūsu valsts iedzīvotāju. 9 no 10 mediķiem ir vakcinējušies un šoruden būs ierindā. Esam ieviesuši un iemācījušies lietot sadarbspējīgos Covid-19 sertifikātos balstītas drošības zonas. Slimnīcās veikti papildu ieguldījumi, un tās ir labāk sagatavojušās jaunam hospitalizācijas vilnim.
Līdz ar to līdzīgi kā citās valstīs ir pamats pārskatīt līdzšinējo drošības pasākumu politiku, kura ir balstījusies uz inficēto skaita 14 dienu kumulatīvo rādītāju. Lielāks svars arī Latvijā turpmāk jāpiešķir tieši stāvoklim slimnīcās - hospitalizēto skaita pieaugumam, slimnīcu noslodzei un spējai sniegt citus nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus.
Otrais iemesls ir būtiski mainītā izpratne par to, kāda ir sabiedrības līdzestība, izturētspēja un noskaņojums. Atmosfēra ir nokaitēta, pie kam pats smagākais mums vēl ir tikai priekšā. Valdības skatījumā pieeja drošības pasākumu ieviešanai ir jāmaina, neatkārtojot pagājušā gada kļūdas. Epidemioloģiskie drošības pasākumi "strādā" un dod rezultātu tikai tad, ja tos saprot un ievēro, ja izdodas panākt sabiedrības uzvedības izmaiņas, samazinot cilvēku savstarpējos kontaktus un liedzot vīrusam iespēju inficēt nākamos upurus.
Pagājušajā ziemā un pavasarī valdības publiskos strīdos tapušie noteikumi bija pārāk sarežģīti, sadrumstaloti un neizsekojami. Dažādas nozares sacentās, izlobējot sev papildu atlaides uz pārējo rēķina, radot netaisnības sajūtu, nojaucot izpratni par svarīgo un nesvarīgo, un cilvēki atmeta ar roku. Rezultāts - cilvēkiem un valstij grūts, apnicīgs un neizturami ilgs augstas saslimšanas līmenis.
Drošības pasākumu ieviešana pagaidām ir atlikta. Kā veselības ministrs to uzskatu par ļoti riskantu situāciju. Bet kā demokrātiski ievēlēts politiķis labi saprotu, ka jebkuram lēmumam ir vajadzīgs sabiedrības un lēmēju vairākuma atbalsts. Uzskatu, ka svarīgiem lēmumiem par cilvēku drošību šajā rudenī vismaz valdībā ir vajadzīga vienprātība.
Kad lūzīs veselības aprūpes sistēma?
Tikmēr riski pieaug ar katru dienu, inficēšanās un hospitalizācijas līknes neatturami raujas augšup. Jau pieminētajā 31. augusta valdības sēdē iepazīstināju kolēģus ar prognozi, ka jau septembra ceturtajā nedēļā slimnīcās varētu nonākt vairāk nekā 500 Covid-19 slimnieku, sākot ietekmēt mūsu spēju sniegt citus pakalpojumus. Oktobra sākumā varam sasniegt 800 hospitalizēto pacientu līmeni, izraisot nepieciešamību atkal izsludināt ārkārtas stāvokli veselības aprūpē, uzsākt plānveida aprūpes ierobežošanu un pacientu pārvietošanu starp slimnīcām.
Rēķināmies ar varbūtību, ka oktobra otrajā pusē varam pārsniegt pagājušās ziemas līmeni un ar 1500 hospitalizētiem pacientiem nonākt veselības aprūpes sistēmas lūzuma punktā. Mums valdībā ir augstākais divas nedēļas, lai skaidri pateiktu, kādus drošības pasākumus ieviesīsim, sasniedzot nozīmīgo 500 hospitalizēto Covid-19 slimnieku skaita robežu.
Var piekrist, ka šoruden Covid-19 ir kļuvis par nevakcinēto pandēmiju. Tomēr nav ētiski ļaut slimot dezinformētiem un nevakcinētiem cilvēkiem. Tas nav nekāds risinājums, tā nevar būt stratēģija. Katrs saslimšanas gadījums ietekmē ne tikai saslimušo, bet visu sabiedrību – traucē skolu un uzņēmumu darbu, pārslogo slimnīcas, apdraud ekonomiku. Palielinās riski sirmgalvjiem, bērniem un cilvēkiem ar vāju imūnsistēmu. 2% Covid-19 slimnieku mirst un 10% vajadzīga ilgstoša rehabilitācija. Tas ietekmēs mūsu tautu un valsts attīstību ilgtermiņā.
Mūs gaida smags rudens un ziema. Daudzi cilvēki mirs grūtās un bezjēdzīgās nāvēs, nāvēs, kuras varēja un vēl arvien var novērst vakcinējoties.
Jāizmanto visas un katra iespēja pasargāt
Ar iespējamo rīcības plānu es valdību un tās partnerus iepazīstināju jau vasaras sākumā un par to atgādināju arī šonedēļ. Šajā rudenī drošības pasākumiem jābalstās uz šādiem principiem:
- vienkārši, saprotami drošības pasākumi, ņemot vērā gan inficēšanās rādītājus, gan, jo īpaši, slimnīcu noslodzi, pilnībā pārrakstīti Ministru kabineta noteikumi Nr. 360;
- skolu darbs klātienē pēc iespējas ilgāk, lēmumus par drošības pasākumiem pamatā uzticot skolu vadībai un dibinātājiem;
- minimālas drošības prasības vakcinētajiem un pārslimojušajiem "zaļajā režīmā" ar sadarbspējīgiem sertifikātiem;
- pēc iespējas mazāki traucējumi pakalpojumu sniegšanai un ekonomikai "dzeltenajā režīmā" - pieaugot vīrusa izplatības riskiem, arvien lielāku daļu publisko pakalpojumu sniedzot tā dēvētajā "dzeltenajā jeb daļēji drošā režīmā" ar testa, pārslimošanas un vakcinācijas sertifikātiem;
- tikai pirmās nepieciešamības pakalpojumi "sarkanajā režīmā" - bez testiem un sadarbspējīgiem sertifikātiem, bet ar pieaugošām drošības prasībām, izmantojot pieejamos drošības rīkus - ventilāciju, darbinieku vakcināciju, apmeklētāju plūsmu kontroli - sabiedriskajā transportā, pārtikas veikalos, aptiekās un citur;
- uzlabota drošības pasākumu kontrole, kurā iesaistās ne vien valsts un pašvaldību policisti un dienesti, bet lielāka loma ir arī pašiem cilvēkiem, pakalpojumu sniedzējiem un darba devējiem.
Vajadzīgi arī citi lēmumi valdībā un Saeimā. Pirmkārt, iedarbīgi vakcinēšanās veicināšanās pasākumi, jo īpaši augsta riska grupās, tostarp atbalsts ģimenes ārstiem, nodrošinot vakcinēšanu visās ģimenes ārstu praksēs. Mums jāizmanto visas un katra iespēja pasargāt tos cilvēkus no 60% nevakcinēto Latvijas iedzīvotāju, kuri būtu gatavi šādu lēmumu pieņemt.
Covid-19 infekcijas pārvaldības likuma grozījumu izskatīšana par vakcinācijas pienākumu mediķiem, skolotājiem, sociālajiem darbiniekiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem ir apturēta. Tomēr vajadzība radīt epidemioloģiski drošu veselības, izglītības, sociālo un citu pakalpojumu vidi nekur nav zudusi. Es vēl arvien uzskatu, ka pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums vakcinēties - sevis un mūsu visu dēļ. Mums būs jārod juridiski, politiski un sabiedriski pieņemams risinājums.
Vienlaikus nepieciešams virzīt tos lēmumus no apturētā likumprojekta, kas neskar vakcinācijas pienākumu, piemēram, likumā jānosaka valsts pienākums kompensēt vakcinācijas smagas sekas, ja tādas pierādāmi iestātos, kā to ir rosinājusi Veselības ministrija.
Vīrusu uzvarēsim mēs paši
Tiktāl par valdības un Saeimas uzdevumiem. Tomēr ir virkne lietu, ko mēs katrs varam darīt paši. Vīrusu uzvarēs mūsu rīcība, nevis valdības noteikumi. Mēs katrs varam būt piesardzīgi, kontaktējoties ar citiem cilvēkiem, bez vajadzības nepulcēties, pareizi valkāt maskas, rūpēties par telpu vēdināšanu un dezinfekciju, ievērot distanci, neiet slimiem uz darbu vai skolu, pēc vajadzības testēties. Mēs esam iemācījušies to darīt.
Vienīgais zinātnei zināmais veids kā pasargāt cilvēkus no Covid-19 un sabiedrībai atgriezties normālā dzīvē, ir vakcinēšanās. Vakcīnu mums sagādāts pietiekami - visiem, kas vien to vēlēsies. Vakcinēties, nevar mirt!
Seko mums 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
