Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušajā Ministru kabineta sēdē es iepazīstināju valdības locekļus ar Covid-19 infekcijas izplatību, situāciju slimnīcās un prognozēm. Šobrīd jaunu infekciju un slimnīcās nonākušo Covid-19 slimnieku skaita ziņā esam turpat, kur pērnruden oktobra beigās. Trešais vilnis neatturami ceļas.

Valdības sēdes dienā - 31.augustā infekcijas 14 dienu kumulatīvais rādītājs bija pārsniedzis 120. Atbilstoši jūnijā lemtajam, tam bija automātiski jāiedarbina atsevišķi papildu drošības pasākumi, ar kādiem sadzīvojām aprīlī un maijā. Tomēr valdība pieņēma lēmumu atlikt papildu drošības pasākumu ieviešanu un turpināt vērot smagas saslimstības un mirstības rādītājus.

Kur kavējas lēmumi par cilvēku drošību šoruden?

Pirmais iemesls ir tas, ka esam daļēji labākā situācijā nekā pagājušā rudenī. Kopīgiem spēkiem esam panākuši to, ka pret Covid-19 ir pasargāti 760 tūkstoši cilvēku. Tie gan ir tikai aptuveni 40% mūsu valsts iedzīvotāju. 9 no 10 mediķiem ir vakcinējušies un šoruden būs ierindā. Esam ieviesuši un iemācījušies lietot sadarbspējīgos Covid-19 sertifikātos balstītas drošības zonas. Slimnīcās veikti papildu ieguldījumi, un tās ir labāk sagatavojušās jaunam hospitalizācijas vilnim.

Līdz ar to līdzīgi kā citās valstīs ir pamats pārskatīt līdzšinējo drošības pasākumu politiku, kura ir balstījusies uz inficēto skaita 14 dienu kumulatīvo rādītāju. Lielāks svars arī Latvijā turpmāk jāpiešķir tieši stāvoklim slimnīcās - hospitalizēto skaita pieaugumam, slimnīcu noslodzei un spējai sniegt citus nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus.

Otrais iemesls ir būtiski mainītā izpratne par to, kāda ir sabiedrības līdzestība, izturētspēja un noskaņojums. Atmosfēra ir nokaitēta, pie kam pats smagākais mums vēl ir tikai priekšā. Valdības skatījumā pieeja drošības pasākumu ieviešanai ir jāmaina, neatkārtojot pagājušā gada kļūdas. Epidemioloģiskie drošības pasākumi "strādā" un dod rezultātu tikai tad, ja tos saprot un ievēro, ja izdodas panākt sabiedrības uzvedības izmaiņas, samazinot cilvēku savstarpējos kontaktus un liedzot vīrusam iespēju inficēt nākamos upurus.

Pagājušajā ziemā un pavasarī valdības publiskos strīdos tapušie noteikumi bija pārāk sarežģīti, sadrumstaloti un neizsekojami. Dažādas nozares sacentās, izlobējot sev papildu atlaides uz pārējo rēķina, radot netaisnības sajūtu, nojaucot izpratni par svarīgo un nesvarīgo, un cilvēki atmeta ar roku. Rezultāts - cilvēkiem un valstij grūts, apnicīgs un neizturami ilgs augstas saslimšanas līmenis.

Drošības pasākumu ieviešana pagaidām ir atlikta. Kā veselības ministrs to uzskatu par ļoti riskantu situāciju. Bet kā demokrātiski ievēlēts politiķis labi saprotu, ka jebkuram lēmumam ir vajadzīgs sabiedrības un lēmēju vairākuma atbalsts. Uzskatu, ka svarīgiem lēmumiem par cilvēku drošību šajā rudenī vismaz valdībā ir vajadzīga vienprātība.

Kad lūzīs veselības aprūpes sistēma?

Tikmēr riski pieaug ar katru dienu, inficēšanās un hospitalizācijas līknes neatturami raujas augšup. Jau pieminētajā 31. augusta valdības sēdē iepazīstināju kolēģus ar prognozi, ka jau septembra ceturtajā nedēļā slimnīcās varētu nonākt vairāk nekā 500 Covid-19 slimnieku, sākot ietekmēt mūsu spēju sniegt citus pakalpojumus. Oktobra sākumā varam sasniegt 800 hospitalizēto pacientu līmeni, izraisot nepieciešamību atkal izsludināt ārkārtas stāvokli veselības aprūpē, uzsākt plānveida aprūpes ierobežošanu un pacientu pārvietošanu starp slimnīcām.

Rēķināmies ar varbūtību, ka oktobra otrajā pusē varam pārsniegt pagājušās ziemas līmeni un ar 1500 hospitalizētiem pacientiem nonākt veselības aprūpes sistēmas lūzuma punktā. Mums valdībā ir augstākais divas nedēļas, lai skaidri pateiktu, kādus drošības pasākumus ieviesīsim, sasniedzot nozīmīgo 500 hospitalizēto Covid-19 slimnieku skaita robežu.

Var piekrist, ka šoruden Covid-19 ir kļuvis par nevakcinēto pandēmiju. Tomēr nav ētiski ļaut slimot dezinformētiem un nevakcinētiem cilvēkiem. Tas nav nekāds risinājums, tā nevar būt stratēģija. Katrs saslimšanas gadījums ietekmē ne tikai saslimušo, bet visu sabiedrību – traucē skolu un uzņēmumu darbu, pārslogo slimnīcas, apdraud ekonomiku. Palielinās riski sirmgalvjiem, bērniem un cilvēkiem ar vāju imūnsistēmu. 2% Covid-19 slimnieku mirst un 10% vajadzīga ilgstoša rehabilitācija. Tas ietekmēs mūsu tautu un valsts attīstību ilgtermiņā.

Mūs gaida smags rudens un ziema. Daudzi cilvēki mirs grūtās un bezjēdzīgās nāvēs, nāvēs, kuras varēja un vēl arvien var novērst vakcinējoties.

Jāizmanto visas un katra iespēja pasargāt

Ar iespējamo rīcības plānu es valdību un tās partnerus iepazīstināju jau vasaras sākumā un par to atgādināju arī šonedēļ. Šajā rudenī drošības pasākumiem jābalstās uz šādiem principiem:

- vienkārši, saprotami drošības pasākumi, ņemot vērā gan inficēšanās rādītājus, gan, jo īpaši, slimnīcu noslodzi, pilnībā pārrakstīti Ministru kabineta noteikumi Nr. 360;

- skolu darbs klātienē pēc iespējas ilgāk, lēmumus par drošības pasākumiem pamatā uzticot skolu vadībai un dibinātājiem;

- minimālas drošības prasības vakcinētajiem un pārslimojušajiem "zaļajā režīmā" ar sadarbspējīgiem sertifikātiem;

- pēc iespējas mazāki traucējumi pakalpojumu sniegšanai un ekonomikai "dzeltenajā režīmā" - pieaugot vīrusa izplatības riskiem, arvien lielāku daļu publisko pakalpojumu sniedzot tā dēvētajā "dzeltenajā jeb daļēji drošā režīmā" ar testa, pārslimošanas un vakcinācijas sertifikātiem;

- tikai pirmās nepieciešamības pakalpojumi "sarkanajā režīmā" - bez testiem un sadarbspējīgiem sertifikātiem, bet ar pieaugošām drošības prasībām, izmantojot pieejamos drošības rīkus - ventilāciju, darbinieku vakcināciju, apmeklētāju plūsmu kontroli - sabiedriskajā transportā, pārtikas veikalos, aptiekās un citur;

- uzlabota drošības pasākumu kontrole, kurā iesaistās ne vien valsts un pašvaldību policisti un dienesti, bet lielāka loma ir arī pašiem cilvēkiem, pakalpojumu sniedzējiem un darba devējiem.

Vajadzīgi arī citi lēmumi valdībā un Saeimā. Pirmkārt, iedarbīgi vakcinēšanās veicināšanās pasākumi, jo īpaši augsta riska grupās, tostarp atbalsts ģimenes ārstiem, nodrošinot vakcinēšanu visās ģimenes ārstu praksēs. Mums jāizmanto visas un katra iespēja pasargāt tos cilvēkus no 60% nevakcinēto Latvijas iedzīvotāju, kuri būtu gatavi šādu lēmumu pieņemt.

Covid-19 infekcijas pārvaldības likuma grozījumu izskatīšana par vakcinācijas pienākumu mediķiem, skolotājiem, sociālajiem darbiniekiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem ir apturēta. Tomēr vajadzība radīt epidemioloģiski drošu veselības, izglītības, sociālo un citu pakalpojumu vidi nekur nav zudusi. Es vēl arvien uzskatu, ka pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums vakcinēties - sevis un mūsu visu dēļ. Mums būs jārod juridiski, politiski un sabiedriski pieņemams risinājums.

Vienlaikus nepieciešams virzīt tos lēmumus no apturētā likumprojekta, kas neskar vakcinācijas pienākumu, piemēram, likumā jānosaka valsts pienākums kompensēt vakcinācijas smagas sekas, ja tādas pierādāmi iestātos, kā to ir rosinājusi Veselības ministrija.

Vīrusu uzvarēsim mēs paši

Tiktāl par valdības un Saeimas uzdevumiem. Tomēr ir virkne lietu, ko mēs katrs varam darīt paši. Vīrusu uzvarēs mūsu rīcība, nevis valdības noteikumi. Mēs katrs varam būt piesardzīgi, kontaktējoties ar citiem cilvēkiem, bez vajadzības nepulcēties, pareizi valkāt maskas, rūpēties par telpu vēdināšanu un dezinfekciju, ievērot distanci, neiet slimiem uz darbu vai skolu, pēc vajadzības testēties. Mēs esam iemācījušies to darīt.

Vienīgais zinātnei zināmais veids kā pasargāt cilvēkus no Covid-19 un sabiedrībai atgriezties normālā dzīvē, ir vakcinēšanās. Vakcīnu mums sagādāts pietiekami - visiem, kas vien to vēlēsies. Vakcinēties, nevar mirt!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...