Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā
Jaunā konservatīvā partija10.08.2017.
Komentāri (55)
Iesaki rakstu: 
Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču komisijas darba sākums pagaidām ir vien sāpīgs kauns, jo deputāti par komisijas vadītāju ir iecēluši Ingunu Sudrabu, kura minēto sarunu kontekstā parādās kā Putinam vēlama premjera amata kandidāte.
Tāpat šai deputātei acīmredzot nebūs pielaide valsts noslēpumam. Tātad viņa varēs tikai tēlot, ka kaut ko izmeklē, lai arī ar materiāliem iepazīties nevarēs. Tā ir darba imitācija un valsts naudas izšķiešana. Saeimas izmeklēšanas komisijas līdzšinējās aktivitātes liecina – oligarhu laiki Latvijā nav beigušies. Arī Valsts prezidenta rīcība liecina – viņš līdzšinējo kārtību akceptē. Mēs prasām šo savdabīgo nabas saiti pārcirst.
Tuvojas 23. augusts. Mūsu tautas atmiņā viena no vistraģiskākajām dienām. Tieši šajā dienā 1939. gadā tika parakstīts noziedzīgais Molotova – Ribentropa pakts. Taču latviešu tautas atmiņā šīs datums arī ir saistīts ar cerībām, tautas spēku, kas spēj iedvesmot daudzus. Proti, 1989. gadā notika Baltijas ceļš.
Tomēr Molotova-Ribentropa pakta sekas nav likvidētas. Joprojām mūsu likteni nosaka citi. Aivars Lembergs ir gaidīts un respektēts viesis Saeimā un pie koalīcijas sarunu galda. Oligarhu varas nostiprināšanās ir cieši saistīta ar kolaborantu izveidoto un atbalstīto sistēmu. Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā.
Ir jāgāž čekistu un citu padomju sistēmas draugu iniciētā sistēma. Beidzot no tiesas ir jāatjauno princips, ka Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Tikai tad, kad lēmumus valstī pieņems tautas ievēlētie Saeimas deputāti, ne oligarhi viesnīcu numuriņos vai pirtīs, Satversmes darbību varēs uzskatīt par atjaunotu.
Tāpēc mēs aicinām ikvienu Latvijas iedzīvotāju pievienoties un pulcēties šī gada 23. augustā plkst. 19.00 uz Tautas sapulci pie Valsts prezidenta pils, kur mēs pieprasīsim atdot varu tautai, kā to skaidri un gaiši nosaka Latvijas Satversme.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.