Mums nav ne vēlmes, nedz tiesību tēvam kaut ko pārmest
Irina Maligina, Nika Saveļjeva14.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šajās dienās mēs saņemam daudz atbalsta apliecinājumu un izturības vēlējumu no mūsu tēva Valērija Maligina draugiem, kolēģiem, paziņām un tiem, kuri saņēmuši atbalstu viņa plašās sirds un dāsnuma dēļ.
Pēc pēdējās dienās izskanējušās informācijas publiskajā telpā mums visiem sajūtas ir ļoti līdzīgas - tēvs ir pelnījis cienījamu attieksmi, nevis nomelnošanu no saviem it kā tuviem cilvēkiem.
Viņa sievas Elīnas Maliginas lēmums kavēt mantojuma procesu un prasīt testamenta atcelšanu tiesā, kā vienu no argumentiem izmantojot viņa rīcībspējas apšaubīšanu, liek uzdot jautājumus par šāda soļa patiesajiem motīviem. Kādu mērķu vadīta Elīna vēlas apšaubīt testamentu, kuru tēvs sastādījis neilgi pirms laulības noslēgšanas ar Elīnu 2016. gadā?
Atbilstoši likumam Elīna Maligina kā laulātā var izprasīt neatņemamo mantojuma daļu, proti, vienu astoto daļu no mantojuma apmēra, tāpēc viņa ir vērsusies ar iesniegumu pie notāra. Tomēr acīmredzot ir par maz, un viņa iesniegusi prasības pieteikumu tiesā par testamenta apstrīdēšanu, tādējādi pretendējot uz daudz lielāku mantojuma daļu.
Vienīgi neskaidrs paliek jautājums, kur šeit loģika, ja no vienas puses testamentu atzīst, pieprasot daļu, kas pienākas atbilstoši likumam, tomēr no otras puses - apstrīd tiesā?
Vēlamies vērst uzmanību - ja jau tiek iets tik tālu un no sievas puses tiek apšaubīta pat mūsu tēva rīcībspēja, lai par katru cenu apstrīdētu testamenta autentiskumu, vai nerodas loģisks jautājums - vai 2016. gadā noslēgtā laulība arī nav apšaubāma šo pašu viņas minēto “iemeslu” dēļ? Mūsu skatījumā izmantotie argumenti ir necienīgi, nemaz nerunājot par loģikas trūkumu.
Kā redzams, pašlabuma tīkošana un mantkārība var ņemt virsroku, mudinot pārkāpt jebkuras robežas. Nenoliedzami - ikvienam ir tiesības apstrīdēt dažādu dokumentu autentiskumu, tomēr jāvērtē, kādi argumenti tiek lietoti un kādas ētiskās robežas tiek pārkāptas.
Mūsu mērķis ir saglabāt “Olainfarm” kā vienu no vērtīgākajiem Latvijas uzņēmumiem un farmācijas nozares līderiem un radīt priekšnoteikumus tā turpmākai sekmīgai attīstībai. Mums ne prātā neienāktu rīkoties apšaubāmā veidā pretēji ikviena mantinieka likumīgajām tiesībām, likumam vai pretēji mūsu tēva pēdējai gribai.
Ikviens savā dzīvē veic dažādas izvēles, un mums nav ne vēlmes, nedz tiesību tēvam kaut ko pārmest. Tāpat kā mēs apzināmies, ka par savu rīcību un kļūdām esam atbildīgas pašas. Viņa vārds un paveiktais ir daudzkārt lielāks par atsevišķu personu mantkārību un izmantotajām metodēm.
Un visbeidzot - par publiskajā telpā izskanējušo informāciju par it kā pazudušo somu, kas patiesībā nekur nebija pazudusi. Jau iepriekš soma un tajā atrodamās mantas, tostarp kredītkartes, atbilstoši likumā noteiktajai procedūrai tika aprakstīta un iekļauta mantojuma sarakstā. Kā gan var atrast to, kas nekad nav pazudis?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
