Mums nav ne vēlmes, nedz tiesību tēvam kaut ko pārmest
Irina Maligina, Nika Saveļjeva14.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šajās dienās mēs saņemam daudz atbalsta apliecinājumu un izturības vēlējumu no mūsu tēva Valērija Maligina draugiem, kolēģiem, paziņām un tiem, kuri saņēmuši atbalstu viņa plašās sirds un dāsnuma dēļ.
Pēc pēdējās dienās izskanējušās informācijas publiskajā telpā mums visiem sajūtas ir ļoti līdzīgas - tēvs ir pelnījis cienījamu attieksmi, nevis nomelnošanu no saviem it kā tuviem cilvēkiem.
Viņa sievas Elīnas Maliginas lēmums kavēt mantojuma procesu un prasīt testamenta atcelšanu tiesā, kā vienu no argumentiem izmantojot viņa rīcībspējas apšaubīšanu, liek uzdot jautājumus par šāda soļa patiesajiem motīviem. Kādu mērķu vadīta Elīna vēlas apšaubīt testamentu, kuru tēvs sastādījis neilgi pirms laulības noslēgšanas ar Elīnu 2016. gadā?
Atbilstoši likumam Elīna Maligina kā laulātā var izprasīt neatņemamo mantojuma daļu, proti, vienu astoto daļu no mantojuma apmēra, tāpēc viņa ir vērsusies ar iesniegumu pie notāra. Tomēr acīmredzot ir par maz, un viņa iesniegusi prasības pieteikumu tiesā par testamenta apstrīdēšanu, tādējādi pretendējot uz daudz lielāku mantojuma daļu.
Vienīgi neskaidrs paliek jautājums, kur šeit loģika, ja no vienas puses testamentu atzīst, pieprasot daļu, kas pienākas atbilstoši likumam, tomēr no otras puses - apstrīd tiesā?
Vēlamies vērst uzmanību - ja jau tiek iets tik tālu un no sievas puses tiek apšaubīta pat mūsu tēva rīcībspēja, lai par katru cenu apstrīdētu testamenta autentiskumu, vai nerodas loģisks jautājums - vai 2016. gadā noslēgtā laulība arī nav apšaubāma šo pašu viņas minēto “iemeslu” dēļ? Mūsu skatījumā izmantotie argumenti ir necienīgi, nemaz nerunājot par loģikas trūkumu.
Kā redzams, pašlabuma tīkošana un mantkārība var ņemt virsroku, mudinot pārkāpt jebkuras robežas. Nenoliedzami - ikvienam ir tiesības apstrīdēt dažādu dokumentu autentiskumu, tomēr jāvērtē, kādi argumenti tiek lietoti un kādas ētiskās robežas tiek pārkāptas.
Mūsu mērķis ir saglabāt “Olainfarm” kā vienu no vērtīgākajiem Latvijas uzņēmumiem un farmācijas nozares līderiem un radīt priekšnoteikumus tā turpmākai sekmīgai attīstībai. Mums ne prātā neienāktu rīkoties apšaubāmā veidā pretēji ikviena mantinieka likumīgajām tiesībām, likumam vai pretēji mūsu tēva pēdējai gribai.
Ikviens savā dzīvē veic dažādas izvēles, un mums nav ne vēlmes, nedz tiesību tēvam kaut ko pārmest. Tāpat kā mēs apzināmies, ka par savu rīcību un kļūdām esam atbildīgas pašas. Viņa vārds un paveiktais ir daudzkārt lielāks par atsevišķu personu mantkārību un izmantotajām metodēm.
Un visbeidzot - par publiskajā telpā izskanējušo informāciju par it kā pazudušo somu, kas patiesībā nekur nebija pazudusi. Jau iepriekš soma un tajā atrodamās mantas, tostarp kredītkartes, atbilstoši likumā noteiktajai procedūrai tika aprakstīta un iekļauta mantojuma sarakstā. Kā gan var atrast to, kas nekad nav pazudis?
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.