Mums pašiem Eiropā ir jālemj, vai bruņosimies vai konfliktēsim ar ASV, vai arī sakausim Krieviju
Jānis Garisons*17.02.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Noskatoties ASV viceprezidenta Vensa uzrunu Minhenes konferencē, manuprāt, sāk veidoties skaidrāka bilde par ASV jaunās administrācijas politiku iepretim Eiropai, NATO, Ukrainai un Krievijai. Mēs ieejam attīstības posmā, ko varētu zināmās līdzībās salīdzināt ar ideoloģisko cīņu Eiropā 16.gadsimtā Reformācijas laikā. Un te es domāju nevis kā cīņu par Svēto rakstu interpretāciju, bet gan vairāk kā cīņu starp dažādām ideoloģijām un ar sistēmu, kas kļūst bremzējoša un netaisnīga pret sabiedrības vairākumu.
Vensa uzstāšanās Minhenē galvenais vēstījums bija – ASV jaunā administrācija uzskata, ka eksistējošais politkorektums, neomarksistiskā ideoloģija un ieviestās anomālijas dzimumu jautājumos ir vārda brīvības ierobežojumi. Vēl vairāk, es Vensa runu interpretētu arī tā, ka ASV jaunā administrācija visādi iesaistīsies Eiropā, atbalstot labējās Eiropas partijas, kas ideoloģiski tuvas Trampa ideoloģijai.
Te nu gan jāsaka, ka diez vai var noliegt, ka labējo partiju apkarošana un pat vēršanās pret leģitīmi ievēlētām labējām valdībām Eiropas Savienībā ir kļuvusi par normu, jau sākot no 2000. gada, kad Austrijā tika ievēlēta Haidera Brīvības partija. Nemaz nerunājot par cenzūru attiecībā uz migrāciju, dzimumu jautājumiem utt. Vienlaicīgi arī jāatzīst, ka liela daļa no šīm neomarksistiskajām idejām radās tieši ASV, kur ieguva arī visekstrēmākos izpildījumus, ieskaitot pasniedzēju atlaišanu par nepareizu domu paušanu, pieminekļu nojaukšanu utt.
Kādēļ tas varētu būt svarīgi drošības kontekstā? Domāju, ka, ignorējot šo ASV pozīciju, Eiropai ir divi galvenie riska faktori, kas var atstāt negatīvu ietekmi uz drošību. Un es te pat neiztirzāšu to, ka ASV jaunā administrācija šonedēļ jau ļoti skaidri pateikusi, ka Eiropas aizsardzība nav tās prioritāte.
Pirmkārt, ja šī ideoloģiskā cīņa pāraugs jau praktiskā izpildījumā, tas nozīmēs, ka ASV var sākt atbalstīt Eiropas labējās partijas praktiski, t.sk. ar lieliem sociālo tīklu resursiem. Es ne velti mēģināju vilkt paralēles ar Reformāciju, kuras laikā sākās iekšējās cīņas un kari Eiropā. Šis periods beidzās ar Vestfāles mieru 1648.gadā, pēc kura nostiprinājās nacionālās valstis un saruka Vatikāna jeb Svētās Romas Impērijas ietekme.
Nedomāju, ka mēs šoreiz nonāksim līdz iekšējiem kariem, taču tas visdrīzāk atnesīs pastiprinātas iekšējās cīņas, nestabilitāti un turbulenci. Tāpat ir neizbēgama attiecību pasliktināšanās ar ASV esošās administrācijas personā. Šāda notikumu attīstība nozīmētu, ka papildus Eiropas militārajam vājumam tā kļūs ārēji vēl ievainojamāka iekšējās nestabilitātes un sašķeltības dēļ.
Otrkārt, protams, Krievija. Krievija izliekas par patieso konservatīvo vērtību, patiesās reliģijas, Trešās Romas un visa cita patiesuma citadeli, lai arī patiesībā ir viena kleptokrātija, kam nav nekādas saiknes ar vērtībām un kur pat Krievijas Pareizticīgā baznīca ir vienkārši ideoloģijas nodaļa FSB. Bet diemžēl Rietumu naivumam un infantilismam nav robežu. Nevajag noniecināt Putina vervēšanas un pārliecināšanas spējas.
Tādēļ, nu jau saliekot kopā Trampa slavinošos vārdus Putinam un Vensa runu Minhenē, man liekas, ka visdrīzāk jaunā ASV administrācija ir noticējusi Krievijas stāstam par Krieviju kā Trešo Romu un patiesi konservatīvo vērtību citadeli. Kas, protams, ir ļoti, ļoti skumji, jo izskatās, ka līdzīgi kā Reformācijas laikā notiks cīņa Rietumu civilizācijas iekšienē, padarot ievainojamus mūsu ārējos flangus. Iespējams, arī šāda ticība ir pamats tam, ka ASV administrācijas komunikācijā Eiropa tai ir lielāka problēma nekā Krievija. Reformācijas laikā Osmaņu impērija atbalstīja protestantu valstis, lai samazinātu katoliskās Habsburgu impērijas ietekmi. Arī tepat pie mums Livonijā pēc reformācijas konfederācijas vājums iedrošināja Jāni Bargo uzsākt Livonijas karu.
Šo pēdējo notikumu kontekstā Maskavā jau var novērot līksmi par tuvināšanos ASV un ASV nostājām. Iespējams, spilgtāko ieskatu no tur valdošajām idejām dod krievu ideologa Dugina publicētais raksts par Rietumu nāvi, kurā tiek apgalvots, ka tagad ASV un Krievija jau pārzīmējot pasaules karti, kur Kanāda un Grenlande varētu nonākt ASV sastāvā, bet Austrumeiropa piederēt Krievijai un Rietumeiropa vispār beigtu pastāvēt. Jāsaka, ka šis gan tikai apliecina manis iepriekš rakstīto, ka Maskava iespējamās sarunās uz galda liks Eiropas pārdali un atgriezīsies pie 2021.gada ultimāta NATO.
Katrā ziņā ASV viceprezidenta Vensa uzstāšanās Minhenē, manuprāt, ir ieviesusi lielāku skaidrību par notikumu attīstību un ASV politiku, tādēļ mums pašiem Eiropā ir jālemj, vai bruņosimies vai konfliktēsim ar ASV, vai arī sakausim Krieviju? Reformācijai bija nozīmīga un pozitīva loma vēstures attīstībā, un tā beidzās ne tikai ar jaunu protestantu baznīcu izveidošanu, nacionālu valstu izveidi, bet arī ar katoļu baznīcas reformēšanos. Tas gan notika ilgu karu rezultātā, kas prasīja vairākus miljonus bojāgājušo. Varbūt šoreiz var iztikt arī bez kara?
* Pārpublicēts publisks Facebook ieraksts, veicot nepieciešamo teksta korektūru un rediģēšanu, lai tas atbilstu latviešu valodas normām.
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
