Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.

Tāpat ziņojumā raksturota finanšu situācija un vēlreiz akcentēts tas, ka LTV ilgu laiku bijusi spiesta darboties nepietiekama finansējuma apstākļos, kas radījis būtiskas problēmas nodrošināt ilgtermiņa ieguldījumus tehnoloģiju attīstībā. Tādēļ ziņojumā arī definētas uzņēmuma kritiskās vajadzības, kas jārisina steidzami, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību un nepieļautu potenciālu LTV konkurētspējas samazināšanos.

2020. gada valsts dotācijas budžeta finansējums sedz tikai daļu no operatīvās darbības nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma, tādejādi turpinot gadiem ieilgušo stagnāciju kā satura attīstības, tā arī tehnoloģiju un infrastruktūras finansēšanas jomās. Salīdzinājumam – Lietuvas un Igaunijas sabiedrisko mediju finansējuma apjoms 2018. gadā bija par aptuveni trešdaļu lielāks: Lietuvā – 39 190 000 EUR; Igaunijā – 39 310 000 EUR.

LTV iesniegtajā informatīvajā ziņojumā raksturota šābrīža situācija uzņēmumā – attīstības plānošanas procesi un finanšu situācija, izklāstīti vidēja termiņa darbības stratēģijā ietvertie rīcības virzieni un papildu finansējuma aplēses. Tāpat detalizēti raksturotas strukturālās un tehnoloģiskās reformas, kas veicamas, lai sekmīgāk izplatītu saturu digitālajā vidē, kā arī veicinātu analītiskās žurnālistikas kapacitātes stiprināšanu.

Viens no būtiskākajiem riskiem ir darbības nepārtrauktības apdraudējums, kura novēršanai nepieciešami neatliekami ilgtermiņa ieguldījumi. Pirmkārt, nepieciešams nomainīt programmu izlaides kompleksu jeb PIK. Šobrīd lietošanā esošais PIK iegādāts 2010. gadā jau kā iepriekš lietots aprīkojums, un ražotājs vairs nespēj nodrošināt tehnisko atbalstu tik novecojušām tehnoloģijām, turklāt dažām tehniskajām komponentēm – jau kopš 2014. gada.

Otrkārt, nepieciešams stiprināt elektroapgādes infrastruktūru, rekonstruējot LTV transformatora apakšstaciju. Novecojusī elektrības apakšstacija darbojas jau vairāk nekā 35 gadus, kaut arī tās rekomendējamais ekspluatācijas laiks ir 25 gadi. Treškārt, jāstiprina darbinieku un LTV infrastruktūras drošība, jo Zaķusalas ēkā ikdienā uzturas arī daudzi nomnieki. Drošības risinājumam jānodrošina iespēja LTV redakcijām, tehnisko un atbalsta darbinieku, studiju, režiju un citām LTV lietošanā esošām telpām piekļūt tikai un vienīgi LTV darbiniekiem, novēršot nepiederošu personu iekļūšanu LTV telpās.

Arvien aktuāls ir jautājums arī par sabiedriskās televīzijas darbinieku atalgojumu. Nepieciešams papildu finansējums, lai uzlabotu atalgojuma līmeņa konkurētspēju, lai tas tuvotos 2018. gada līmenim valstī.

Kopš 2019. gada sākuma LTV darbojas vienotā studiju režiju kompleksa pirmās kārtas ietvaros uzstādītais aprīkojums. Nepieciešams papildu finansējums, kas ļautu īstenot projekta nākamās kārtas un pilnībā nodrošinātu LTV studiju režiju darbību vienota kompleksa ietvaros.

2021. gada 1. janvārī, izejot no reklāmas tirgus, būtiski saruks LTV saimnieciskās darbības ieņēmumi. Ieņēmumu samazināšanās 2020. gada laikā ir neprognozējama – ir skaidrs, ka tie samazināsies, bet krituma apjomi atkarīgi gan no auditorijas mediju patēriņa paradumu maiņas, gan atsevišķu preču un pakalpojumu reklāmu ierobežojumiem sabiedrisko mediju platformās. Tādēļ nepieciešama pilnvērtīga un aprēķinos balstīta kompensācija par reklāmas tirgus pamešanu.

Latvijas Televīzija veikusi detalizētus aprēķinus Lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību – nomainītu PIK, veiktu transformatora apakšstacijas rekonstrukcijas projekta pirmo posmu un īstenotu LTV fiziskās drošības sistēmas stiprināšanu – kopumā nepieciešami nepilni 2 000 000 EUR. Šos līdzekļus lūgts piešķirt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Savukārt, lai nodrošinātu sabiedriskās televīzijas darbinieku atalgojuma konkurētspēju, turpinātu vienotā studiju režiju kompleksa izveidi un nodrošinātu uzņēmuma ienākumu līmeni pēc iziešanas no reklāmas, informatīvajā ziņojumā norādīts uz nepieciešamību atbalsīt 2021. gada budžeta prioritāro pasākumu. 2021. gadā nepieciešamie papildu līdzekļi šo vajadzību īstenošanai kopumā veido vairāk nekā 10 000 000 EUR.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...