Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas
Latvijas Televīzija18.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Tāpat ziņojumā raksturota finanšu situācija un vēlreiz akcentēts tas, ka LTV ilgu laiku bijusi spiesta darboties nepietiekama finansējuma apstākļos, kas radījis būtiskas problēmas nodrošināt ilgtermiņa ieguldījumus tehnoloģiju attīstībā. Tādēļ ziņojumā arī definētas uzņēmuma kritiskās vajadzības, kas jārisina steidzami, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību un nepieļautu potenciālu LTV konkurētspējas samazināšanos.
2020. gada valsts dotācijas budžeta finansējums sedz tikai daļu no operatīvās darbības nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma, tādejādi turpinot gadiem ieilgušo stagnāciju kā satura attīstības, tā arī tehnoloģiju un infrastruktūras finansēšanas jomās. Salīdzinājumam – Lietuvas un Igaunijas sabiedrisko mediju finansējuma apjoms 2018. gadā bija par aptuveni trešdaļu lielāks: Lietuvā – 39 190 000 EUR; Igaunijā – 39 310 000 EUR.
LTV iesniegtajā informatīvajā ziņojumā raksturota šābrīža situācija uzņēmumā – attīstības plānošanas procesi un finanšu situācija, izklāstīti vidēja termiņa darbības stratēģijā ietvertie rīcības virzieni un papildu finansējuma aplēses. Tāpat detalizēti raksturotas strukturālās un tehnoloģiskās reformas, kas veicamas, lai sekmīgāk izplatītu saturu digitālajā vidē, kā arī veicinātu analītiskās žurnālistikas kapacitātes stiprināšanu.
Viens no būtiskākajiem riskiem ir darbības nepārtrauktības apdraudējums, kura novēršanai nepieciešami neatliekami ilgtermiņa ieguldījumi. Pirmkārt, nepieciešams nomainīt programmu izlaides kompleksu jeb PIK. Šobrīd lietošanā esošais PIK iegādāts 2010. gadā jau kā iepriekš lietots aprīkojums, un ražotājs vairs nespēj nodrošināt tehnisko atbalstu tik novecojušām tehnoloģijām, turklāt dažām tehniskajām komponentēm – jau kopš 2014. gada.
Otrkārt, nepieciešams stiprināt elektroapgādes infrastruktūru, rekonstruējot LTV transformatora apakšstaciju. Novecojusī elektrības apakšstacija darbojas jau vairāk nekā 35 gadus, kaut arī tās rekomendējamais ekspluatācijas laiks ir 25 gadi. Treškārt, jāstiprina darbinieku un LTV infrastruktūras drošība, jo Zaķusalas ēkā ikdienā uzturas arī daudzi nomnieki. Drošības risinājumam jānodrošina iespēja LTV redakcijām, tehnisko un atbalsta darbinieku, studiju, režiju un citām LTV lietošanā esošām telpām piekļūt tikai un vienīgi LTV darbiniekiem, novēršot nepiederošu personu iekļūšanu LTV telpās.
Arvien aktuāls ir jautājums arī par sabiedriskās televīzijas darbinieku atalgojumu. Nepieciešams papildu finansējums, lai uzlabotu atalgojuma līmeņa konkurētspēju, lai tas tuvotos 2018. gada līmenim valstī.
Kopš 2019. gada sākuma LTV darbojas vienotā studiju režiju kompleksa pirmās kārtas ietvaros uzstādītais aprīkojums. Nepieciešams papildu finansējums, kas ļautu īstenot projekta nākamās kārtas un pilnībā nodrošinātu LTV studiju režiju darbību vienota kompleksa ietvaros.
2021. gada 1. janvārī, izejot no reklāmas tirgus, būtiski saruks LTV saimnieciskās darbības ieņēmumi. Ieņēmumu samazināšanās 2020. gada laikā ir neprognozējama – ir skaidrs, ka tie samazināsies, bet krituma apjomi atkarīgi gan no auditorijas mediju patēriņa paradumu maiņas, gan atsevišķu preču un pakalpojumu reklāmu ierobežojumiem sabiedrisko mediju platformās. Tādēļ nepieciešama pilnvērtīga un aprēķinos balstīta kompensācija par reklāmas tirgus pamešanu.
Latvijas Televīzija veikusi detalizētus aprēķinus Lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību – nomainītu PIK, veiktu transformatora apakšstacijas rekonstrukcijas projekta pirmo posmu un īstenotu LTV fiziskās drošības sistēmas stiprināšanu – kopumā nepieciešami nepilni 2 000 000 EUR. Šos līdzekļus lūgts piešķirt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Savukārt, lai nodrošinātu sabiedriskās televīzijas darbinieku atalgojuma konkurētspēju, turpinātu vienotā studiju režiju kompleksa izveidi un nodrošinātu uzņēmuma ienākumu līmeni pēc iziešanas no reklāmas, informatīvajā ziņojumā norādīts uz nepieciešamību atbalsīt 2021. gada budžeta prioritāro pasākumu. 2021. gadā nepieciešamie papildu līdzekļi šo vajadzību īstenošanai kopumā veido vairāk nekā 10 000 000 EUR.
Seko mums 
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
