Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Agresorvalsts Krievijas iebrukums Ukrainā un tās īstenotais hibrīdkarš norāda uz mūsu drošības izaicinājumiem un uzdevumiem. Mums kopā ar NATO un ES jākļūst militāri spēcīgākiem, vienlaikus atbalstot un stiprinot Ukrainas militārās spējas uzvarēt karā.

Aizsardzības ministrijas un NBS galvenais uzdevums ir Latvijas drošība un aizsardzība, kas nozīmē spēju attīstību visos līmeņos. Investīcijas Latvijas aizsardzībā šogad ir sasniegušas 3% no iekšzemes kopprodukta. Lai mēs būtu gatavi jebkuram apdraudējuma scenārijam, mēs bruņojamies.

Finansējums ir būtisks elements aizsardzības nodrošināšanai, tomēr militārā industrija ir tā, kura nodrošina nepieciešamo bruņojumu un ekipējumu. Bez spēcīgas militārās industrijas stiprināt atturēšanu un aizsardzību būs sarežģīti.

Eiropā lielākajā aizsardzības industrijas izstādē EUROSATORY 2024 šogad ir rekordliels militārās industrijas uzņēmēju skaits no Latvijas. Kopīgā stendā – Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Drošības un aizsardzības industrijas federāciju – šonedēļ Parīzē visas nedēļas garumā pasaulei demonstrē Latvijas uzņēmēju militārās industrijas inovāciju sasniegumus.

Parīzē tiekoties gan ar Latvijas uzņēmējiem, gan starptautiskiem industrijas smagsvariem, guvu pārliecību, ka mūsu regulārais dialogs ir rezultatīvs. Latvijas uzņēmēju ambīcijas ciešā sazobē ar Aizsardzības ministrijas iniciētām inovāciju un pētniecības programmām, attīstības grantiem, uzsākto sadarbību Eiropas Aizsardzības fondu projektos, kā arī aktīviem produktu testiem NBS militārajās bāzēs sāk iezīmēt rezultātus spēcīgas militārās industrijas attīstībai Latvijā.

Aizsardzības ministrijas un NBS galvenais uzdevums ir aizsargāt valsti – savlaicīgi prognozēt un novērst valsts militāro apdraudējumu, garantēt valsts neatkarību, teritoriālo nedalāmību un iedzīvotāju drošību. Militārās industrijas attīstība un mūsu spēju stiprināšana ir cieši saistītas. Aizsardzības un drošības industrijas attīstībai ir jānotiek gan nacionāli, gan starptautiski.

Šis ir svarīgs brīdis, jo paralēli apjomīgajiem darbiem operacionālā un taktiskajā līmenī, mēs liekam pamatus arī spēcīgai nacionālajai militārajai industrijai stratēģiskā līmenī.

Nacionālo bruņoto spēku stiprināšanā nevaram atļauties kompromisus

Viena no manām kā aizsardzības ministra prioritātēm ir attīstīt Latvijas aizsardzības industriju, militāro rūpniecību, atbalstīt pētniecību un inovācijas, lai stiprinātu NBS. Vienlaikus mums arī jāpalīdz Ukrainai, kuras militārajam atbalstam esam apņēmušies veltīt 0,25% no IKP. Aktīva militāro spēju stiprināšana ir spēcīgs signāls Latvijas militārās industrijas uzņēmējdarbības attīstībai.

Ministrija kopā ar NBS ir skaidri identificējusi prioritārās attīstības jomas. Mūsu prioritātes ir slāņveida pretgaisa aizsardzības attīstība, vienību ugunsjaudas palielināšana, iegādājoties raķešu artilērijas sistēmas, krasta aizsardzība raķetes, jaunas pašgājējhaubices un modernas kājnieku kaujas mašīnas, kā arī moderno tehnoloģiju ieviešana bruņojumā, bezpilotu sistēmu iegāde un munīcijas krājumu palielināšana.

Vajadzību saraksts ir garš, bet vienlaikus vēlos uzsvērt, ka NBS spēju attīstībā kritiski svarīga ir uzņēmēju spēja izpildīt visas pasūtījumu specifikācijas prasības, nodrošināt augstu kvalitāti piegādes noteiktajos termiņos un apjomos un par konkurētspējīgu samaksu. Mūsu kvalitātes latiņa ir augsta, tai jāatbilst arī NATO noteiktiem standartiem.

Nesakārtota iepirkumu joma ir viens no izaicinošākajiem mantojumiem, ko esmu pārņēmis no iepriekšējiem ministriem. Sistēmas sakārtošana, arī tās attīrīšana kādam var nepatikt. Tādēļ es nepakļaušos atsevišķu uzņēmēju un interešu grupu spiedienam, bet gan turpināšu strādāt pie tādas industrijas ceļa kartes ieviešanas, kur ir skaidri un saprotami spēles noteikumi un iespējas visiem.

Veidojam spēcīgus pamatus dinamiskai militārās industrijas ekosistēmai

Ir svarīgi attīstīt dinamisku ekosistēmu ar uzņēmēju proaktīvu iesaisti, universitātēm, pētniecības centriem un ar mērķtiecīgu valsts atbalstu.

Latvijā jāveido tāda militārā industrija, kura ir eksportspējīga un konkurētspējīga arī starptautiski.

Lai stiprinātu aizsardzības nozares pozīcijas Latvijā, svarīga ir sinerģija ar Ekonomikas ministriju. Tieši tādēļ jauno Aizsardzības industrijas attīstības stratēģiju Aizsardzības un Ekonomikas ministrijas izstrādā kopīgi. Arī ekonomikas ministrs Viktors Valainis atzīst, ka “aizsardzības nozares attīstībai svarīgs ir starpministriju dialogs un visas valdības kopīgs darbs. Tādēļ mēs augstu vērtējam sadarbību ar Aizsardzības ministriju nozares attīstības veicināšanā, kā arī darbā pie konkrētiem projektiem, piemēram, dronu koalīcijas ietvaros.”

Aktīvi darbi notiek jau tagad. Aizsardzības nozares uzņēmumiem ir pieejams plašs ES fondu atbalsta programmu klāsts jaunu uzņēmējdarbības virzienu uzsākšanai un esošo paplašināšanai. Aizsardzības ministrija koordinē un ar līdzfinansējumu atbalsta Latvijas uzņēmumu iesaisti arī Eiropas Aizsardzības fonda projektos.

Lai attīstītu aizsardzības industrijā strādājošo uzņēmumu kapacitāti, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi arī divas apjomīgas programmas, kas paredz gan grantus, gan aizdevumus ar kapitāla atlaidi jaunu duālā pielietojuma produktu ražošanas attīstībai Latvijā. Atbalsts būs pieejams jau šoruden.

Kopā ar EM atbalstām dronu ražošanu Latvijā, strādājot pie aizdevumu nodrošināšanas uzņēmumu inovācijām caur Eiropas Struktūrfondiem, atbalsta jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei caur Eiropas Reģionālās Attīstības fondu un atbalsta Latvijas uzņēmumiem.

Es apzinos, ka militāras industrijas specifika var apgrūtināt finanšu līdzekļu piesaisti no bankām. Šī problemātika tiek risināta gan Latvijas, gan Eiropas līmenī. Es pats iesaistos diskusijās ar Finanšu asociāciju par iespējām saņemt banku finansējumu nozares attīstībai.

Latvija aktīvi piedalās arī dažādos starptautiskos inovāciju attīstības formātos kā NATO Inovāciju fonds un NATO Aizsardzības Inovāciju Akcelerators Ziemeļatlantijas reģionam, kas fokusējas uz inovāciju attīstību jaunuzņēmumos ar divējāda pielietojuma risinājumiem jauno un transformējošo tehnoloģiju jomā.

Viens nav karotājs – attīstām sadarbības tīklu

Starptautiskā sadarbība kopējos militārās industrijas attīstības projektos sūta būtisku atturēšanas signālu Krievijai. Kopīgie projekti pierāda, ka kopā varam stiprināt mūsu drošību un aizsardzību zem NATO drošības lietussarga – konkrēti un praktiski.

Stājoties aizsardzības ministra amatā 2023.gada septembrī Latvija bija viena no Ukrainas aizsardzības kontaktgrupas valstīm, kurai nebija savas koalīcijas Ukrainas atbalstam. Šī gada februārī oficiāli dibinājām Dronu koalīciju. Pašlaik Dronu koalīcijā ir iesaistījušās jau 14 valstis, kas paziņojušas par vairāk kā pusmiljardu eiro finansējumu bezpilotu lidaparātu iegādēm Ukrainai.

Latvija dronu koalīcijas vajadzībām šogad atvēlēs vismaz 20 miljonus eiro. Pirmās Latvijā ražoto dronu piegādes jau veiktas un šobrīd ar Latvijas uzņēmējiem liekam kopā nākamo dronu pakotni. Dronu koalīcija ir iespēja, attīstot un investējot mūsu dronu un elektroniskās karadarbības uzņēmumos, audzēt savas spējas un palīdzēt Ukrainai. Vienlaikus attīstām paši savu “dronu armiju” jeb dronu un elektroniskās karadarbības spējas Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Tikko Sēlijas poligonā atklātais dronu mācību un testa poligons būs vieta, kur uz dronu un elektromagnētiskās karadarbības testiem tiksies ne tikai Sabiedrotie, NBS un mūsu uzņēmēji, bet arī uzņēmēji no Dronu koalīcijas dalībvalstīm.

Savukārt, lai pārvaldītu Latvijas valsts ieguldījumus aizsardzības industrijā un koordinētu militāro preču ražošanu, gadu mijā tika dibināta SIA “Valsts aizsardzības korporācija”. Pirmie augļi jau ir redzami – Latvija ir pirmā un pagaidām vienīgā Baltijas valsts, kurā taps artilērijas munīcijas modulāro pulvera lādiņu rūpnīca. Eiropas komisija apstiprināja Latvijas, Norvēģijas, Somijas, Francijas un Itālijas uzņēmumu iesniegto kopprojektu artilērijas rūpniecības projektu attīstīšanai. Tā ir arī zināšanu pārnese un jaunu tehnoloģiju apgūšanas iespēja.

Valstu divpusējās sadarbības kontekstā kā veiksmīgākais piemērs jāmin Latvijas un Somijas kopdarbs PATRIA pilna cikla bruņumašīnu ražotnes atklāšanā šī gada maijā Valmierā. No pētniecības līdz reālai ražošanai PATRIA ražotne nonāca tikai četru gadu laikā. Kopumā PATRIA 6x6 piegādes ķēdē iesaistīti 7 vietējie uzņēmumi.

Arī Austrumu robežas stiprināšana, kurai valdība apstiprināja 303 miljonus eiro piecu gadu termiņā, ir iespēja militārajai industrijai. Šogad tiks investēti 25 miljoni eiro. Pašlaik notiek sarunu procedūra ar uzņēmumiem par betona bloku un hesko grozu, kā arī “pūķa zobu”, dzeloņstiepļu un citu metāla izstrādājumu nodrošināšanu. Kopumā šajā iepirkumā uz piecām pozīcijām pieteicās vairāk kā divdesmit Latvijas uzņēmumi. Piegādes jau notiek.

Aizsardzības industrijas attīstības un piegāžu drošības sekmēšanas virziens ir arī vietējo uzņēmumu iesaiste materiāltehnisko līdzekļu iepirkumos. Noslēdzot apjomīgu līgumu par vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi pagājušajā gada nogalē, tika paredzēta arī piegādes drošības prasība ar vietējās industrijas iesaisti. Šāds solis nodrošina tehnoloģiju pārnesi un darba vietu radīšanu, kā arī mūsu uzņēmēju iekļūšanu ārvalstu lielo komersantu piegādes ķēdēs.

Pamati nacionālajai militārajai industrijai – skaidri un sakārtoti spēles noteikumi

Manā vadībā Latvija kļuva par pirmo Baltijas valsti, kur ir pieņemts Aizsardzības industrijas likums. Militārajai industrijai beidzot ir skaidri spēles noteikumi, pēc kā plānot un būvēt savu attīstību. Šis likums sakārto jautājumus gan par atbalsta saņemšanas iespējām uzņēmumiem, gan stratēģisko partnerību starp nozari un valsti kopumā. Mēs šobrīd aktīvi strādājam pie aizsardzības un drošības industrijas politikas pilnveides, balstoties uz jauno likumu.

Ministrija izstrādājusi vadlīnijas par aizsardzības industrijas iesaisti saistībā ar NBS Ilgtermiņa attīstības plānu 2025.-2036.gadam, kas industrijai sniegs detalizētu ceļa karti par iespējām iesaistīties aizsardzības spēju nodrošināšanā.

Nākamais solis ir Aizsardzības industrijas stratēģija, pie kuras kopā ar Ekonomikas ministriju jau šobrīd notiek aktīvs darbs. Stratēģiju paredzēts apspriest ar partneriem un rudenī virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā. Vienlaikus tiek turpināta Aizsardzības inovāciju stratēģijas izstrāde. Sagaidām plašāku vietējo uzņēmumu un augstākās izglītības un pētniecības iestāžu iesaisti tādās izpētes un attīstības jomās kā mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās, kiberjoma un nākamās paaudzes sakaru iekārtas. Stratēģiskā partnerība jau tagad tiek veidota ar aizsardzības inovāciju pētījumu programmu, atbalstu iesaistei starptautiskajos formātos un iespēju saņemt pieeju ministrijas materiāltehniskajiem resursiem un infrastruktūrai.

Es esmu apņēmības pilns atbalstīt Latvijas aizsardzības un militārās industrijas tālākās attīstības un starptautiskās izaugsmes ceļa karti ar skaidriem spēles noteikumiem visai ekosistēmai. Kopīgiem spēkiem nodrošināsim valsts aizsardzību. Sargājam Latviju kopā!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu...

Foto

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

Godājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt...

Foto

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

Latvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs...

Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...