Iesaki rakstu: 
Lindas Mūrnieces vadītā Iekšlietu ministrija atradusi savdabīgu veidu, kā ietaupīt šāgada budžeta līdzekļus: kamēr citas ministrijas pērn neiztērēto budžeta naudu pārskaita atpakaļ valstij, Iekšlietu ministrija pamanījusies atrast veidu, kā to izlietot.
„Nezinu, vai jūs tas interesē, bet pastāstīšu, kā iekšlietu ministrija ietaupīja kādu pusmiljonu latu. Kā zināms daudzi policisti, ugunsdzēsēji ir aizbēguši no darba dēļ zemajām algām. Līdz ar to algu fondā veidojas pārpalikums, kas gada beigās jāatdod valsts budžetam. Sanāktu konsolidācija par aptuveni 0,5 miljoniem jeb vesels procents no aizdevēju pretenzijām.
Bet ko dara iekšlietu ministrija? Viņi tā saucamo paikas naudu jeb uzturdevas kompensāciju (50 Ls mēnesī) par decembri, ko izmaksā janvāra sākumā, policistiem samaksā jau decembra beigās. Līdz ar to uzkrātā naudiņa iztērēta. Bet 2011. gada ministrijas budžetā jau radīts ietaupījums par aptuveni 0,5 miljoniem,” – tā Pietiek ziņoja kāds lasītājs.
Pārbaudot izrādījās, ka tā patiešām ir noticis, vienīgi izmaksātās summas kopumā bijušas mazākas: kā informē ministrijas Administratīvā departamenta pārstāve, izmaksāto uzturdevas kompensāciju kopsumma par 2010. gada decembri Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs – Valsts policijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un Valsts robežsardzē – ir bijusi 355,5 tūkstoši latu.
Finanšu ministrija gan neko formāli sliktu šādā „finanšu jaunradē” nesaskata, savukārt pati Iekšlietu ministrija skaidro – tas, ka atlīdzība tiek izmaksāta tā mēneša pēdējā darba dienā, par kuru šī atlīdzība pienākas, esot „labā prakse” ministrijas iestādēs, kas arī atvieglojot budžeta plānošanu pilnam gadam (12 mēnešiem) gadījumos, ja no 1.janvāra tiek mainīts atlīdzības apmērs.
Tiesa, netiek noliegts, ka šī „labā prakse” vēl lielākoties nav ieviesta, taču „ministrijas iestādes, kas to vēl nav ieviesušas pilnā apmērā, cenšas to ieviest pakāpeniski pieejamo valsts budžeta resursu ietvaros, izmantojot šim mērķim arī finanšu līdzekļu ekonomiju, kas izveidojas sakarā ar darbinieku slimību, ilgstošu prombūtni vai vakantām amatu vietām”.
Seko mums 
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
