Mūrnieces tiepšanās nelīdz, tiesa liek Iekšlietu ministrijai atklāt ar personisko šaujamieroci apbalvotos
L. Lapsa18.04.2012.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Ar administratīvās rajona tiesas spriedumu par prettiesisku atzīts nu jau bijušās iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces atteikums atklāt personas, kas aizvadītajos gados kā apbalvojumu saņēmušas personisko šaujamieroci. Spriedums paredz, ka ministrijai mēneša laikā šīs ziņas būs jāpublisko
Kā zināms, fragmentārās atklātībā nonākušās ziņas liecina, ka pēdējos gados personisko šaujamieroci kā apbalvojumu saņēmuši tādi ļaudis kā Tautas partijas vecbiedrs Gundars Bērziņš, ekspremjers Ivars Godmanis, skandalozais drošībnieks Raimonds Lazdiņš, un vēl viens ekspremjers Aigars Kalvītis, kā arī kādreizējais ministrs Vinets Veldre, kura līdzdalību kādā kautiņā Salacgrīvā ir izmeklējusi policija.
Taču Mūrniece atkārtoti kategoriski atteicās atklāt visas personas, kurām pēdējos gados kā apbalvojums pasniegts personiskais šaujamierocis. Saskaņā ar viņas skaidrojumiem tiesai visā esot vainojamas Fizisko personu datu aizsardzības likuma normas, kas neļaujot izpaust šos datus sabiedrībai. Nu tiesa šos Mūrnieces apgalvojumus un ministres atteikumu sniegt pieprasīto informāciju atzinusi par nepamatotiem.
Saskaņā ar tiesas spriedumu Iekšlietu ministrijai 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas jāsniedz tai iepriekš pieprasītā informācija - kādām valsts amatpersonām laika posmā no 1999. līdz 2009.gadam (ieskaitot) ar iekšlietu ministra vai kādas citas Iekšlietu ministrijas vadības amatpersonas rīkojumu piešķirts apbalvojums - personiskais šaujamierocis, par katru no apbalvotajām valsts amatpersonām norādot - vārds, uzvārds, ieņemamais amats, apbalvojuma piešķiršanas pamatojums, apbalvojuma piešķīrējs, ieroča marka un modelis, iegādes cena, iegādes vieta.
Tiesa, pašreizējam iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (Zatlera reformu partija) vēl ir iespēja šo spriedumu pārsūdzēt, - vai viņš šo iespēju izmantos vai pildīs tiesas spriedumu un nodos atklātībā datus par ieroču saņēmējiem, pagaidām nav zināms. Taču jau ir skaidrs, ka Mūrniecei nekāds sods par prettiesisko informācijas nesniegšanu nedraud.
Pietiek šodien publisko pilnu administratīvās rajona tiesas sprieduma tekstu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
