Iesaki rakstu: 
Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, Aizsardzības ministrija atkārtoti apstiprina, ka Latvijas sniegtais militārais atbalsts ir vairāk nekā 200 miljonu eiro vērtībā.
Latvija ir starp Eiropas līderiem palīdzības sniegšanā Ukrainas bruņotajiem spēkiem un turpinās darīt visu iespējamo, lai veicinātu Ukrainas uzvaru un sekmētu tās pašnoteikšanās un suverenitātes principu aizstāvību. Mēs iestājamies par Ukrainas brīvību ne tikai tagad, bet esam to darījuši arī krietni pirms Krievijas iebrukuma 24.februārī, stiprinot Ukrainas bruņoto spēku kaujas spēju attīstību.
Operacionālās drošības apsvērumu dēļ informācija par NATO dalībvalstu sniegto militāro atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem tiek publicēta ļoti ierobežotā apjomā vai netiek publicēta vispār. Tāpat arī informācija par militāro atbalstu netiek publicēta apkopotā veidā. Publicējamās informācijas ierobežošanas mērķis ir nodrošināt drošu atbalsta sūtījumu nogādāšanu Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Aizsardzības ministrija skaidro, ka militārais atbalsts Ukrainai sniegts, finansējumu novirzot šādās kategorijās:
13% bruņojumam, tostarp ieročiem un munīcijai;
56% pretgaisa raķetēm "Stinger" un to palaišanas iekārtām;
5% bezpilota sistēmām;
24% helikopteru un to rezerves daļu iegādei;
2% individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un ekipējumam;
0,22% sausajām pārtikas uzturdevām.
Ukraina ir augstu novērtējusi Latvijas komersantu produktus, līdz ar to sadarbību šajā virzienā plānots turpināt arī nākotnē.
Aizsardzības ministrija jau iepriekš ziņoja, ka Latvija sniegusi militāro atbalstu Ukrainai, nodrošinot militāro ekipējumu vairāk nekā 200 miljonu eiro vērtībā, tostarp ieročus un individuālo ekipējumu, bezpilota lidaparātus, sausās pārtikas uzturdevas, munīciju, prettanku ieročus un pretgaisa raķetes "Stinger".
Aizsardzības ministrija norāda, ka atbalsta sniegšana Ukrainas bruņotajiem spēkiem turpinās. Vakar, 19.aprīlī, Ministru kabinets lēma ļaut Aizsardzības ministrijai novirzīt 283 000 eiro NATO Ukrainas visaptverošās palīdzības programmai (no NATO Afganistānas nacionālās armijas trasta fonda neizmantotā finansējuma), lai tādējādi sniegtu kārtējo atbalstu Ukrainas spējām aizsargāt sevi un pārējo Eiropu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
