Mūs apdraud ķengu portāli, kuri ar Kremļa metodēm diskreditē valsts augstākās amatpersonas, iestāžu vadītājus, izmeklētājus, prokurorus, žurnālistus, jebkuru, kuram ir kāds svars sabiedrībā
Anita Brauna, Latvijas Radio galvenā redaktore10.04.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta 8. aprīlī rīkotajai diskusijai par sabiedriskajiem medijiem biju sagatavojusi tēzes, kuras laika ierobežojuma dēļ pilnībā neizklāstīju. Piedāvāju tās lasītājiem, lai plašāk pamatotu savu domu.
Par krievu valodu Latvijas sabiedriskajos medijos. Latvijā latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda, un sabiedrības saliedētībai jānotiek uz latviešu valodas pamata. Par to vispār nav šaubu.
Taču realitāte ir tāda, ka pašlaik Latvijā liela daļa sabiedrības medijus patērē un turpinās patērēt krievu valodā, vēl neliela daļa sabiedrības diemžēl latviešu valodu nezina vai zina ļoti maz. Tas ir slikti, taču šo realitāti rīt uz brokastlaiku neizmainīs. Mēs neesam bijuši tik tālredzīgi un apņēmīgi, lai 30 gadu laikā pat skolās pārietu uz mācībām latviešu valodā. Tas notiek tikai tagad.
Nudien saprotu cilvēkus, kuri uzskata, ka mums nav jāizdara pakalpojums cilvēkiem, kas nesazinās latviski, un par nodokļu maksātāju naudu nav jāuztur mediji krievu valodā, jo visiem Latvijā ir jāmāk un jāsazinās vienīgajā valsts valodā – latviešu valodā. Tā tas ir. Taču šī nav vienīgā dimensija šim jautājumam.
Mēs dzīvojam informatīvā kara apstākļos. Latvijai lojāls mediju saturs krievu valodā šobrīd ir pakalpojums visai Latvijas sabiedrībai, lai tos cilvēkus, kuri nepatērē un nepatērēs latviešu medijus, nemudinātu meklēt informāciju krievu valodā raidošos, bet Latvijai nedraudzīgos medijos, tādējādi radot draudus mūsu visu drošībai. Karu nevar uzvarēt necīnoties.
Par cilvēku prātiem cīnās un cīnīsies ienaidnieks.
Izslēdzot divus medijus – LR4 un LSM krievu versiju, kuriem jau ir sava auditorija, – mūsu pozīcijas šajā karā tiks vājinātas. Iespējams, traģēdija nenotiks, jo ir arī privātie mediji krievu valodā, tomēr apzināti vājināt savas pozīcijas karā ir nepareizi. Ja runājam par radio segmentu, tad alternatīvas Latvijas Radio 4 īstenībā nemaz nav, bet tieši radio auditorija ir gados vecāka – tā, kura vieglāk pakļaujas Kremļa propagandai. Mums ir risks kļūt ievainojamākiem Krievijas hibrīdkara operācijās, tai skaitā – ļauties šo operāciju ietekmei uz vēlēšanu rezultātiem.
Ir dzirdēts sakām, ka nevajag visus krievus uzskatīt par domāt nespējīgiem bērniem. Nevajag, piekrītu. Taču nevajag arī uzskatīt, ka ar Saeimas lēmumu piespiedīs mājās lasīt vai skatīties "Youtube" video latviski tos, kuri šo valodu slikti zina vai kuriem vienkārši ir vieglāk uztvert informāciju krieviski. Viņi atradīs informāciju krievu valodā, tikai – kāda tā būs? Internets ir bezgalīgs. Nupat veikta aptauja rāda, ka 23% mazākumtautību pārstāvju turpina lietot Latvijā aizliegtos Kremļa kanālus.
Par vienotu informatīvo telpu.
Lūdzu, izmetiet šo terminu no galvas. Tādas nav un nebūs, ja vien neaiztaisīs ciet internetu un visus brīvos medijus.
Ceru, ka tas Latvijā nekad nenotiks. Auditorija sen jau ir ļoti fragmentēta, un arī latviešu valodā nav vienotas informatīvās telpas. Tie, kuri skatījās seriālu "Karmas latvieši", redzēja, kā populāra guru saviem sekotājiem slēgtā soctīklu grupā skaidrā latviešu valodā stāstīja, ka ukraiņi šo karu ir nopelnījuši un aicināja vecākus ņemt savus bērnus ārā no Latvijas skolām, lai glābtu no sistēmas. Kovida pandēmijas laikā Latvijas sabiedrība, arī latvieši, bija sašķelti vakcinētajos un nevakcinētajos, kuri bija pārliecināti, ka vakcīnas ir pasaules sazvērestība, kas apdraud viņu veselību. Vēl viens piemērs no ASV – jebkuram ir redzams, ka Donalda Trampa un demokrātu vēlētāji ir no dažādām informatīvajām telpām un abas ir angļu valodā.
Auditorijas mūsdienās nedalās tikai pēc valodas kritērija. Kā teicu, tās ir ļoti fragmentētas un tās aizsniegt medijiem mūsdienās ir milzīgs izaicinājums. Kā to izdarīt? Nav labākas atbildes, kā spēcīga profesionālo mediju vide, kas veido saturu dažādos formātos dažādām auditorijām dažādā vidē.
Šeit arī slēpjas atbilde uz jautājumu, kāpēc LR4 saturs nav tieši tāds pats kā LR1. LR4 auditorija ir cita, tai ir cita uztvere un ir temati, kas to interesē vairāk nekā LR1 auditoriju. Pāreja uz mācībām latviešu valodā LR4 auditoriju interesē daudz vairāk un par to vairāk stāstīs. Un šajā sarunā izskanēs viedokļi, kas daļai latviešu nepatiks, bet mēs arī nevaram ignorēt, ka šādi viedokļi pastāv. Ja mēs tos izslēgsim, neveidosim atklātu sarunu, mums auditorija neuzticēsies. Taču vērtības un redakcionālās vadlīnijas LR1 un LR4 ir tās pašas. Es runāju par pašreizējo LR4. Kanāls ir mainījies, domāju, ka karš krievu valodā strādājošajiem žurnālistiem pašiem uz daudz ko ir licis paskatīties citādi.
Visbeidzot, aicinu fokusēties uz skaidriem mērķiem. Manuprāt, uzvara informācijas karā pašlaik ir topa prioritāte. Kā mēs to panāksim – ir pamata jautājums, uz kuru jāatbild, lemjot par saturu krievu valodā.
Un informatīvajā karā nav runa tikai par saturu krieviski. Mūs apdraud troļļi, boti un nezināmu finansētāju uzturēti ķengu portāli latviešu valodā, kuri ar Kremļa propagandas metodēm diskreditē Latvijas valsts augstākās amatpersonas, iestāžu vadītājus, izmeklētājus, prokurorus, žurnālistus, jebkuru, kuram ir kāds svars sabiedrībā. Ja mēs gribam ķerties pie problēmas saknēm, tad kaujas lauks jāpaplašina arī šajā virzienā.
Par to, kā sociālās tīklošanās platformas mērķtiecīgi tiek piepildītas ar dubļiem, un tā sekām jau rakstīju pirms nepilna gada. Tos, kas vēlas plašāk iepazīties ar šo tematu, aicinu lasīt šeit.
Seko mums 
Kaspars Briškens uzsver, ka pirmajā gadā satiksmes ministra amatā ir izdevies īstenot un iniciēt virkni pasākumu un projektu, kas dod pozitīvu pienesumu izvirzītajām prioritātēm – virzībai uz zaļo kursu, drošības un piekļūstamības nodrošināšanai, labas pārvaldības ieviešanai un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai. Piemēram, tilta pār Salacu Salacgrīvā rekonstrukcijas uzsākšana, rasts finansējums, lai četrkāršotu vidējā ātruma mērīšanas ierīču skaitu, ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā drošākai mikromobilitātei, birokrātijas mazināšana elektronisko sakaru attīstībai un 5G iespējošanai.
Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā valsts pārvaldīšanai. Tā sekas vēl izjutīsim.
"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs. Kas mani pārsteidza?
Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un tos izskaidrot sabiedrībai. Pirms tam arī partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Saeimas deputāti aicināja vākt parakstus Briškena demisijas pieprasījumam.
Mario Dragi brīdina par ES sabrukumu, ja nenotiks radikālas pārmaiņas. Cik var saprast no vēstījuma, tad Mario Dragi uztraucas, ka ES kuģis virzās nepareizā virzienā kur priekšā pa kursu ir pamatīgs aizbergs.
Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks” tendenciozitāti ievietojis šādu ierakstu.
Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos, bet esošā kārtība un valstis, manuprāt, sabruks 20-30 gadu laikā. Apsvērsim dažu praktiskus jautājumus, kā rīkoties.
Pa tam laikam Latvijas Televīzija uzbliezusi vēl vienu anonīmu vēstuli, kas ir tā kā atbildes vēstule uz savu pašu pirms tam rakstīto vēstuli. Jeb, kā Eriks Stendzenieks to ekstviterā apraksta: “Nu, cilvēki runājas paši ar sevi, atbild uz savām vēstulēm Hermanim par viņa domām un viņu raidījumu. Paškomunikācija ir ļoti svarīga, es arī strīdos ar sevi, kad mauriņu pļauju.”
Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi, kādas “ziepes ir savārītas”, svarīgi to skaisti iesaiņot un iebarot publikai.
