Iesaki rakstu: 
Mana „tautas ienaidnieka lieta nr. ...” ir nopublicēta mūsdienu čekistu jaunizveidotajā tīmekļa vietnē www.covidgudrie.com. Acīmredzot šī vietne ir radīta izmisīgā mēģinājumā stigmatizēt cilvēkus, kuri par populāro vīrusu un gandrīz tikpat populārajām vakcīnām ir publiski pauduši viedokli, kas valdošā (un vēl pagaidām – maigā) totalitārisma apstākļos tiek uzskatīts par neatbilstošu vienīgajam atļautajam.
Vispirms par pašu „apsūdzību”.
Pirmkārt, atbildību par vakcīnu izraisītajām blaknēm ir spiests uzņemties tikai pats potes saņēmējs. Tāpēc minētajā pirmskoncerta uzrunā es iestājos pret jebkādu vakcinācijas statusā balstītu cilvēku šķirošanu un diskriminēšanu kā veidu, lai cīnītos ar vīrusu, kura vidējais mirstības koeficients Latvijā ir 1,54% un pasaulē – 2,03% (PVO dati uz 20.10.2021, ieskaitot tos saslimušos, kuru faktiskais nāves cēlonis ir bijušas citas blakusslimības).
Šīs vakcīnas nepasargā no saslimšanas un letāla iznākuma. To ražotāji atbildību par blaknēm neuzņemas, un šo vakcīnu klīniskie pētījumi nav pabeigti, faktiski padarot tās par eksperimentālām, bet visu šo globālo vakcinācijas projektu - par eksperimentu, kura veicēji patur tiesības neatbildēt par tā iznākumu. Ja vārds „eksperimentāls” kādam šajā kontekstā šķiet pārāk pikants, esiet laipni aicināti lietot kādu citu. Lietas būtību tas nemaina.
Otrkārt - cilvēki, kuri izliekas neredzam līdzības starp patlaban notiekošo un tiem 20.gadsimta vēstures notikumiem, kuri noveda pie lopu vagoniem un rindām uz „dušu”, ir cilvēki, kuriem acīmredzot nebūtu īpašu iebildumu to atkārtot mūsdienās, vēršoties pret saviem oponentiem. Tādējādi arī pats šī saraksta izveides fakts ir spilgts piemērs tam, par ko es savā pirmskoncerta uzrunā brīdināju.
Protams, šis vēl nav saraksts nevēlamo personu nosūtīšanai pie „baltajiem lāčiem”. Un tieši tāpēc mēs nedrīkstam par šāda vēsturiskās līdzībās balstīta nākotnes scenārija iespējamību nebrīdināt un neatgādināt publiski, kamēr to vēl var un drīkst darīt. Lai vēl tik drīz nepienāktu tā diena, kad par to runāt un brīdināt jau būs par vēlu.
Šajā sarakstā ir vairāki ļoti cienījami un gudri cilvēki (tostarp – arī medicīnas nozares speciālisti), un ir patiesi pagodinoši, ka esmu uzskaitīts līdzās viņiem. Protams, ka tur ir minēti arī daudzi, ar kuriem es nekad neesmu kāpis, nekāpju un nekāpšu „vienā laivā”, jo par viņu patiesajiem nolūkiem man kā nacionālkonservatīvam neatkarīgas Latvijas Republikas patriotam nav nekādu ilūziju.
Tie ir cilvēki, kuri apkārt valdošo vājprātu un netaisnību cenšas izmantot savu politisko un Krievijas ģeopolitisko mērķu labā. Galu galā – esmu pārliecināts, ka tieši viņu prokremliskās simpātijas ir tās, kas bremzē un gremdē tautas pretošanos šim kovidfašismam. Tomēr gribu piebilst, ka tā tik vēl trūka, lai protestēšanu pret to mēs atstātu tikai vairāk vai mazāk šaubīgas motivācijas vadītu politiķu un ideologu ziņā.
Par šī saraksta izveidotājiem man ir zināmas vien trīs lietas. Pirmā – viņi ir gļēvuļi, kas savus vārdus un uzvārdus slēpj, cenšoties kurināt naidu pret konkrētiem citādi domājošiem cilvēkiem. Un tas notiek laikā, kad arī valdošā elite īstenā nacisma un komunisma tradīcijā nemitīgi norāda uz lielu sabiedrības grupu kā "pie visa vainīgiem".
Otrā – katras individuālās „lietas” atspoguļojuma stils ar „Aktivitāšu” un „Saistīto personu” sadaļām liecina par dziļu un patiesu gara radniecību, kādu šīs „kartotēkas” autori izjūt pret saviem ideoloģiskajiem priekštečiem (interesanti, ka manā gadījumā ir izpalikusi "Saistīto personu" sadaļa, jo allaž cenšos runāt tikai savā vārdā).
Un trešā - viņiem ir acīmredzams fetišs attiecībā uz vairākus gadus vecām portretbildēm ar zemu izšķirtspēju, jo tieši tādas šajā vietnē ir daudzas no tur aplūkoto personu fotogrāfijām. Iespējams, ka tas ir kāds sevišķi „gudrs” paņēmiens, kā radīt atsvešinošu neomulības un baisuma auru ap konkrētā „tautas ienaidnieka” seju.
Šis gadījums, protams, ir iecerēts kā klasisks dzēšanas, izslēgšanas vai atcelšanas kultūras (cancel culture) paraugs. Prātā nāk ebreju izcelsmes franču publicista Ērika Zemūra (Éric Zemmour) nesenais izteikums, ka esot pienācis laiks "izslēgt izslēgšanas kultūru”.
Un tad jau iztēlē ātri vien uzpeld visvisādi kovidafēristu un mūsdienu čekistu saraksti, kādus viņu oponenti varētu izveidot kā atbildi šim. Tomēr neaizmirsīsim, ka pats ļaunākais, kas ar ikvienu no mums var notikt, ir situācija, kad cilvēks, būdams ļaunuma un naida aplenkts, pats kļūst ļaunuma un naida pilns.
P.S. Līdz manām ausīm ir nonākušas tīmekļa anonīmo komentāru labirintos klejojošas baumas, ka es patiesībā pret šo vīrusu esot vakcinējies. Tā nav un nebūs patiesība. Tomēr neesmu arī "antivakseris" (šī dehumanizējošā palama laikam nekad netiks uzskatīta par politnekorektu, vai ne?), jo ar daudzus gadus pārbaudītām vakcīnām (kuras par tādām var saukties to klasiskajā izpratnē) esmu potējies pret vīrusiem, kuri ir daudzkārt bīstamāki.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.