Mūsdienu Latvijas visšaubīgākajās vēlēšanās par uzvarētāju tiek pasludināta „Jaunā Vienotība”
PIETIEK10.06.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Eiroparlamenta vēlēšanās Latvijā, kurās piedalījās trešā daļa vēlētāju un kuru norises tehniskā puse izraisīja vēl nebijušas šaubas par to godīgumu un rezultātu patiesumu, par uzvarētāju ir pasludināta valsts ekonomiskajā, demogrāfiskajā un pārvaldes katastrofā vainojamā partija „Jaunā Vienotība”.
Tās pārstāvis Krišjānis Kariņš gan no saraksta otrās vietas faktiski izlidoja politiskajā mēslainē, saņemot rekordlielu svītrojumu skaitu un tikai sesto vietu sarakstā pēc vēlēšanu rezultātiem, toties uz Briseli atkārtoti dosies Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, bet gadījumā, ja V. Dombrovskis atkal kļūs par eirokomisāru, Eiroparlamentā atkārtoti iesēdīsies Inese Vaidere.
No vēlēšanās otro vietu ieguvušās Nacionālās apvienības mandātus ir ieguvuši Roberts Zīle un Rihards Kols, bet tālākās vietas ieguvušās partijas pārstāvēs Ivars Ijabs („Latvijas Attīstībai”), Reinis Pozņaks („Apvienotais saraksts”), Mārtiņš Staķis („Progresīvie”), Nils Ušakovs („Saskaņa”) un Vilis Krištopans („Latvija pirmajā vietā”), kura partija bija pēdējā, kas pārvarēja 5% robežu.
Visnepopulārākā un vēlētājiem nevēlamākā partija Eiroparlamenta vēlēšanās ir izrādījusies „Kustība Par”, kura par pirmo numuru sarakstā bija izvēlējusies formālu ukrainieti ar demonstratīvi noniecinošu un snobisku attieksmi pret latviešu valodu, - pat vēl mazāk nekā partija „Tautas varas spēks”.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.