Nacionālā apvienība atdos atpakaļ ziedojumu „nacionālo dzirnavu” īpašniekam
PIETIEK27.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nacionālās apvienības vadība nolēmusi atdot atpakaļ 2000 eiro ziedojumu uzņēmējam Mārtiņam Mediņam, kurš pirms diviem gadiem ar partijas deputāta Imanta Parādnieka gādību bija ticis pie 7000 eiro no tā sauktajām „deputātu kvotām”.
„Liels paldies par sniegto informāciju! Šādu apstākļu sakritību nebiju pamanījis. Neapšaubu ziedotāja motivāciju un labo gribu, bet, ņemot vērā apstākļus, uzskatu, ka pieņemt ziedojumu būtu neētiski. Jau esmu devis uzdevumu grāmatvedei atgriezt ziedojumu,” Pietiek otrdien pavēstīja Nacionālās apvienības vadītājs Raivis Dzintars.
Šo stāstu aizsāka bijušais „tēvzemietis” Andris Pauls-Pāvuls ar ierakstu sociālajos tīklos: „Dzirdēju rēcīgu pastāstu, kuru vajadzētu KNAB pārbaudīt. Bārbeles pagastā vietējais kompartijas vadonis Mārtiņš Mediņš par krāsu TV esot iemainījis no pensionāres aptuveni 50 ha meža un dzirnavas.
Latvijas Republikas Saeimas deputāts Imants Parādnieks no deputātu kvotām šīm dzirnavām esot izsitis 7000,00 etnogrāfiskās ekspozīcijas izveidei. Pēcāk komunists Mārtiņš Mediņš 2000,00 esot atskaitījis atpakaļ Nacionālajai apvienībai kā ziedojumu.”
„Pastāsts” vismaz daļēji izrādījās patiess: kā rāda Saeimas dokumentācija, 2016. gada valsts budžetā no tā sauktajām „deputātu kvotām” ar Nacionālās apvienības, tostarp deputāta Parādnieka gādību 7000 eiro patiešām tikuši piešķirti „Vecumnieku novads, Ausekļu dzirnavu latviskā kultūrmantojuma ekspozīcijas izveide Bārbeles pagastā”.
Savukārt šā gada februāra sākumā dzirnavu saimnieks Mārtiņš Mediņš, kā rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāze, tiešām ir ņēmis un ziedojis Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK 2000 eiro - nepilnus 30% no 2016. gadā saņemtajiem septiņiem tūkstošiem.
Publiskie reģistri nerada pārliecību par Mediņu kā nozīmīgu lauku uzņēmēju, kurš varētu dāļāt naudu politiskajām partijām bez īpašas norunas. Šī arī ir bijusi pirmā un vienīgā reize, kad Mediņš ziedojis naudu kādai partijai. Kā rāda Lursoft dati, Mediņam pieder zemnieku saimniecība Silavēji, kura vēl tikai pagājušā gada vasarā par 53,1 tūkstoti eiro bijusi spiesta SEB bankā ieķīlāt pļaujmašīnju, sējmašīnu, kultivatoru un citu lauksaimniecības tehniku.
Pats uzņēmējs gan norāda, ka iestājies Nacionālajā apvienībā un kandidējis no Nacionālās apvienības uz novada domi, līdz ar ko ziedotie 2000 eiro esot „gan mana iestāšanās, gan biedra nauda”, bet nekādā gadījumā ne „atstrādāšana” un „tam ar dzirnavām nav nekādas saistības”.
„Ko nozīmē – prāva summa? Es esmu uzņēmējs. Kur es ņēmu? No īpašuma pārdošanas. No meža pārdošanas. Man bija cirsmu pārdošanas. Es pagājušajā gadā esmu valstij nodokļos samaksājis 36 tūkstošus – gan zemnieku saimniecība, gan lauku tūrisma uzņēmums. Es dodu cilvēkiem darbu, lauku tūrismā man strādā 2-3 cilvēki, es dodu darbu arī tiem, kas Nodarbinātības valsts aģentūrā nevar atrast darbu. Sezonas laikā. Saimniecībā man arī strādā 4-5 cilvēki.”
Savukārt deputāts Parādnieks Pietiek izklāstīja šādu versiju: „Nekad neesmu skatījies uz cilvēku padarīto pēc viņu partijas piederības. Ceļojot pa Zemgali, es novērtēju Ausekļa dzirnavās to darbu, kas tur ir paveikts, ko viņš ir ieguldījis.
Kad cilvēks lūdz, ka viņam pļaujas svētkos parasti viņš ņem no Lietuvas tvaika mašīnu, ka tam būtu nepieciešami kādi līdzekļi, diezgan loģiski, ka es tajos projektos, kur var sniegt atbalstu šādām vajadzībām, tad arī šis tika ielikts kā daļējs finansējums, jo kopā tā tvaika mašīna, ja nemaldos, kādus 30 tūkstošus maksāja. Pašvaldība tur atbalstu nesniedza.
Viņš toreiz bija Zaļo un zemnieku savienības biedrs [patiesībā Reģionu apvienības – red.piez]. Viņš bija viņu sarakstā pašvaldības deputāts. Es to nezināju, kad iepazinos ar viņu. Es pēc tam to uzzināju, bet tas absolūti neietekmēja novērtējumu cilvēka darbam, redzot, kā viņš pats to visu ir sasniedzis. Loģiski ir kaut kādu atbalstu arī no valsts puses sniegt.
Tas, ka pēc tam viņš kļuva tuvāks Nacionālajai apvienībai un arī startēja uz vēlēšanām un pēc tam vēl ziedoja, kāds tam sakars ar to? Tā bija viņa izvēle. Tad, kad bija atbalsts tvaika mašīnai, tad pat domas nebija, ka kaut kas varētu mainīties...”
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
