Nacionālā apvienība atdos atpakaļ ziedojumu „nacionālo dzirnavu” īpašniekam
PIETIEK27.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nacionālās apvienības vadība nolēmusi atdot atpakaļ 2000 eiro ziedojumu uzņēmējam Mārtiņam Mediņam, kurš pirms diviem gadiem ar partijas deputāta Imanta Parādnieka gādību bija ticis pie 7000 eiro no tā sauktajām „deputātu kvotām”.
„Liels paldies par sniegto informāciju! Šādu apstākļu sakritību nebiju pamanījis. Neapšaubu ziedotāja motivāciju un labo gribu, bet, ņemot vērā apstākļus, uzskatu, ka pieņemt ziedojumu būtu neētiski. Jau esmu devis uzdevumu grāmatvedei atgriezt ziedojumu,” Pietiek otrdien pavēstīja Nacionālās apvienības vadītājs Raivis Dzintars.
Šo stāstu aizsāka bijušais „tēvzemietis” Andris Pauls-Pāvuls ar ierakstu sociālajos tīklos: „Dzirdēju rēcīgu pastāstu, kuru vajadzētu KNAB pārbaudīt. Bārbeles pagastā vietējais kompartijas vadonis Mārtiņš Mediņš par krāsu TV esot iemainījis no pensionāres aptuveni 50 ha meža un dzirnavas.
Latvijas Republikas Saeimas deputāts Imants Parādnieks no deputātu kvotām šīm dzirnavām esot izsitis 7000,00 etnogrāfiskās ekspozīcijas izveidei. Pēcāk komunists Mārtiņš Mediņš 2000,00 esot atskaitījis atpakaļ Nacionālajai apvienībai kā ziedojumu.”
„Pastāsts” vismaz daļēji izrādījās patiess: kā rāda Saeimas dokumentācija, 2016. gada valsts budžetā no tā sauktajām „deputātu kvotām” ar Nacionālās apvienības, tostarp deputāta Parādnieka gādību 7000 eiro patiešām tikuši piešķirti „Vecumnieku novads, Ausekļu dzirnavu latviskā kultūrmantojuma ekspozīcijas izveide Bārbeles pagastā”.
Savukārt šā gada februāra sākumā dzirnavu saimnieks Mārtiņš Mediņš, kā rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāze, tiešām ir ņēmis un ziedojis Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK 2000 eiro - nepilnus 30% no 2016. gadā saņemtajiem septiņiem tūkstošiem.
Publiskie reģistri nerada pārliecību par Mediņu kā nozīmīgu lauku uzņēmēju, kurš varētu dāļāt naudu politiskajām partijām bez īpašas norunas. Šī arī ir bijusi pirmā un vienīgā reize, kad Mediņš ziedojis naudu kādai partijai. Kā rāda Lursoft dati, Mediņam pieder zemnieku saimniecība Silavēji, kura vēl tikai pagājušā gada vasarā par 53,1 tūkstoti eiro bijusi spiesta SEB bankā ieķīlāt pļaujmašīnju, sējmašīnu, kultivatoru un citu lauksaimniecības tehniku.
Pats uzņēmējs gan norāda, ka iestājies Nacionālajā apvienībā un kandidējis no Nacionālās apvienības uz novada domi, līdz ar ko ziedotie 2000 eiro esot „gan mana iestāšanās, gan biedra nauda”, bet nekādā gadījumā ne „atstrādāšana” un „tam ar dzirnavām nav nekādas saistības”.
„Ko nozīmē – prāva summa? Es esmu uzņēmējs. Kur es ņēmu? No īpašuma pārdošanas. No meža pārdošanas. Man bija cirsmu pārdošanas. Es pagājušajā gadā esmu valstij nodokļos samaksājis 36 tūkstošus – gan zemnieku saimniecība, gan lauku tūrisma uzņēmums. Es dodu cilvēkiem darbu, lauku tūrismā man strādā 2-3 cilvēki, es dodu darbu arī tiem, kas Nodarbinātības valsts aģentūrā nevar atrast darbu. Sezonas laikā. Saimniecībā man arī strādā 4-5 cilvēki.”
Savukārt deputāts Parādnieks Pietiek izklāstīja šādu versiju: „Nekad neesmu skatījies uz cilvēku padarīto pēc viņu partijas piederības. Ceļojot pa Zemgali, es novērtēju Ausekļa dzirnavās to darbu, kas tur ir paveikts, ko viņš ir ieguldījis.
Kad cilvēks lūdz, ka viņam pļaujas svētkos parasti viņš ņem no Lietuvas tvaika mašīnu, ka tam būtu nepieciešami kādi līdzekļi, diezgan loģiski, ka es tajos projektos, kur var sniegt atbalstu šādām vajadzībām, tad arī šis tika ielikts kā daļējs finansējums, jo kopā tā tvaika mašīna, ja nemaldos, kādus 30 tūkstošus maksāja. Pašvaldība tur atbalstu nesniedza.
Viņš toreiz bija Zaļo un zemnieku savienības biedrs [patiesībā Reģionu apvienības – red.piez]. Viņš bija viņu sarakstā pašvaldības deputāts. Es to nezināju, kad iepazinos ar viņu. Es pēc tam to uzzināju, bet tas absolūti neietekmēja novērtējumu cilvēka darbam, redzot, kā viņš pats to visu ir sasniedzis. Loģiski ir kaut kādu atbalstu arī no valsts puses sniegt.
Tas, ka pēc tam viņš kļuva tuvāks Nacionālajai apvienībai un arī startēja uz vēlēšanām un pēc tam vēl ziedoja, kāds tam sakars ar to? Tā bija viņa izvēle. Tad, kad bija atbalsts tvaika mašīnai, tad pat domas nebija, ka kaut kas varētu mainīties...”
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
