Nacionālā aviokompānija „airBaltic” tās valdes priekšsēdētājam Gausam pērn samaksājusi 1,3 miljonus eiro
PIETIEK02.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
1 301 861 eiro – šāda ir kopējā summa, ko nacionālā aviokompānija airBaltic pērn samaksājusi tās valdes priekšsēdētājam Aleksandram Gausam. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu viņš saņēmis vēl par 141 925 eiro vairāk.
Visvairāk Gauss pērn saņēmis nevis algā („tikai” 578 490 eiro), bet gan prēmijā, kuras apjoms pērn sasniedzis 669436 eiro. Salīdzinoši niecīga bijusi kompensācija par veselības apdrošināšanu – 53 935 eiro.
Gadu iepriekš šīs summas bija attiecīgi 579 072 eiro (alga), 548 730 eiro (prēmija) un 32 213 eiro (kompensācija par veselības apdrošināšanu).
Turpinājums sekos.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.