Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Facebook” algoritmi aizvadītajās nedēļās dāsni piespēlēja līdz šim Andra Ozola (attēlā) vadītās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras „Magnetic Latvia” apmaksāto kampaņu nīderlandiešu valodā. Reklāmu teksti visticamāk tulkoti ar kādu mašīntulkošanas rīku, jo visi pieci ir neveikli un/vai kļūdaini, kā arī nav saprotams vēstījums par „pēcpadomju pārtiku" un „mazo Latviju".

„Atklāj Latvijā jaunas garšas!” - „Ontdek nieuwe smaken in Letland!”

„Letten hebben de neiging om alles te eten en Letland was een van de geweldige kruispunten naar Duits, Russisch, Scandinavisch, post-Sovjet voedsel waardoor je smaakpupillen nieuwe onbekende smaken voelen. Maar begin eerst je volgende vakantie genieten van traditionele Letse maaltijden. Je vindt hier de beste lokale keuken: xxx”

Latviski tas nozīmē: „Latviešiem ir nosliece ēst visu, un Latvija bija viens no lieliskajiem krustpunktiem uz vācu, krievu, skandināvu, pēcpadomju pārtiku, caur kuriem jūsu garšas karpas jūt jaunas nepazīstamas garšas. Bet sāc vispirms izbaudīt nākamo atvaļinājumu ar tradicionālām latviešu ēdienreizēm. Te tu atradīsi labāko vietējo virtuvi: xxx”

Lai nu ko mašīntulkošana ir salaidusi grīstē, bet ko šajā biezputrā, kas veidota kā apmaksāta valsts reklāma, dara vārds „pēcpadomju”? Varbūt ar „pēcpadomju pārtiku” domāta Vidusāzijas virtuve vai „McDonald’s”, kas Latvijā nebija pieejami padomju laikā, „Skudriņas Metropoles" gastronomiskās performances vai modernie Latvijas restorāni?

Daļa ārzemnieku Latviju neizvēlas par ceļojuma galamērķi tieši „pēcpadomju”, „padomju”, „austrumbloka” u.tml republikas stereotipu dēļ, sagaida pelēcību, nabadzību, laupītājus un viens otrs arī krievu iebrukumu, tāpēc šādi domājošiem ārvalstniekiem „pēcpadomju” nav nekas jauns un tikai apstiprina viņu aizdomas, bet vai tas ir tēls, kādu vēlamies, kas mums atbilst un piesaista tūristus un investīcijas? „Magnetic Latvia” mērķis ir piesaistīt vai aizbaidīt ārzemniekus?

No personīgās pieredzes, LIAA neapmaksātajām ceļotāju piezīmēm un komentāriem sociālajos tīklos redzu, ka daudzi ārzemnieki ir patīkami pārsteigti, ierodoties Latvijā, un soli pa solim virzāmies prom no pelēcīguma, lai gan nevar noliegt, ka vēl daudz krāsojamā un spodrināmā.

Komentētāji norādījuši, ka ņemšot vērā ieteikumu par labāko vietējo virtuvi un došoties uz kādu labu nīderlandiešu restorānu turpat savā pilsētā. Viens komentētājs bija norādījis „daar wil je dood niet gevonden worden”, kas nozīmē, ka Latvijā negribētu spert ne soli (burtiski „atrasties ne dzīvs, ne miris”).

Garšas kārpiņas nīderlandieši sauc par „(smaak-)papillen”, nevis „smaakpupillen”. Smaak - garša. Papil - garšas kārpiņa. Pupil - acs zīlīte, bet arī jauns māceklis, juniors. Pirms  5 gadiem Nīderlandē bija kulinārijas programma bērniem „Smaakpupillen”, kas, protams, ir vārdu spēle. Taču „Magnetic Latvia” omentāri bija 1-5 nedēļas veci, un tajos bija norādīts arī uz „smaakpupillen”, ko neviens vismaz 5 nedēļu laikā nebija izlabojis, ne arī iedomājies pateikt paldies par norādi.

Atklāj neskarto dabu Latvijā!”

„Letland is de thuis van 42 natuurparken en ze zijn allemaal gratis. Wilde dieren waaronder paarden en koeien, uitgestrekte moerassen die je het beste bezoekt bij zonsondergang of -opgang of smalle paden voor bessen- en paddestoelplukkers. Mis geen enkele kans om onder de indruk te raken van de natuur! Je vindt hier meer informatie: xxx”

„Latvija ir mājvieta 42 dabas parkiem, un tie visi ir bezmaksas. Savvaļas dzīvnieki, tostarp zirgi un govis, plaši purvi, kurus vislabāk apmeklēt saulrietā vai saullēktā, vai šauras taciņas ogotājiem un sēņotājiem. Nepalaid garām nevienu iespēju dabai Tevi saviļņot! Vairāk informācijas var atrast: xxx.”  

Dažs labs savvaļas zirgs, kas ganās Latvijas ezermalās, Nīderlandi sauc par savu dzimteni.

Komentāros ir jautājums, vai govis un zirgi ir savvaļas dzīvnieki.

„Iepazīsti daudzveidīgo Latvijas kultūru”

„Ontdek een van de oudste culturen in Letland! Krijg het gevoel van oude folklore en feestelijke tradities, enorme liedjes- en dancefestivals, unieke concerten en andere tradities. xxx.”

„Atklāj vienu no Latvijas vecākajām kultūrām! Gūsti senas folkloras sajūtu un svinīgas tradīcijas, milzīgus dziesmiņu un dance festivālus, unikālus koncertus un citas tradīcijas. xxx.”

Lied – dziesma; liederen – dziesmas; liedje – dziesmiņa; zang – dziedāšana; dans - dejas; dance ir angļu valodā; Dziesmu un Deju svētki - zang- en dansfestival.

Pat tad, ja nekad mūžā nav izdevies tikt pie svētku noslēguma koncerta biļetes, „Gaismas pils” un „Saule, Pērkons, Daugava” ir „dziesmiņas”?

„Izbaudi aktīvas brīvdienas Latvijā”

„Op zoek naar fietsen, wandelen of varen in de natuur, SUPing en dan zonnebaden op het strand in Noord-Europa? Dit zijn de beste manieren om ons kleine Letland te ontdekken! Je vindt hier meer informatie: xxx.”

„Meklē riteņbraukšanu, iešanu pārgājienos, braukšanu ar laivām dabā, supingu un pēc tam sauļoties pludmalē Ziemeļeiropā? Šie ir labākie veidi, kā atklāt mūsu mazo Latviju! Te atradīsi vairāk informācijas xxx.”

Latvija ir maza valsts? Latvija platības ziņā ir lielāka par Dāniju, Nīderlandi, Beļģiju, Šveici, Igauniju, Slovēniju, Slovākiju, Horvātiju u.c. Vai mums gribas būt maziem un vērā ne īpaši ņemamiem? Ja aicinām braukt baudīt neskartu dabu, tad cik tās ir „mazā valstī”?

Supošana - suppen. SUPing ir angļu valodā.

Var vēlēties doties izbraucienā ar divriteni (Wil jij fietsen…) vai meklēt pārgājiena maršrutu (Op zoek naar wandeltocht…).

„Pavadi nedēļas nogali ar ģimeni Latvijā”

„Een familietrip in Letland is altijd een goed idee! Ontdek nieuwe plaatsen, vind er ongerepte natuur, bereid je op avontuur en proef er nieuwe smaken. We bereidden 8 uitstekende bestemmingen voor je! Je vindt ze hier: xxx.”

„Ceļojums ar ģimeni uz Latviju vienmēr ir laba ideja! Atklāj jaunas vietas, atrodi neskartu dabu, sagatavojies piedzīvojumiem un pagaršo ko jaunu. Mēs Tev pagatavojām 8 izcilus galamērķus! Tos atradīsi te: xxx.”

Bereiden (pagātnē 1. pers. dsk. forma – bereidden) vairāk lieto par ēdiena, pārsteiguma) gatavošanu vai gatavošanos kaut kam, bet „mēs esam sagatavojuši” kontekstā stāstījuma teikumā es lietotu „wij hebben voorbereid”.

Ieraksti „Facebook” pievienoti 7. oktobrī. Mazliet vēlāk lasīju ziņu par Latvijas Institūta sadarbību ar mašīntulkošanas tehnologu „Tilde”, kas nodrošinot latvia.eu tulkojumu 11 valodās (http://li.lv/lv/latvia-eu-pieejama-11-valodas). Iespējams, ka iepriekšminētās reklāmas ir tulkotas ar „Tildes” tulkotāju un ne tikai nīderlandiešu valodā.

Pozitīvi, ka ir izveidots mašīntulkošanas palīgrīks, kas tulko ne tikai angļu, vācu, krievu valodās, bet arī citās ar mazāku runātāju skaitu, un es negribu apslāpēt labas iniciatīvas, jo darītāju mums nav daudz un, visu nokritizējot, var palikt vēl mazāk, taču šis rīks ir nepilnīgs un man nešķiet diez ko laba ideja šajā gadījumā akli paļauties uz mašīntulkošanu un bez pārbaudes vai atsaucēm par testa versiju to izmantot apmaksātai valsts reklāmai. Testēt var kādā mazākā grupā vai ar skaidru norādi, ka ieraksts nav ņemams par pilnu un tā veidotāji vēlas saņemt atsauksmes.

Interesanti, kādi bija oriģinālie vēstījumi, kas ir to autors, vai kāds tulkojumus ir pārbaudījis (kas vai kāpēc ne), cik šī kampaņa izmaksā, kādai mērķauditorijai un kādam mērķim, kā kampaņas veidotāji paši to vērtē un kā mērīs rezultātus, vai mašīntulkošana izmantota arī citās valodās (un vai iespējams apskatīt ierakstus „Facebook”)?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...