Iesaki rakstu: 
2018.gada 15. augustā, 1.oktobrī UN 6.decembrī NĪLA (Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība) jau rakstīja par “zemes baronu”[1][1] iespējamu atbalstu Latvijas tiesā savās publikācijās “Zemes baronu” astoņkājis, vai Latvijas tiesas konsumācija[2][2]?, kā arī publikācijā “Zemes baronu” lobijs “taisnīgajā” Latvijas tiesā?[3][3], “Zemes baronu” shēma “taisnīgajā” Latvijas tiesā?[4][4]. Kā un vai situācija mainījusies?
Pirmkārt, ir vērts pievērst uzmanību pašu “baronu” un/vai to pārstāvju komentāriem iepriekš minētajām publikācijām. Proti, uz Pietiek lasītāja komentāru “Nu jā, pēc Normunda Šlitkes domām,[...] nesiet man (naudu) natūrā” - bez rēķiniem, atskaitēm un nodokļiem”, - Normunds Šlitke 08.12.2018. 18:05 atbildēja: “Jā tieši tā - bez rēķiniem, atskaitēm un nodokļiem! Bet ne natūrā - makaronus nepieņemam. Latvijā vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis ir euro.”
Par zemes lietotāju maksājumu pamatojošiem dokumentiem un to nepieciešamību šobrīd un šeit mēs nediskutēsim, jo šo jautājumu ir vērts apskatīt nopietni un izmantojot finanšu jomā kompetentu ekspertu viedokļus.
Šeit gan apskatīsim, kurš un kādā kārtībā izskata “baronu” lietas tikai vienā Latvijas Republikas tiesā un tikai viena mēneša laikā - 2019.gada februārī, proti, vai šajā tiesā mainījās “datorizētās nejaušās” lietas sadales kārtība pēc 7 (septiņiem) mēnešiem no NĪLA 2018.gada augusta publikācijas.
“Baronu” lietu sadales statistika Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā (RPVPT) 2019.gada februārī: 29 (divdesmit deviņas) “baronu” lietas, kurās, kā atbildētāji piedalās 83 (astoņdesmit trīs!) fiziskās un 5 (piecas) juridiskās personas, “datorizēti un nejauši” sadalījās 14 (četrpadsmit) no apmēram 40 (četrdesmit) RPVPT tiesnešiem (t.i. apmēram 35%). Atgādināsim, ka 2018.gada decembrī RPVPT tika izskatītas 18 lietas, kurās atbildētāju skaits bija 70 (septiņdesmit) personas.
“Datorizētās nejaušās” “baronu” lietu sadales līdere šoreiz – tiesnese Inga Krigena-Jurkāne, kurai tika sadalītas 6 lietas, piecas no kurām – vienā dienā – 20.02.2019. Doloresai Bamberei arī šoreiz tāpat kā 2018.gada decembrī iedalījās 3 lietas, Kristīnei Maikei - 3, Inesei Strodei - 3, Inai Baiko - 2, Antrai Zutei - 2, Ingunai Casno - 2, Imantam Dzenim, Kristīnei Ždanovskai, Ilonai Ruķei, Aelitai Ignatjevai, Svenam Lorencam, Agitai Dmitrenokai, Unai Melamedai – pa 1(vienai) lietai.
Aicinām preses pārstāvjus un visas ieinteresētās personas 2019.gada 5. martā plkst.14.00 piedalīties blakus sūdzības par RPVPT divu “īpašo” tiesnešu lēmumiem civillietā Nr.C30510018 izskatīšanā Rīgas apgabaltiesā, kur lietu izskatīs RAT tiesnešu “zvaigžņu sastāvs” - tiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone, viņas vietniece Dzintra Balta un Civillietu departamenta priekšsēdētāja Līga Blūmiņa. Tiesas sēde ir atklāta.
[1]https://pietiek.org/raksti/zemes_piespiedu_noma_iss_celvedis_par_normunda_slitkes_darbibas_merogiem_un_ipatnibam
[2]Skat. https://www.pietiek.com/raksti/zemes_baronu_astonkajis_vai_latvijas_tiesas_konsumacija
[3]Skat. http://www.press.lv/post/sprut-zemelnyh-baronov-ili-konsumatsiya-sudov/
[4] https://www.pietiek.com/raksti/zemes_baronu_shema_taisnigaja_latvijas_tiesa
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.