Iesaki rakstu: 
Iespaids, ka Valda Zatlera izredzes tikt pārvēlētam uz otro termiņu nostiprinās, varētu būt maldinošs. Koalīcijas partneris Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nav atmetusi domu par alternatīva Valsts prezidenta kandidāta atrašanu, lai gan aktīva tā meklēšana nenotiekot, Pietiek uzzināja no avotiem zaļo zemnieku vadībā. Tikmēr šīs rosības fonā oficiāli ZZS kopā ar koalīcijas partneri Vienotību abu frakciju kopsēdē pēc dažām nedēļām plāno tikties ar Zatleru, kuram Vienotība jau pasteigusies paust atbalstu.
Sestdien ZZS vadošās partijas Latvijas Zemnieku savienības kongresā tika prezentēta iedzīvotāju aptauja, kurā līdera pozīcijās starp prezidenta kandidātiem izvirzījās Zatlers. Sociologs, Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis Pietiek norāda, ka šāds rezultāts ir tikai pašsaprotams, ņemot vērā, ka Zatlers jau ir prezidenta statusā un līdz ar to „izsmeļ labu daļu balsu”. Tiklīdz Zatleram parādītos kaut vai „dekoratīva alternatīva”, situācija mainītos, prognozē Freimanis.
ZZS jau vienreiz pirms četriem gadiem ir apzinājusi iespējamo pretendentu loku uz Valsts prezidenta amatu, bet toreiz izvēle tika izdarīta par labu Tautas partijas atrastajam ķirurgam Zatleram. Kopš 2007. gada pavasara jauni uzvārdi šim sarakstam klāt neesot nākuši, atzina viens no procesā toreiz un tagad iesaistītajiem. „Vairs tikai atliek paņemt telefongrāmatu un iet cauri uzvārdiem,” pa pusei jokojot, atzina Pietiek uzrunātais ZZS politiķis.
Tagad ZZS esot nogaidošā pozīcijā, pieļaujot, ka ar kādu negaidītu labu kandidātu var nākt kāds no opozīcijas spēkiem – Saskaņas centrs vai VL-TB/LNNK. SC līderis Jānis Urbanovičs iepriekš Pietiek paudis apņēmību šādu kandidātu atrast. Līdzīgas ambīcijas, konsultējoties ar inteliģences pārstāvjiem, ir arī VL-TB/LNNK. Tēvzemieši savulaik ir spēlējuši lomu gan Vairas Vīķes-Freibergas, gan Zatlera izvirzīšanā. Savukārt ar SC zaļajiem zemniekiem nesen izdevās panākt Jura Jansona ievēlēšanu Tiesībsarga amatā.
Līdz galam arī neesot atmesta doma par bijušā Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes (ZZS) virzīšanu Valsts prezidenta amatam, kas tomēr esot maz ticama. No vienas puses, Daudzem būtu viegli nodrošināt vajadzīgo atbalstu Saeimā, no otras puses, zaļie zemnieki apzinoties risku, ka pret politiskiem kandidātiem vairāk kā pret neitrāliem var tikt vērsta kampaņa, meklējot kļūdas pagātnē un personiskus trūkumus. Tādēļ Daudze drīzāk tiekot uzturēts kā iespējams ministra kandidāts. Vienlaikus Pietiek tika uzsvērts, ka stāstam par Daudzi prezidenta krēslā pilnībā punkts vēl nav pielikts.
Savukārt iespēja, ka ZZS varētu virzīt paši vai atbalstīt Valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas kandidatūru prezidenta amatam, Pietiek tika kategoriski noliegta. Sudraba pēc sava rakstura un līdzšinējās darbības profila neatbilstot reprezentatīvu funkciju pildīšanai, tādēļ partijas, ievēlot viņu prezidenta amatā, iegūtu „prezidentu/Valsts kontrolieri”, kas tām nav izdevīgi. „Ja Sudraba nonāktu pilī, pēc četriem gadiem viņa kļūtu par tautas ievēlētu prezidenti, viņa uztaisītu no šī amata sev politisko kapitālu,” „nē” Sudrabai skaidroja kāds informēts politiķis.
Arī svētdien Jaunmoku pilī notikušajā ZZS un tās sadarbības partneru Latvijai un Ventspilij un Liepājas partijas slepenajā sanāksmē par prezidenta vēlēšanām nekādi lēmumi vēl neesot pieņemti, uzmanība fokusēta uz budžeta jautājumiem, uzklausot zaļzemnieku ministru prezentācijas.
Seko mums 
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.