Nav kauns zaudēt, ja esi strādājis pēc labākās apziņas, ja esi iestājies par valsts interesēm
Ivars Zariņš03.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēlos pateikties tiem cilvēkiem, kas vēlēšanās atbalstīja mani. Paldies tiem, kas nepakļāvās nomelnošanas un dezinformācijas kampaņām, ko konkurējoši politiskie spēki un to apkalpojošie mediji vērsa pret mums. Paldies, ka atnācāt un nobalsojāt par “Saskaņu”, par līdzsvarotu valsts attīstību, par savstarpēju cieņu sabiedrībā.
Nav kauns zaudēt, ja esi strādājis pēc labākās apziņas, ja esi iestājies par valsts interesēm. Ja esi meklējis līdzsvaru sabiedrības interesēs, nevis kūdījis uz politiskām avantūrām.
Vairāk nekā desmit gadus esmu centies godprātīgi un pēc labākās apziņas pildīt savus Saeimas deputāta pienākumus, kalpojot Latvijas tautai – tā, kā esmu to solījis, dodot zvērestu. Lai ar savu piemēru pierādītu visai Latvijas sabiedrībai, ka krietnums nedalās pēc politiskās piederības un mums politikā nav jāmūrē sienas pēc etniskās piederības, bet jāstrādā visiem kopā savas valsts labā. Latvijas politiskajā situācijā tas bija ļoti grūts un izaicinošs darbs.
Es nācu ar misiju pārraut "sarkanās līnijas", jo redzēju to kā galveno visas mūsu valsts lielāko problēmu un Latvijas atpalicības iemeslu, jo pretēji demokrātiskas valsts principiem tas dod iespēju veidoties varas monopolam - iespējai varas politiķiem nepildīt savus solījumus, kļūt bezatbildīgiem, bet tik un tā palikt pie varas.
Es labi apzinājos, cik smaga un nenovērtēta būs šāda mana izvēle, bet es ne mirkli neesmu to nodevis un esmu tai pašaizliedzīgi veltījis visus savus spēkus. Un tikai tagad, pieņemot Latvijas tautas izvēli, nolieku savas grūtās dienas.
Dievs, palīdzi Latvijai!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
