Nav lielāka valsts drošības apdraudējuma kā bezkontrolē izvirtis drošības dienests
PIETIEK13.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šis ir raksts, ko Juta Strīķe publicēja šā gada februāra sākumā. Ņemot vērā pēdējās nedēļās notikušo un Valsts drošības dienesta (iepriekš Drošības policijas) vadības publiskos izteikumus, Pietiek to publicē atkārtoti.
„Bijušā velotreka "Marss" Rīgā, Brīvības gatvē 207 vietā ir jābūt parkam. Tā uzskata 15 500 cilvēku. (Teikas iedzīvotāju skaits – aptuveni 30 000) Viņi vāca parakstus par parku laikā, kad jau "viss bija izlemts". Kas tas ir, ja ne ņirgāšanās par pilsonisko sabiedrību? Kas tas ir, ja ne spļāviens cilvēkiem sejā? Dariet, ko gribat, bet būs tā, kā mēs jau sen slepeni nolēmām. Tad kurš kuram te ir pakļauts? Kā var tā – viegli nospļauties uz ievērojama daudzuma cilvēku skaidri formulēto gribu?
Tas par parku, bet, pat ja šo slepeno būvi būtu iecerēts celt nekurienes vidū, es būtu pret kaut viena centa izsniegšanu tādam dienestam, kuram līdzinieku neefektivitātē grūti vispār sameklēt. Igaunija un Lietuva ķer Krievijas spiegus regulāri.
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju pēdējos desmit gados Baltijā par spiegošanu aizturētas 28 personas: Igaunijā – 17; Lietuvā – 8; Latvijā – 3 zema ranga. Latvijas sasniegumi šajā jomā, maigi izsakoties, ir stipri vāji.
Krievija sūta pa pasauli ne jau tikai spiegus, bet arī algotus slepkavas un visādus citādus draņķus. Ko spēj tam likt pretī Mežvieta vadītais kantoris – vienīgā valsts drošības iestāde ar izmeklēšanas tiesībām? Ko spēj izmeklēt iestāde, kas diendienā netrenē savas spējas izmeklēt sarežģītas krimināllietas?
Tas noved pie degradācijas un pie garantētiem sarežģījumiem pat vidusmēra krimināllietas izmeklēšanā. Noķersim spiegu un nu tik rādīsim izmeklēšanas klasi? Brīnumu nav.
Te ir citāts no Valsts drošības iestāžu likuma, kas tik viņiem jādara: "Valsts drošības dienests valsts drošības jomā veic: 1) pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus, lai apkarotu noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, genocīdu, organizēto un ekonomisko noziedzību, terorismu, kaitniecību un citus valsts drošību un varu apdraudošus noziedzīgus nodarījumus, bandītismu, korupciju, naudas viltošanu, kā arī kodolmateriālu, narkotisko un citu (ķīmisko, radioaktīvo) stipras iedarbības vielu vai dubultā lietojuma preču, šaujamo un cita veida ieroču, sprāgstvielu nesankcionētu izplatīšanu (..)."
Un kas ir izdarīts? Novērsta naudas atmazgāšana mērogos, kas Latviju gandrīz izdzina no finanšu civilizētās pasaules? Novērsta Magņitska sarakstā iekļautā Lemberga grupējuma ietekme uz politiskajiem procesiem valstī? Nekā tamlīdzīga, pat ne mazākā kustība šajā virzienā nav bijusi vērojama.
Un šādai iestādei, kura patiesībā pat savu algu godam nav nopelnījusi, būvēt māju par +/– 50 miljoniem? Piedodiet, bet, kamēr Valsts drošības dienests (VDD) pārliecinoši nedemonstrēs skaidru virzību uz efektivitāti, Jaunā konservatīvā partija (JKP) neatbalstīs naudas šķērdēšanu savas funkcijas ļoti slikti pildošam dienestam.
Premjers Krišjānis Kariņš izteicās, ka "viņš nepieļaušot trīs specdienestu apvienošanu, ko gribot kāds koalīcijas partneris". To Kariņam nebūs grūti paveikt, jo JKP nekad to nav rosinājusi. Esam rosinājuši, kā tas ir redzams JKP programmā, izveidot spēcīgu Nacionālās drošības biroju, apvienojot Satversmes aizsardzības biroju (SAB), VDD un KNAB (kas nav drošības iestāde). Militārās izlūkošanas un drošības dienests, kas ir valsts drošības iestāde, kā atsevišķa iestāde nekam nav pievienojams.
Šāds modelis veiksmīgi darbojas Igaunijā (KAPO – Kaitsepolitsei) un parādījis sevi kā efektīvs valsts drošības organizācijas instruments, kas ļautu arī Latvijai ietaupīt un lietderīgi izmantot vairākus desmitus miljonu eiro.
Bet viens gan ir skaidrs – tieši Krišjānis Kariņš kā valdības vadītājs un kā cilvēks būs morāli atbildīgs par to reizi, kad, nedod Dievs, mums reāli būs vajadzīgs spēcīgs drošības dienests, bet būs tikai Mežvieta vadībā degradējies saldas dzīves mīļotāju klubiņš.
Un es personīgi sūtīšu pie Krišjāņa Kariņa kā morāli atbildīgā visus tos valsts apdalītos, kuri savas problēmas varētu risināt ar šiem bezjēdzīgi izšķērdētajiem +/– 50 miljoniem. Vēlreiz saku – nav lielāka valsts drošības apdraudējuma kā bezdarbībā un bezkontrolē izvirtis drošības dienests.
Bez radikālas iejaukšanās šādas ielaistas slimības izārstēt nav iespējams, bet sākumā ir jābūt vismaz drosmei noteikt diagnozi, nevis labprāt ļauties apkrāpties ar saldiem pielīšanas vārdiem.
Un iekšlietu ministra Sanda Ģirģena smieklīgie argumenti nav pat apspriešanas vērti. Dombura diskusijā viņa teiktais, ka SAB un VDD nedrīkst atrasties vienā ēkā, jo tur "notiek darbs ar aģentūru", atsauc atmiņā senu anekdotisku stāstu, kā jaunieceltais cietuma priekšnieks uz sapulču zāli sasauca visus cietuma slepenos aģentus... Katram iekšlietu darbiniekam zināma ābeces patiesība – slepenos aģentus neviens nekad uz savu darbavietu kolēģu un novērotāju apskatei neaicina!
Un visbeidzot – labāk, lai aunu baru vada lauva, nekā lauvu baru – auns.”
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
