Iesaki rakstu: 
Ja man nevis Sandra Toča personība, bet politiskā loma būtu jāapraksta ar sakāmvārdu, tad teiktu, ka viņš nav tas asākais instruments kastē. Teiktu tieši tā, jo Sandris gan intervijās, gan savās publikācijās sociālajos tīklos jau vairākkārt ir pierādījis, ka it kā ne visai labi saprot, kad viņam vajag izmantot muti un kad galvu.
Kārtējo šķietami nepārdomāto stulbumu Sandris svētdien uzrakstījis savā Facebookā, kur pasīvi agresīvā formā kritizē Rīgas domes vadību par varavīksnes karogu, kas kopš jūnija sākuma atrodas uz domes ēkas. Taču galvenais, ka šajā pašā publikācijā Sandris netieši atsaucas uz jaunievēlētā prezidenta Edgara Rinkēviča dzimumorientāciju un saista to ar Rīgas domes vēlmi parādīt, ka jaunajā prezidentā vissvarīgākais ir viņa seksuālā dzīve.
Par laimi vai diemžēl Sandris it kā nejauši kļūdās, jo karogs domē būtu karājies pat tad, ja jaunais prezidents būtu pareizticīgais priesteris ar 12 bērnu ģimeni. Būtu tieši tā, jo civilizētā pasaule nesen nolēmusi ik gadu svinēt visu jūniju ka lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) lepnuma svinēšanas mēnesi. Tā sauktais pride mēnesis.
Pride mēneša ietvaros varavīksne, kas tik stipri krīt Sandrim uz nerviem, kļūs par daļu no lielo korporāciju mārketinga kampaņām, skatlogu un ēku rotājumiem, kā arī par parastu cilvēku apģērbu elementu. Kulminēsies pride mēnesis, kā daudzi no mums jau zin, ar tāda paša nosaukuma parādi, kuras laikā miljoni cilvēku visā pasaulē izmantos varavīksnes simboliku.
Tas viss nozīmē, ka varavīksnes karogi jūnijā nav tieši saistīti ar Rinkēviča personīgo dzīvi un pie Rīgas domes varavīksnes karogs karājas ne jau Rinkēviča dēļ, neskatoties uz Sandra izmisīgajiem mēģinājumiem pārliecināt mūs par pretējo.
Interesanti, ka savā Facebook profilā Sandris par sevi norāda, ka viņš ir žurnālists, redaktors, PR un mārketinga speciālists, filmu autors, blogeris un mentors. Un no pirmā acu uzmetiena var šķist, ka Toča kungs pārāk daudz laika velta jaunu titulu izgudrošanai un pārāk maz laika velta sava politiskā redzesloka paplašināšanai.
Tiesa, pastāv lielas aizdomas, ka Točs ar primitīvām provokācijām nenodarbojas nejauši, zinot, cik ļoti tādi uzbraucieni patīk lētticīgiem/gados veciem vēlētājiem, kuri bija absolūtais vairums no tiem, kas lika biļetenos krustiņu pretī uzvārdam – Šlesers, zinot, cik ļoti primitīvas provokācijas mīl Toča šefs, jau pats Šlesera kungs, aizdomas, ka Sandris lohu vienkārši atdarina, tikai stiprinās.
Nobeigumā teikšu, ka pats pieturos pie konservatīvajiem uzskatiem, man ir tradicionāla ģimene un visatļautības propagandu uzskatu par vienu no galvenām parādībām, kas novedīs mūsu civilizāciju līdz neatgriezeniskai morālai degradācijai.
No kā izriet loģisks jautājums - kāpēc man ir pretenzijas pret Sandri/Šleseru sakarā ar publikāciju par varavīksnes karogu? Es taču piekrītu viņu it kā konservatīvajiem uzskatiem?
Atbilde ir ļoti vienkārša - jo politiskie čigāni ar šādām idiotiskām provokācijam konservatīvi domājošus pilsoņus informācijas telpā parāda kā garīgi atpalikušus idiotus un dod iespēju varavīksnes mīļotājiem publiski par sevi pasmieties. Ar ko, paldies Sandrim un Šleseram, dabiski, nodarbosies visādi lūši, kašeri un viņiem lidzīgie.
P.S. Rakstot tekstu, uzzināju, ka it kā šaurredzīgo kretīnu sarakstam ir pievienojies arī ārkārtīgi lokanais politiskais akrobāts Oļegs Burovs, kurš tāpat kā Točs ir gatavs izpildīt neiedomājamus numurus buldozera aizmugurējā sēdeklī.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
