Nav šaubu par Krievijas konstitūcijas balsojuma rezultātiem: Putins turpinās zagt un melot
Kasīklis18.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tautas nobalsošana ir viens no demokrātijas indikatoriem. Tieši tautas nobalsošanā vislabāk parāda sabiedrības viedokli par vienu vai otru jautājumu. Tā arī tagad Krievija gatavojas nobalsošanai par grozījumiem Konstitūcijā, kuru galvenā būtība ir - lai līdzšinējais prezidents V.Putins varētu prezidenta amatu ieņemt vēl divus termiņus.
Kā tauta ir lēmusi, tā tam būs būt, bet vai var būt situācija, ka tauta vēlas vienu, bet rezultāti rāda pavisam kaut ko pretēju? Te diemžēl, teikšu, ka var gan. Lai saprastu tagadni, prognozētu nākotni, jāapskatās pagātnē.
Krievija ir PSRS ideoloģijas mantiniece. To vairākkārt jau apstiprinājis V.Putins kā vārdos, tā arī darbos. Tātad – ja ideoloģiskā mantiniece, tad arī visi paņēmieni ir pārņemti.
Kā tad notika balsošana padomju laikā? Pavisam vienkārši, uzrīkoja demonstrācijas vai kādas balles, kā rezultātā, ja skatām statistikas datus, tad apmeklētība bija virs 99%. Savukārt balsošana arī nebija pārāk sarežģīta – vēlēšanu zīmē bija tikai viens vārds un uzvārds. Līdz ar to, kāds rezultāts plānojās, tāds arī bija – pat pārāk piepūlēties nevajadzēja.
Mūsdienās gan sanāk jau sarežģītāk. Pirmkārt, tik lielam apmeklētības procentam vairs neticētu pat vispārliecinātākais Putina režīma atbalstītājs, otrkārt, notiekošie procesi Krievijā nu neļauj vairs runāt par tik lielu tautas mīlestību tās virsvadonim. Tad ko darīt? Recepte iepriekšējā.
Iesākumā sacelt ažiotāžu, lai, pamatojoties uz patriotismu, vismaz kāds cilvēks aizietu uz vēlēšanu iecirkni. Ar armijniekiem vienkāršāk – tos vienkārši aizvedīs un pirms tam populāri un skaidri paskaidros, kā jābalso, painformējot par sekām, ja nedarīs, kā vajag.
Kā ar pārējiem? Arī nav problēmu, 24.jūnijā jāuztaisa tautas pašapziņas celšanas pasākums, tas nekas, ka masu pasākumi vispār Krievijā nav atļauti, un tad līdz 1.jūlijam, kad notiek balsošana, jānotur tā tonusā, un lieta darīta.
Jautājumu arī vajag noformulēt visnotaļ viegli saprotamu, ja nu pēc svinēšanas kādam ar to apziņu ir, kā ir. Tamdēļ detaļās nevajag ieslīgt – atliek tik atzīmēt Jā vai Nē. Par visiem grozījumiem uzreiz. Gan jau kāds no grozījumu punktiem derēs, kā rezultātā, pozitīvi nobalsos par visiem.
Tomēr situācija ir nedaudz atšķirīgāka, bet risinājuma metodika meklējama PSRS ideoloģijas pamatos – viltosim datus.
Tas, ka to varētu nebūt pārāk grūti izdarīt, šaubās tikai retais, jo visi reģistri un balsojumu rezultāti tak ir pie varas esošo rokās. Saraksta tik attiecīgos skaitļus, un lieta darīta. Iepriekš minētais bija mans pieņēmums, bet kā pieņēmums tas var būt līdz brīdim, kad tos apstiprina fakti.
Sākumā domāju, ka tā no malas būs pagrūti savākt kādus faktus par iespējamām nelikumībām Krievijā tur notiekošo vēlēšanu laikā. Respektīvi, ka Putins tomēr kaut cik novērtē savas valsts iedzīvotājus un neuzskata viņus par pilnīgiem idiotiem, un pārāk atklāti nebūs licis rīkoties. Bet nācās secināt, ka šajā jautājumā kļūdos.
Ehh, daudz cietusī krievu tauta, man tevis žēl, ka pie taviem vadības grožiem ir tie cilvēki, kuri ir. Tātad kā tad notiek tautas manīšana ar vēlēšanu rezultātiem. Ieskicēšu tik dažus.
TV3 raidījumā “Melu teorija” viesojās Latvijā dzīvojošs Krievijas pilsonis Aleksandrs Bondarevs. Viņš divās vēlēšanās ir bijis vēlēšanu komisijas loceklis.
Pirmajā reizē gubernatora vēlēšanās Sanktpēterburgā 2014. gadā, otro reizi pagājušajā gadā, kad vēlēja Krievijas domi.
“Man vēl balsošanas dienas vidū iedeva vairākus papīrus par naudas saņemšanu kaut ko, alga. Un starp papīriem tukšu protokola blanku. Ciparu vēl nekādu nebija, bet citi komisijas locekļu paraksti jau stāv. Es to parakstīt atsacījos. Pēc tam, kad vēlēšanas jau bija notikušas, mēs saskaitījām, saskaitījām godīgi. Bet jau nākamajā dienā, kad vēlēšanu komisija publicēja rezultātus, es savā iecirknī redzēju pavisam citus ciparus,” atceras Bondarevs.[1]
Līdz sestdienas vakaram Ingušijā akcijas „Es nebalsoju!” ietvaros savākti 45 248 iesniegumi no republikas pilsoņiem, kuru vecums pārsniedz 18 gadus un kuri ar savu parakstu un personas datiem apliecina, ka nav piedalījušies 2.decembrī rīkotajās Krievijas Valsts domes vēlēšanās. Tas nozīmē, ka uz balsošanas iecirkņiem nav devušies vismaz 28% republikas balsstiesīgo iedzīvotāju, kamēr oficiālie Krievijas parlamenta vēlēšanu dati liecina, ka Ingušijas republikā ir nobalsojuši 98% tur dzīvojošo Krievijas pilsoņu.[2]
Labi, kāds teiks, uzrakstīt jau var jebko. Piekrītu, bet šoreiz būs nedaudz citādāk. Laikam ritot, tehnoloģijas attīstās un tagad populāras ir tāda lieta kā novērošanas kameras. Tās reizēm tā arī nofilmē, ko varbūt kāds vēlējās paslēpt. Tā ir video materiāli, kā vēlēšanu iecirkņos, vēlēšanu komisijas locekļi, urnās samet kaudzēm vēlēšanu biļetenu, pašsaprotams, ka ar vajadzīgo balsojumu:
https://www.youtube.com/watch?v=Q9i4V4ik6II.
Lai nebūtu teksti, ka tāds gadījums bija viens, ielieku vēl dažus linkus:
https://www.youtube.com/watch?v=WYjyXch3j3E , https://www.youtube.com/watch?v=-dR9CXEYFEc
Pieļauju varbūtību, ka kādā vēlēšanu iecirknī kāds pārāk dedzīgs vēlēšanu komisijas loceklis vai atsevišķi indivīdi cenšas panākt viņuprāt vajadzīgo balsojumu, bet, ja tas notiek vairākos, piekritīsiet, te varam runāt tikai un vienīgi par pastāvošās varas centieniem falsificēt rezultātus, lai panāktu sev vēlamo rezultātu.
Nav šaubu, ka Putina vēlme palikt amatā uz mūžu ir pārāk liela. Tamdēļ arī falsifikācija šajās vēlēšanās sitīs augstu vilni. Kā tad ar patieso tautas gribas noskaidrošanu?! Ē, aizmirstiet, Putinu tas nekad nav interesējis un neinteresē. Galvenais, saglabāt varu, kaut vairums iedzīvotāju ciestu badu.
[1] https://skaties.lv/zinas/latvija/neka-personiga/latvija-dzivojoss-peterburgas-iedzivotajs-stasta-ka-krievija-vilto-velesanas/
[2] https://www.tvnet.lv/4752546/atklati-neapstridami-krievijas-parlamenta-velesanu-rezultatu-viltojumi
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
