Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ministru kabinets šā gada 14.jūlija sēdē ir atbalstījis un iesniedzis izskatīšanai Saeimā Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (turpmāk - Likumprojekts), kas paredz, ka valsts institūciju un privātpersonu sniegtajiem pakalpojumiem ir jābūt epidemioloģiski drošiem, ka darba devējiem ir jānodrošina epidemioloģiski droša darba un mācību vide, it īpaši šādu prasību attiecinot uz ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes iestādēm un uz darbu izglītības jomā. Likumprojektā noteikts, kā publiskajā un privātajā sektorā tiek sniegti pakalpojumi, kā tiek organizēts darbs un kā tiek nodrošināta prasība pēc epidemioloģiski drošas darba un mācību vides.

Saskaņā ar Tiesībsarga likuma 11.panta 1. un 4.punktu tiesībsarga funkcijas ir veicināt privātpersonu cilvēktiesību aizsardzību, kā arī atklāt trūkumus tiesību aktos un veicināt šo trūkumu novēršanu. Tiesībsarga likuma 12.panta 8.punkts paredz, ka, pildot savas funkcijas, tiesībsargs sniedz Saeimai, Ministru kabinetam, pašvaldībām vai citām iestādēm ieteikumus attiecībā uz tiesību aktu izdošanu vai grozīšanu.

Ņemot vērā minēto, tiesībsargs savas kompetences ietvaros sniedz viedokli par Likumprojektu.

Vispirms tiesībsargs vēlas norādīt, ka konceptuāli atbalsta Likumprojekta tālāku virzību, uzticoties zinātnieku un ekspertu viedoklim, ka, ņemot vērā šī brīža epidemioloģisko situāciju Covid-19 infekcijas izplatības jomā un prognozes par tās attīstību, iedzīvotāju vakcinācija ir vienīgais veids kā efektīvi mazināt Covid-19 infekcijas tālāko izplatību un vīrusa mutāciju.

Eiropas Zāļu aģentūras atzīto vakcīnu klīniskie pētījumi un citu valstu, kur ir panākta plaša sabiedrības vakcinācijas aptvere, pieredze liecina par šo vakcīnu efektivitāti saistībā ar vīrusa izplatības ierobežošanu. Pētījumi liecina, ka vakcinācija pret Covid-19 ar Eiropas Zāļu aģentūras atzītajām vakcīnām ne tikai pasargā cilvēku no saslimš anas ar Covid-19 smagā formā, bet arī būtiski pasargā no inficēšanās, tādējādi apturot Covid-19 izplatību. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, salīdzinot Covid-19 infekcijas sastopamības biežumu visiem Latvijas iedzīvotājiem un vakcinētām personām, pilnīgi vakcinēto personu vidū Covid-19 infekcija tika konstatēta 72,6 reizes retāk, kas liecina par augstu vakcinācijas efektivitāti, samazinot inficēšanās risku. Tādējādi ir ļoti zema varbūtība, ka vakcinēti cilvēki radīs inficēšanās risku citiem cilvēkiem.

Tiesībsargs norāda, ka valstij ir ne vien tiesības, bet arī pienākums apkarot epidēmijas. Šis pienākums izriet gan no Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 93.panta, gan no Latvijai saistošajām starptautiskajām normām. Eiropas Sociālās hartas (turpmāk - Harta) 11.pants un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (turpmāk - Pakts) 12.pants nosaka valstīm pienākumu veikt pasākumus epidēmisko slimību ierobežošanai un apkarošanai līdztekus pienākumam atturēties no tiešas vai pastarpinātas iejaukšanās cilvēka veselības tiesību īstenošanā, kas ietver arī tiesības atteikties no ārstniecības un vakcinācijas.

Ar valsts pienākumu apkarot epidēmijas ir saistīti valsts uzdevumi: pēc iespējas novērst pārslodzes risku veselības sistēmai; mazināt ekonomiskās lejupslīdes risku, ko radītu nepieciešamība noteikt jaunus ierobežojumus; nodrošināt iedzīvotājiem iespēju saņemt epidemioloģiski drošus pakalpojumus gan valsts, gan privātajās iestādēs, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus (Hartas 3.pants un Pakta 7.pants).

Bīstamas infekcijas slimību izplatīšanās gadījumā valsts nevar zaudēt savu funkcionalitāti, un tai jāspēj nodrošināt valsts eksistēšanai svarīgu dienestu darbu un pakalpojumu sniegšanu. Ja prioritāri nozīmīgo dienestu darbs tiek paralizēts un netiek nodrošināta valstiski nozīmīgu pakalpojumu sniegšana, valsts var nonākt krīzes un haosa situācijā, tādēļ valdībai un parlamentam ir svarīgi nodefinēt tās jomas, kas ir eksistenciāli nozīmīgas valsts nepārtrauktas funkcionēšanas nodrošināšanai, kur turklāt attālināta funkciju nodrošināšana nav iespējama, un tie būtu tiešā kontakta dienesti un pakalpojumi, piemēram, medicīniskās aprūpe (slimnīcas, ģimenes ārsti, NMPD, ilgstošās sociālās aprūpes iestāžu un rehabilitācijas institūciju darbinieki), glābšanas dienesti un tiesiskā kārtība (VUGD, policija, pašvaldības policija, prokuratūra, tiesas, cietumu apsardze), valsts aizsardzības nodrošināšana (bruņotie spēki un valsts robežsardze) u.c.

Vienlaikus tiesībsargs vērš uzmanību, ka, īstenojot minētos pienākumus, jāņem vērā, ka ikviena indivīda pamattiesību realizācija ir samērojama ar visas sabiedrības interesēm. Proti, ir jāatrod saprātīgs līdzsvars starp indivīda un visas sabiedrības interesēm.

Ņemot vērā minēto, tiesībsargs vērš uzmanību uz atsevišķiem Likumprojektā ietvertā regulējuma aspektiem, kas rada bažas par minētā interešu līdzsvara sasniegšanu.

Likumprojektā paredzēts Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu papildināt ar 6.10 pantu, paredzot, ka: “Ministru kabinets, izvērtējot epidemioloģiskās drošības riskus, nosaka izņēmumus epidemioloģiskās drošības pasākumu piemērošanai personām, kurām izsniegti sadarbspējīgi sertifikāti, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu vai informāciju par veiktā testa rezultātu.”

Ne Likumprojekta anotācijā, ne šī gada 14. jūlija Ministru kabineta sēdē[1] nav sniegts skaidrojums, kādus konkrēti jautājumus tiek plānots regulēt ar minētajā tiesību normā paredzēto deleģējumu. Kvalitatīvs normatīvais regulējums izvirza prasību, ka likuma normai jābūt pietiekami skaidrai un saprotamai, lai persona varētu prognozēt tās piemērošanu, sekas un atbilstoši pielāgot savu rīcību. Tiesiskās skaidrības nolūkos, aicinām Likumprojekta izstrādātājus precizēt minētās normas mērķi un nepieciešamību, ņemot vērā, ka Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 4. panta 7. punkts jau paredz Ministru kabinetam tiesības noteikt īpašus epidemioloģiskās drošības pasākumus, kurus personām nepieciešams veikt. Pirmšķietami minētās tiesību normas paredz Ministru kabineta tiesības regulēt vienus un to pašus jautājums.

Likumprojekta 7.[2] panta piektā daļa paredz izņēmumu no vispārējās kārtības, ka tiesu sistēmai piederīgās amatpersonas varēs strādāt ne tikai ar sadarbspējīgu sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, bet arī ar negatīva testa rezultātu.

Tiesībsargs šādu izņēmumu neatbalsta, jo valstij, t.sk. jebkuram valsts varas atzaram un tiesu sistēmai piederīgām amatpersonām, Covid-19 pandēmijas apstākļos ir jāstrādā pēc principa - valsts rāda piemēru. Pat, ja atzīst, ka konstitucionālu risku dēļ, šāds izņēmums ir iespējams, tad Likumprojektā izvirzītā mērķa labad tiesu sistēmai piederīgo amatpersonu loks ir maksimāli jāsašaurina. Tiesībsarga skatījumā šobrīd varētu diskutēt par tiesnešiem, taču nav objektīva pamata šādu izņēmumu attiecināt uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem, notāriem u.c. tiesu sistēmas amatpersonām. Vēršam uzmanību, ka jebkurš izņēmums šajā regulējumā rada neuzticības risku valsts spējai noteikt taisnīgus noteikumus pandēmijas apstākļos, kura visus skar vienādi.

Likumprojekta 7.3 panta otrā daļa paredz vakcinācijas pret Covid - 19 vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību, lai varētu strādāt veselības aprūpes, sociālās aprūpes/ rehabilitācijas un izglītības jomā. Izglītības jomā minētajiem sertifikātiem ir jābūt nodrošinātiem arī personām, kas nav tieši iesaistītas izglītības pakalpojuma sniegšanā, bet darba izpildes laikā izglītības pakalpojuma sniegšanas vietā nonāk saskarē ar izglītojamajiem. Attiecīgas personas ir iesaistītas arī veselības aprūpes un sociāls aprūpes/rehabilitācijas jomā, tomēr Likumprojekts neparedz papildu prasības pēc droša sertifikāta personām, kas nav tieši iesaistītas veselības aprūpes un sociāls aprūpes/rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanā, kaut gan epidemioloģiskie riski ir tādi paši kā izglītības jomā. Tiesiskās skaidrības nolūkos aicinām Likumprojekta izstrādātājus skaidrot iemeslus šādai atšķirīgai pieejai.

Tiesībsarga ieskatā, nosakot ierobežojumus, ir jāievieš arī efektīvi sociālās aizsardzības mehānismi to personu tiesību aizsardzībai, kas izmantos tiesības nevakcinēties. Šo mehānismu efektivitāte ir ļoti būtiska, jo arī tajā gadījumā, ja vakcinācija pret Covid-19 tiek noteikta kā obligāta, tā nedrīkst kļūt par “piespiedu vakcināciju” pēc būtības, proti, ikvienai personai ir jābūt faktiskām, nevis tikai formāli ierakstītām normatīvajā aktā iespējām no tās atteikties. Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumu Nr.330 “Vakcinācijas noteikumi” 22.punkts paredz iedzīvotājiem tiesības atteikties no obligātās vakcinācijas, un vakcinācija pret Covid-19 nedrīkstētu kļūt par izņēmumu no vispārējās tiesiskās kārtības.

Savukārt, lai nodrošinātu, ka vakcinācija nekļūst par piespiedu pasākumu, valstij ir jānodrošina, ka personām tiek garantēta pietiekama sociālā aizsardzība, lai tās var izmantot tiesības atteikties no vakcinācijas. Būtu vēlams paredzēt izņēmumus no vispārējiem bezdarbnieka pabalsta saņemšanas nosacījumiem, kas paredz, ka bezdarbnieka pabalstu piešķir, ja veiktas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Ar Likumprojektu ir paredzēts Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu papildināt ar jaunu 7.2 pantu, kas papildus jau esošajām prasībām, piemēram, ka pakalpojumu sniegšana jānodrošina pēc iespējām attālināti2, valsts institūcijām uzliek pienākumu klātienē sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, t.i., pakalpojumus, kurus sniedz un saņem personas, kurām ir derīgs sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu (turpmāk arī - drošs sertifikāts). Vienlaikus paredzot atrunu, ka personām, kurām nav sadarbspējīgs sertifikāts, pakalpojumus sniedz klātienē vienīgi tad, ja tos nav iespējams sniegt attālināti vai pakalpojuma sniegšana attālināti rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai (Likumprojekta 7.2 panta pirmās daļas 2.punkts). Atbilstoši Likumprojekta 7.2 panta otrajai daļai šie nosacījumi attiecas arī uz privātpersonu darbību, ciktāl tas nepieciešams personu epidemioloģiskajai drošībai atbilstoši situācijai.

Tātad valsts pārvaldē - klātienē sniedz un saņem pakalpojumus ar drošu sertifikātu, izņēmums, ja tiek aizskartas pamattiesības. Privātpersonas - arī klātienē sniedz un saņem pakalpojumus ar drošu sertifikātu, ja epidemioloģiskā situācija to pieprasa.

No epidemioloģiskās drošības viedokļa valstij regulēt valsts pārvaldes darbību ir liela rīcības brīvība. Privātpersonu darbības regulēšanā rīcības brīvība ir mazāka, ņemot vērā, ka tiesiskā demokrātiskā valstī iejaukšanās privātpersonu darbībā ir jābūt pēc iespējas mazākai. Šajā aspektā, analizējot Likumprojekta 7.2 panta trešo daļu (pienākums/tiesības sniegt un saņemt epidemioloģiski drošus pakalpojumus) kopsakarā ar:

7.3 panta pirmās daļas noteikumiem (pienākums nodrošināt epidemioloģiski drošu darba un mācību vidi) un

7.4 panta pirmajā daļā paredzētajiem noteikumiem (tiesības prasīt darbiniekam sadarbspējīgu (jeb drošu) sertifikātu),

noprotams, ka privātpersonām, kuras sniedz publiski pieejamus pakalpojumus, kuri ir saistīti ar ciešu kontaktu ar klientiem, būs pienākums strādāt ar sadarbspējīgu (jeb drošu) sertifikātu. Savukārt pakalpojumus varēs sniegt (tātad būs tiesības izvēlēties) klientiem bez droša sertifikā ta. Attiecīgi klienti varēs saņemt pakalpojumu bez droša sertifikāta.

Neapšaubot šī brīža epidemioloģiskās situācijas nopietnību un nepieciešamību “spert soļus”, lai īstenotu epidemioloģiskās drošības pasākumus, tomēr attiecībā uz šīm tiesību normām, pirmkārt, aicinām apsvērt, vai šāda pienākuma uzlikšana privātpersonām (galvenokārt darba devējiem), kas sniedz publiski pieejamus pakalpojumus, ir samērīga. Apzinoties reālo situāciju darba tirgū, pieļaujam, ka daudzās nozarēs, it īpaši tajās nozarēs, kurās trūkst “darba roku”, piemēram, tirdzniecībā, šāda prasība varētu ierobežot komercdarbību. Paredzot stingru tiesisko regulējumu visām privātpersonām (darba devējiem), kas sniedz publiski pieejamus pakalpojumus, kur ir cieša cilvēku kontaktēšanās, būtu sagaidāma no Likumprojekta autoriem vismaz analīze, kurās nozarēs līdzšinējie epidemioloģiskās piesardzības pasākumi: maska, 2 metri, roku dezinficēšana, aizslietņi u.c., nav bijuši efektīvi vai tieši otrādi, ir bijuši efektīvi. Tiesībsargs vērš uzmanību, ka šādas informācijas analīze varētu būt nozīmīga, vērtējot iecerētā tiesiskā regulējuma samērīgumu post factum.

Otrkārt, attiecībā uz šīm tiesību normām vēlamies norādīt - tā kā Likumprojekts paredz nosacītu rīcības brīvību privātajam sektoram gan noteikt epidemioloģiski drošas vides kritērijus, gan prasības un gan amatus, kuriem tiks izvirzīta prasība par sadarbspējīga vakcinācijas sertifikāta iegūšanu, tad jārēķinās, ka praksē notiks privātpersonu līdzvērtīgo interešu un tiesību sadursme, kas savukārt var novest pie konfliktiem darba vietās, privātpersonu cilvēktiesību pārkāpumiem, mobinga, kā sekas savukārt būs tiesvedības (un potenciālā tiesu sistēmas pārslodze). Nav izslēgta vilšanās tiesiskajā regulējumā un neuzticēšanās valdības pieņemtajiem lēmumiem. Tāpēc aicinām Saeimu Likumprojekta ietvaros darba tiesisko attiecības noregulēt maksimāli taisnīgi līdzsvarojot darba devēja un darba ņēmēja intereses, paturot prātā, ka darba ņēmējs darba tiesiskajās attiecībās ir vājākā attiecību puse.

Tiesībsarga skatījumā Likumprojektā paredzēto tiesisko regulējumu pēc tā pieņemšanas būs plaši jāskaidro sabiedrībai. Tiesībsargs vērš uzmanību uz atsevišķiem jautājumiem, kuri būtu skaidrojami.

Pirmkārt, Likumprojekta 7.2 panta pirmās daļas 2.punkta, 7.3 panta pirmās daļas un 7.4 panta pirmās daļas normas to savstarpējā kopsakarā (sk. šī viedokļa 5.punktā norādīto normu analīzi) nerada skaidru priekštatu par privātpersonas (normas adresāta) tiesībām un pienākumiem. Tās, tiesībsarga skatījumā, satur dažādas interpretācijas risku. Lai novērstu nevienveidīgu interpretāciju, tiesiskās skaidrības nolūkos, aicinām Likumprojekta autorus plaši skaidrot, kādas tiesības un pienākumi privātpersonām izrietēs no konkrētās tiesību normas. Piemēram, ja tiesiskais regulējums paredzēs stingru prasību privātpersonai sniegt pakalpojumu tikai tad, ja ir pakalpojuma sniedzējam ir drošs sertifikāts, vai par šādā pienākuma nepildīšanu būs paredzētas atbildība, kāda u.tml.

Otrkārt, kā jau minējām, Likumprojekta 7.2 panta trešajā daļā privātpersonām ir paredzēts pienākums/tiesības sniegt un saņemt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, ciktāl tas nepieciešams personu epidemioloģiskajai drošībai atbilstoši situācijai. Anotācijā nav skaidrota šī norma un tajā lietotās klauzulas “ciktāl tas nepieciešams personu epidemioloģiskajai drošībai atbilstoši situācijai” izpratne. Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai aicinām Likumprojekta izstrādātājus skaidrot un precizēt šīs klauzulas iestāšanās nosacījumus (vai tā atbilst luksofora principam vai kādiem citiem nosacījumiem).

Treškārt, aicinām Likumprojekta izstrādātājus plašāk arī skaidrot tipiskākos gadījumus valsts pārvades jomās, kurās varētu tikt nodrošināta pakalpojuma sniegšana klātienē arī tiem cilvēkiem, kuri nebūs vakcinēti. Proti, aicinām maksimāli identificēt ar konkrētiem piemēriem tos gadījumus, kuros pakalpojuma nesniegšana klātienēs varētu radīt risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai (Likumprojekta 7.2 panta pirmās daļas 2.punkts). Piemēram, kāda būtu sagaidāma rīcība no valsts un pašvaldību sociālās aprūpes centriem, ja to vadītājam būtu jāpieņem lēmums, vai uzņemt centrā nevakcinētu, vientuļu senioru, kuram attiecīgs pakalpojums ir objektīvi vienīgais iespējamais risinājums viņa situācijā cienīgas dzīves nodrošināšanai.

Ceturtkārt, Likumprojekta 7.4 panta sestā un septītā daļā paredz vairākas tiesiskās sekas darba ņēmējam, ja tas objektīvu iemeslu dēļ nav ieguvis sadarbspējīgu sertifikātu. Tiesiskās skaidrības nolūkos aicinām Likumprojekta autorus skaidrot šo normu ietvaros klauzulas “objektīvi iemesli” izpratni.


[1] Sēdes ieraksts pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=nzKdRxdLTyA

[2] Sk. Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums, 2. pants. https://likumi.lv/ta/id/315278#p2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...