Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

27. februārī Ukraina iesniedza oficiālu lūgumu uzņemt to Eiropas Savienībā (ES). Ukrainas lūgums ir jāatbalsta. Eiropas Savienībai ir jāsaņem drosme un jāpieņem ārkārtējs politisks lēmums. To prasa ārkārtējā situācija.

Putina karš pret Ukrainu daudzus Eiropā pārsteidza. Racionālam cilvēkam neprovocēts uzbrukums citai valstij šķita iracionāls un tādēļ neiespējams. Krievijas prezidents V. Putins pretēji veselajam saprātam nolēmis riskēt un mest izaicinājumu Eiropai, visai demokrātiskajai pasaulei un starptautiskajai kārtībai, kas tika iedibināta pēc Otrā pasaules kara.

Pēc Padomju Savienības sabrukuma, izrāvušās no Krievijas apspiestības, valstis varēja izvēlēties savu neatkarīgo ceļu. Vesela virkne valstu Centrālajā un Austrumeiropā, tostarp Latvija, izvēlējās dalību ES un NATO, tā atjaunojot savu piederību Rietumu pasaulei.

Tomēr ne visām valstīm izdevās pilnībā atbrīvoties no Krievijas magnētiskā lauka. Sekas redzam šodien Eiropas austrumu kaimiņu reģionā. Bailēs no savas tautas Lukašenko režīms ir reintegrējis Baltkrieviju Krievijā. Ar lielākām vai mazākām sekmēm Eiropas Savienības Austrumu partnerības valstis Moldova un Gruzija ir stiprinājušas savas attiecības ar Eiropas Savienību, īstenojot reformas un saņemot finansiālu un praktisku atbalstu.

Tomēr pēc Maidana Sirdsapziņas revolūcijas visnelokāmāk savu apņēmību būt daļai no Rietumiem, Eiropas Savienības un NATO ir deklarējusi Ukraina. Sekmīgo Ukrainas attīstību, vitālo demokrātiju V. Putins uztver kā draudu savam autokrātiskajam režīmam. Ilgus gadus Krievijas prezidents V. Putins, sapņodams par Krievijas impērijas atjaunošanu, vienlaikus ieaijāja Eiropu siltā snaudā – te veicinot atkarību no Krievijas gāzes, te sējot dezinformāciju un melīgu vēstures naratīvu.

Mūsu partneri nesadzirdēja Baltijas valstu un Polijas aicinājumus apturēt Nord Stream II būvniecību un palielināt visu NATO sabiedroto valstu aizsardzības budžetus līdz vismaz 2% no IKP. Nosodījums Krievijai par Gruzijas teritorijas okupāciju 2008. gadā un agresiju pret Ukrainu 2014. gadā bija klusināts. Īpaši Rietumeiropas politiķu un uzņēmēju vidē ilgi valdīja zināms naivums un romantizēts skats uz Krieviju.

Dalībvalstu nevienprātības dēļ Ukrainai netiek piedāvāts NATO Dalības rīcības plāns, ko Latvija atbalstītu, bet Eiropas Savienības paplašināšanās process ir iestrēdzis. Tādēļ V. Putins jutās iedrošināts tagad riskēt un uzbrukt Ukrainai.

Ukrainas tautas varonība prezidenta V. Zelenska vadībā tomēr pārsteidza V. Putinu. Ukraiņi savu zemi tik viegli neatdos. Visa Ukraina šobrīd cīnās ne tikai par savu brīvību, bet vienlaikus arī par Eiropas brīvību, par visas demokrātiskās pasaules brīvību. Uz to mums Eiropā jādod cienīga atbilde!

Uzskatu, ka Ukrainai izņēmuma kārtā jāpiešķir Eiropas Savienības kandidātvalsts statuss. Par to es 28. februārī ar vēl septiņu Eiropas Savienības dalībvalstu prezidentiem iestājos kopējā paziņojumā. Esam iestājušies par to arī citās pēdējo dienu sarunās ar Eiropas Savienības dalībvalstu līderiem.

Birokrātiskas procedūras tagad jāliek malā. Pēc tam, ceļā uz pilnu dalībvalsts statusu, ar tām varēs nodarboties, kad tam būs laika. Kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai būtu viscaur politiskas gribas, nevis juridisko un birokrātisko procedūru jautājums. Tas būtu mūsu politisks vēstījums, ka Eiropa ir vienota ar Ukrainu, kas tagad cīnās par Eiropas vērtībām. Tas ir arī Eiropas pašcieņas jautājums.

Laiks Eiropai parādīt mugurkaulu un pārsteigt V. Putinu!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

FotoŠonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk. Nacionālā apvienība aicināja premjeru padzīt amatam nepiemērotu ministri, pret ko premjers, Saeimas spīkera vārdiem runājot, neiebilda, taču pie viena padzina arī citu ministru, pret kuru nevienam pretenziju nebija.
Lasīt visu...

6

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

FotoKrievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības uzdevums bija maksimāli ātri atteikties no Krievijas gāzes un nodrošināt alternatīvas piegādes par saprātīgu cenu. Gandrīz trīs mēnešu laikā par to atbildīgais ekonomikas ministrs neko no tā nav spējis izdarīt.
Lasīt visu...

13

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

FotoŠobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares, aicinām valdību un koalīcijas partnerus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus.
Lasīt visu...

21

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

FotoVakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam spiedienam, ir nolēmis mani neatbalstīt. Šī būs mana pēdējā darba diena iekšlietu ministres amatā.”
Lasīt visu...

13

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

FotoLatvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu laikā mainīt ministru, kurš ir atbildīgs par daudzu šobrīd ļoti svarīgu jautājumu risināšanu, ir bezatbildīgi.
Lasīt visu...

21

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

FotoSociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju nepārdomāta rīcība un atsevišķu valsts amatpersonu aizvainojuši izteikumi izraisījuši Latvijas sabiedrībā pastiprinātu spriedzi, kādu mūsu valstī nav nācies piedzīvot pēdējo gadu desmitu laikā.
Lasīt visu...

21

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

FotoVai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar vācu armiju Otrā pasaules kara laikā?
Lasīt visu...