Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aptaujātie tiesu eksperti neatceras citu šādu gadījumu: 300 eiro piespiedu naudu jeb, vienkārši sakot, naudas sodu Administratīvā apgabaltiesa par tiesas sprieduma ignorēšanu un nepildīšanu ar nepārsūdzamu lēmumu piespriedusi ministrijas augstākajam ierēdnim – Satiksmes ministrijas valsts sekretāram Kasparam Ozoliņam (attēlā pa kreisi). Turklāt lēmumā izteikts skaidrs brīdinājums – ja spriedums joprojām netiks pildīts, nav izslēgta arī kriminālprocesa sākšana.

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs turklāt nav vienīgais. Vienlaikus tiesa 30. augustā ir nolēmusi, ka piespiedu nauda 300 eiro apmērā par tiesas sprieduma nepildīšanu ir jāsamaksā arī katram no četriem starptautiskās lidostas Rīga vadītājiem – valdes priekšsēdētājai Ilonai Līcei un valdes locekļiem Normundam Feierbergam, Irinai Feļdmanei un Laumai Jenčai.

Šis lēmums nav pārsūdzams, kas nozīmē, ka augstajām amatpersonām šīs piespiedu naudas būs jāsamaksā, turklāt, kas jau ir īpaši rets gadījums, – no personiskā maka. „Viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts lēmums par piespiedu naudas uzlikšanu, Administratīvajā apgabaltiesā iesniedzami piespiedu naudas samaksu apliecinoši dokumenti. Pretējā gadījumā lēmums tiks nodots izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam,” lēmumā brīdinājusi Administratīvā apgabaltiesa.

Šis lēmums ir pagaidām pēdējais un, iespējams, izšķirošais strīdos ap tā saukto „zelta kilometru” Rīgas lidostā – tiesas nolēmuma formulējumā „taksometru stāvēšanas joslu pie lidostas termināļa, kur pasažieri ierodas Rīgā, tas ir, pie atlidošanas”. Piekļuves tiesības šim „zelta kilometram” lidostas vadība gadiem ilgi ir uzskatījusi par papildu peļņas avotu un dažādos veidos pret konkurenci aizstāvējusi tikai Baltic Taxi un Red Cab taksometrus.

Tiesa, jau šā gada pavasarī šķita, ka lidostas vadības konkurenci ierobežojošajiem lēmumiem ir pielikts punkts: tad Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments atstāja negrozītu tiesas 2016. gada maija spriedumu, ar kuru lidostai Rīga tika uzlikts par pienākumu mēneša laikā demontēt automātisko barjeru, kas ierobežoja piekļūšanu taksometru stāvēšanas joslai, kā arī ceļazīmi “Iebraukt aizliegts” ar papildzīmi “Izņemot ar lidostas atļaujām”.

Taču izrādījās, ka lidostas Rīga un pat Satiksmes ministrijas vadība neuzskata nepārsūdzamu tiesas nolēmumu par obligāti, precīzi, pilnā apmērā un noteiktajos termiņos izpildāmu. Rezultātā taksometra šoferim Valērijam Utjanskim (juridiskais pārstāvis - zvērināts advokāts Dēvijs Elnionis) nācās vērsties Administratīvajā apgabaltiesā ar lūgumu nodrošināt, lai lidostas vadība patiešām izpildītu tiesas spriedumu.

Kā izriet no jaunajā tiesas nolēmumā uzskaitītajiem faktiem, vispirms lidostas vadība bija mēģinājusi sprieduma izpildi vienkārši novilcināt, lūdzot tiesu mainīt tās nepārsūdzamo spriedumu un izpildes termiņu pārcelt par nepilnu pusotru gadu – līdz pat 2018. gada septembra beigām. Kad tas neizdevās, lidostas Rīga vadība tiesas spriedumu bija nolēmusi izprast diezgan savdabīgi.

Barjera un ceļazīmes gan tika demontētas, toties, kā konstatējusi tiesa, „automātiskās barjeras vietā ir izveidots jauns šķērslis, proti, ceļu aizšķērso betona bluķis (kura iepriekš tur nebija), bet piekļuve taksometru stāvvietai (pie ielidošanas termināļa) ir organizēta citā vietā, taču to tāpat kā iepriekš ierobežo 301.ceļa zīme „Iebraukt aizliegts” un 842.papildzīme „Izņemot ar atļaujām””.

Turklāt, kā bija konstatējis sūdzības iesniedzējs, arī pēc tiesas sprieduma divu „īpašo” taksometru kompāniju automašīnām tika nodrošināta „īpaša attieksme”, tikai nu jau citā vietā: „Uzņēmuma AS Rīgas Taksometru parks, kā arī Baltic Taxi taksometriem VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” nodrošina piekļuvi, izmantojot automātisko barjeru (tā tiek atvērta ar caurlaidēm, kas tiek izsniegtas tikai minētajiem uzņēmumiem).”

Gan lidostas Rīga vadība, gan arī Satiksmes ministrija tiesai oficiāli skaidrojušas – sūdzības iesniedzēja argumenti neesot vērā ņemami, jo Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums taču esot izpildīts. Tomēr tiesa nu ir nolēmusi citādi, īpaši norādot, ka spriedumam, kas stājies spēkā, „ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu” ikvienam – arī valsts kapitālsabiedrības un ministrijas vadībai.

„VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” apzināti nav izpildījusi Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu un faktiski turpina tās pašas darbības, kuras apgabaltiesa jau atzina par nepamatotām”, līdz ar ko „VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” apzināti turpina ignorēt Administratīvās apgabaltiesas spriedumā norādīto” un regulēt taksometru pakalpojumu sniegšanu, konstatējusi tiesa.

Lidostas vadība gan tiesai apgalvojusi, ka tā esot „veikusi riska novērtējumus taksometru stāvēšanas joslai (korporatīvajai klientu zonai)” un rezultātā „pieņēmusi lēmumu ne tikai novērot un patrulēt minētajā teritorijā, bet arī nodrošināt citus kontroles pasākumus”.

Taču šie pasākumi jau atkal ir bijuši tādi, kas devuši priekšrocības divām lidostas vadības iemīļotajām kompānijām: „Piekļuve minētai teritorijai ir tikai personām, kurām atbilstoši 2017.gada 7.augusta Korporatīvās klientu zonas lietošanas noteikumiem KD 1417 NI ir izsniegta caurlaide/piekļuve, un persona, kura minētajā zonā sniedz taksometru pārvadāšanas pakalpojumus, ir noslēgusi noteikumos minēto vienošanos ar VAS Starptautiskā lidosta „Rīga”.”

Tiesu nav pārliecinājis arī šis arguments – lidostas vadība nebija iesniegusi objektīvus pierādījumus tam, ka riska novērtējums būtu veikts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ka kompetentā valsts institūcija būtu uzdevusi par pienākumu lidostai izveidot tieši šādu caurlaižu sistēmu drošības pasākumu veikšanai.

Turklāt tiesa konstatējusi, ka lidosta joprojām nav atteikusies no vēlmes nopelnīt uz taksometru rēķina: „Secināms, ka piekļuves tiesību iegūšana taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”, turpina būt maksas pakalpojums. Vienīgā atšķirība no iepriekšējiem noteikumiem ir tāda, ka šobrīd šīs piekļuves tiesības var iegūt arī fiziska persona par maksu (maksa gadā 12 664,80 euro bez PVN).”

Šī alkatība tad arī ir galīgi sagrāvusi lidostas izredzes apiet tiesas spriedumu ar līkumu, - Administratīvā apgabaltiesa konstatējusi, ka lidostas Rīga caurlaižu sistēma ir tikusi izveidota nevis drošības pasākumiem, bet gan komerciālos nolūkos, lai regulētu taksometru pakalpojumu sniegšanu. „Apgabaltiesa secina, ka norādītā naudas summa ir tāda, kas šīs piekļuves tiesības faktiski liedz,” vēl piebilsts jaunajā nolēmumā.

Tiesa īsi un skaidri uzskaitījusi arī iemeslus, kāpēc tā nolēmusi no konkrētām amatpersonām piedzīt piespiedu naudu. Ne ministrija, ne lidostas vadība nav lūgušas izskaidrot apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu, - tātad spriedums tām ir  bijis saprotams. Tās zināja, „kā pareizi jāpilda Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums, taču tas apzināti netika darīts”. Spriedums bija jāizpilda līdz šā gada 24.aprīlim, bet pat pati lidosta Rīga ir atzinusi, ka par sprieduma izpildi tā informējusi pieteicēju tikai ar šā gada 17.augusta vēstuli.

No tiesas lēmuma izriet – tā nav noskaņota uz jokiem, un, arī turpmāk precīzi neizpildot spēkā stājušos tiesas spriedumu, Satiksmes ministrijas un lidostas vadībai var draudēt vispirms jau lielākas piespiedu naudas. Administratīvā procesa likuma 376.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka persona var lūgt tiesu piespiedu naudu uzlikt atkārtoti, līdz iestādes vadītājs vai cita amatpersona izpilda vai pārtrauc tiesas nolēmumā noteikto darbību. Atkārtoti piespiedu naudu var uzlikt ne agrāk kā pēc septiņām dienām, un tās apmērs var sasniegt pat 5000 eiro.

Taču šāda soda nauda vēl nav viss. Tiesa savā 30. augusta nolēmumā ir īpaši pieminējusi: „Apgabaltiesa vērš procesa dalībnieku uzmanību uz to, ka Krimināllikuma 296.pants paredz kriminālatbildību par tiesas nolēmuma nepildīšanu.”

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...