Nebūtu slikti, ja jaunais VARAM ministrs viestu lielāku skaidrību par savām finansēm
Pietiek lasītājs27.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš nav vienīgais, kurš spējis bez kādiem deklarētiem lielākiem darījumiem salīdzinoši neilgā laikā vismaz oficiāli atbrīvoties no ievērojamiem finanšu līdzekļiem, - kā rāda jaunā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka amatpersonas deklarācijas, viņam 2021. gadā vēl kā Ādažu novada domes priekšsēdētājam ir izdevušies vēl apjomīgāki finanšu brīnumiņi.
Kā rāda M. Sprindžuka amatpersonas deklarācija, 2020. gadu viņš beidzis bez jebkādiem deklarējamiem skaidrās vai bezskaidrās naudas uzkrājumiem. Oficiālie ienākumi domes priekšsēdētājam nav bijuši īpaši lieli – 50 289 eiro Ādažu novada domē, 7200 eiro Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienībā "Rīgas metropole” un vēl nepilni 400 eiro kā ienākumi no saimnieciskās darbības. Kopā tātad 57 886 eiro gadā jeb 4823 eiro „uz papīra” vidēji mēnesī, ko var diezgan vienkārši arī notērēt. Ar vārdu sakot, nav brīnums, ka nekādi uzkrājumi nav parādījušies.
Toties 2021. gads M. Sprindžukam ir bijis krietni ienesīgāks. Lūk, viņa oficiāli deklarēto ienākumu uzskaitījums: alga Ādažu novada pašvaldībā – 58 944 eiro, alga Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienībā "Rīgas metropole” – 8255 eiro, alga Rīgas plānošanas reģionā – 3089 eiro, ienākumi no saimnieciskās darbības – 334 eiro, plus vēl ienākumi par divu Ādažu zemesgabalu pārdošanu privātpersonām – 38 000 eiro. Kopā tātad sanāk jau daudz pamatīgāka summa – 108 622 eiro.
Taču, tavu brīnumu, arī visu šo naudu, ja ticēt oficiāli deklarētajam, M. Sprindžuks gada laikā spējis notērēt „pa tīro”, un visi viņa deklarētie darījumi ir – motocikla pārdošana par 1000 eiro, zemes iegāde Jūrkalnē par 25 200 eiro un zemes noma par 334 eiro. Tas nozīmē, ka gada laikā M. Sprindžuks spējis notērēt jau vairāk nekā 82 tūkstošus eiro jeb vairāk nekā 6800 eiro mēnesī.
Vai to tiešām ir iespējams tik vienkārši izdarīt, vai arī tomēr tagadējam ministram ir bijuši kādi „piemirsti” deklarējami darījumi? Otrs variants izklausās ticamāk, jo vairāk tāpēc, ka ministra parādsaistības gada laikā, nekādus darījumus neuzrādot, ir samazinājušās par aptuveni 20 tūkstošiem eiro – no 220 700 līdz 200 170 eiro. Ar vārdu sakot, nebūtu slikti, ja jaunais ministrs viestu lielāku skaidrību par savām finansēm.
Seko mums 
Kaspars Briškens uzsver, ka pirmajā gadā satiksmes ministra amatā ir izdevies īstenot un iniciēt virkni pasākumu un projektu, kas dod pozitīvu pienesumu izvirzītajām prioritātēm – virzībai uz zaļo kursu, drošības un piekļūstamības nodrošināšanai, labas pārvaldības ieviešanai un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai. Piemēram, tilta pār Salacu Salacgrīvā rekonstrukcijas uzsākšana, rasts finansējums, lai četrkāršotu vidējā ātruma mērīšanas ierīču skaitu, ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā drošākai mikromobilitātei, birokrātijas mazināšana elektronisko sakaru attīstībai un 5G iespējošanai.
Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā valsts pārvaldīšanai. Tā sekas vēl izjutīsim.
"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs. Kas mani pārsteidza?
Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un tos izskaidrot sabiedrībai. Pirms tam arī partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Saeimas deputāti aicināja vākt parakstus Briškena demisijas pieprasījumam.
Mario Dragi brīdina par ES sabrukumu, ja nenotiks radikālas pārmaiņas. Cik var saprast no vēstījuma, tad Mario Dragi uztraucas, ka ES kuģis virzās nepareizā virzienā kur priekšā pa kursu ir pamatīgs aizbergs.
Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks” tendenciozitāti ievietojis šādu ierakstu.
Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos, bet esošā kārtība un valstis, manuprāt, sabruks 20-30 gadu laikā. Apsvērsim dažu praktiskus jautājumus, kā rīkoties.
Pa tam laikam Latvijas Televīzija uzbliezusi vēl vienu anonīmu vēstuli, kas ir tā kā atbildes vēstule uz savu pašu pirms tam rakstīto vēstuli. Jeb, kā Eriks Stendzenieks to ekstviterā apraksta: “Nu, cilvēki runājas paši ar sevi, atbild uz savām vēstulēm Hermanim par viņa domām un viņu raidījumu. Paškomunikācija ir ļoti svarīga, es arī strīdos ar sevi, kad mauriņu pļauju.”
Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi, kādas “ziepes ir savārītas”, svarīgi to skaisti iesaiņot un iebarot publikai.
