Nedrīkst aplikt ar nodokli ārvalstu banku vēlmi slaukt Latvijas iedzīvotājus, gūstot jaunas rekordpeļņas
Sanita Bajāre*19.07.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Esošās valdības deklarācijā ir virkne vērtīgu apņemšanos ekonomikas un finanšu politikas jomā. Viena no deklarācijas apakšnodaļām saucas “Labākā biznesa vide Baltijas valstīs”, investīciju piesaistei valdība apņēmusies veikt “biznesa vides uzlabojumus, kas piesaistīs eksportējošos uzņēmumus.”
Nodokļu politikas jomā solīts nodrošināt “paredzamu nodokļu politiku”, bet finanšu tirgū īstenot tādu politiku, kas “veicina finanšu sektora konkurētspēju un digitālu attīstību, atbalstot tautsaimniecības izaugsmi”. Šīs visas ir vitāli nepieciešamas lietas Latvijas konkurētspējas paaugstināšanai un no tā izrietošam dzīves līmeņa kāpumam iedzīvotājiem. Atsevišķu politiķu ideja par īpaša nodokļa uzlikšanu vienai – finanšu – nozarei būtu solis tieši pretējā virzienā ikvienā no augstāk minētajiem valdības deklarācijas punktiem. Tas pasliktinātu jau tā vājo biznesa vidi, aizbiedētu investorus un mazinātu tautsaimniecības izaugsmi.
Jūnija sākumā plaši tika apspriests straujais Latvijas konkurētspējas kritums, kas fiksēts Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra pētījumā. Ja pērn Latvijai šajā 64 valstu novērtējumā izdevās pakāpties līdz 35. pozīcijai, šogad Latvija ir 51. vietā, būtiski atpaliekot no Igaunijas (26. vieta) un Lietuvas (32. vieta). Protams, katra pētījuma tapšanā tiek izmantoti vairāk vai mazāk subjektīvi faktori, kas var ietekmēt tā rezultātus, taču tas, ka Latvijas ekonomikas politika buksē, izriet arī no citiem vērtējumiem.
Piemēram, saskaņā ar Economist Intelligence Unit pētījumu (tajā uzmanība pievērsta tieši biznesa videi) Latvija ir ierindota to valstu vidū, kur gada laikā piedzīvots ievērojams biznesa vides novērtējuma indeksa kritums. Indekss Latvijai samazinājies par sešām vietām pamatā tā dēļ, ka pasliktinājusies situācija darba tirgū – tiek pieminēta jauno speciālistu emigrācija un darbinieku prasmju trūkums. Ārvalstu Investoru padome nesen publicēja ikgadējo investīciju vides indeksu, kas apliecina, ka, pēc investoru domām un vērtējuma, investīciju vide ir drīzāk pasliktinājusies, nevis uzlabojusies. “Investoru ieskatā valstī notiek mērens haoss, un nav saprotams, uz kurieni tas kuģis tiek stūrēts,” komentējot indeksa rezultātus, medijiem atzina Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) profesors Arnis Sauka.
Nodokļu politika – paredzama un biznesu veicinoša – ir viens no spēcīgiem instrumentiem ikvienas valdības rokās. Nodokļu likmes un piemērošanas kārtību investori vērtē, salīdzinot dažādas ekonomikas savai attīstībai. Nodokļi var noslāpēt arī vietējo uzņēmēju vēlmi veidot uzņēmumus, vai tieši pretēji – tas var būt veids, kā panākt, lai lielāka daļa uzņēmīgo cilvēku sāktu uzņēmējdarbību. Tāpēc eksperimenti ar nodokļiem maksā ļoti dārgi. Piemēram, ideja par tā saucamo virspeļņas nodokli bankām nozīmētu, ka, pirmkārt, investori vairs nevar rēķināties ar paredzamu un valdības deklarācijai atbilstošu nodokļu politiku. Ir risks zaudēt jau esošās investīcijas (notiek kapitāla aizplūšana) un daudz grūtāk būs piesaistīt Latvijai jaunu kapitālu, kā arī uzņēmumus.
Otrkārt, valstī strādājošie uzņēmumi var atturēties no ieguldījumu veikšanas, jo virspeļņas nodokļa gadījumā lielāka daļa no ienākuma būtu jāmaksā nodokļos. Turklāt uzņēmumi šādas politikas gadījumā nemaz nav ieinteresēti pelnīt, – labāk strādāt “pa nullēm” vai ar nelieliem zaudējumiem, lai tikai nepievērstu sev politiķu uzmanību un tie nesāktu domāt par papildu nodokļiem. Ir skaidrs, ka šāda domāšana ilgtermiņā noved pie augstāka bezdarba (uzņēmumi neattīstās), pie zemākas biznesa aktivitātes, mazākiem ienākumiem valstij un dzīves līmeņa samazinājuma.
Uz šiem faktoriem ir norādījusi Eiropas Centrālā banka (ECB), visai kritiski vērtējot Lietuvas soli ieviest banku virspeļņas nodokli. Šī lēmuma sekas būs redzamas pēc ilgāka laika, – kā norāda ECB, tas var padarīt bankas mazāk izturīgas pret ekonomiskajiem satricinājumiem, var radīt šķēršļus jaunu noguldījumu piesaistei, tādējādi mazinot aizdevumu iespējas ekonomikas finansēšanai un bremzēt valsts ekonomisko izaugsmi kopumā.
Kapitālam robežu nav – tas plūst uz tām ekonomikām, kur nopelnīt ir vieglāk, nodokļi ir labvēlīgāki. Tas nozīmē, ka, ieviešot papildu nodokli bankām, tās pievērsīsies citiem tirgiem, piemēram, labprātāk finansēs uzņēmumus Igaunijā, kas vēl vairāk palielinās Latvijas atpalicību. Te jāpiekrīt Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka teiktajam, ka daudz lielāks mūsu ieguvums būtu no zemākām procentu likmēm, mazākām komisijas maksām un augstākām depozītu likmēm, ko komercbankas jau dara, aktīvi pārskatot kredītu komisijas, kā arī ceļot depozītu likmes līdz ar katru ECB lēmumu par bāzes likmes paaugstināšanu. Taču tas nekādi nav savienojums ar jauna nodokļa uzlikšanu bankām, kas radītu tieši pretējus efektus un nozīmētu īstermiņa vajadzību nofinansēšanu uz valsts attīstības un cilvēku labklājības rēķina.
* Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
