Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

1. FAKTISKO APSTĀKĻU IZKLĀSTS. 1.1. Valsts pārvalde noteiktām profesijām pieprasa obligātu sadarbspējīga sertifikāta esamību, lai pildītu savus darba pienākumus, kas nozīmē piespiedu vakcināciju pret Covid-19 infekciju, lai saglabātu savu darbu, gadījumos, kad darbiniekam nav derīga sadarbspējīga sertifikāta par Covid-19 infekcijas pārslimošanu.

Valstī iepirktajām vakcīnām pret Covid-19 infekciju zāļu aprakstā ir uzrādītas nāvīgas neparedzamas blaknes - tromboze, anafilakse, miokardīts. Un nāve (skat. VAERS (Vaccine Adverse Event Reporting System) 01.10.2021 ziņojumu, kurā ir apkopotas Covid-19 vakcīnu izraisītās sekas).

Dati iegūti tieši no ziņojumiem, kas iesniegti VAERS, kas ir galvenā valdības finansētā sistēma ziņošanai par nevēlamām vakcīnu blaknēm ASV. Katru piektdienu VAERS publisko visus ziņojumus par vakcīnu radītām traumām.

Lai varētu apstiprināt cēloņsakarību, VAERS iesniegtajiem ziņojumiem ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana. Vēsturiski ir pierādīts, ka VAERS ziņo tikai par 1% no faktiskajām vakcīnas blakusparādībām. VAERS 01.10.2021 ziņojumā ir konstatēti 16 310 nāvju gadījumu pēc Covid-19 vakcīnām kopš 2020. gada decembra.

Valsts pārvalde nekādu iemeslu vadīta nedrīkst noteikt par obligātu sadarbspējīga sertifikāta esamību, kas būtībā ir piespiedu vakcinācija ar vakcīnu, kura var izraisīt cilvēka nāvi.

1.2. Visas Covid-19 vakcīnas ir atļauts lietot, pateicoties tikai ārkārtējos gadījumos piešķirtai “tirdzniecības atļaujai ar nosacījumiem” (Conditional Marketing Authorisation).

Eiropas zāļu aģentūra ir piešķīrusi tām tikai pagaidu reģistrāciju uz ierobežotu laika periodu (Eiropā 1 gadu), turklāt ar noteiktām atrunām un pienākumu veikt tālāku izpēti saistībā ar riskiem un ietekmi uz cilvēka organismu. Visas vakcīnas ir klīnisko pētījumu 3. stadijā, un tās turpina pētīt uz cilvēkiem (klīnisko pētījumu reģistros atrodamo pētījumu ietvaros).

Jebkura jauna medikamenta lietošana plašā populācijā var būt bīstama, jo tikai ilgtermiņā var izvērtēt sekas. Šobrīd, kad vēl tikai notiek klīniskais pētījums, neviens nevar apgalvot, ka vakcīnas ir drošas. Nevienā valstī injekcijas pret Covid-19 infekciju netiek sauktas par vakcīnām, bet gan ģenētisku medikamentu, kas ir klīniskā pētījuma 3. fāzē. Tieši šī iemesla dēļ 13.10.2021 Francijas senāts atcēla obligāto vakcināciju pret Covid-19 infekciju.

Tā kā tirdzniecības atļauja ar nosacījumiem aptver vakcīnas, par kurām vēl nav visaptverošu pirmsklīnisko un klīnisko (arī farmaceitisko) datu, un joprojām ir nepieciešami papildu dati, kā arī trūkst visaptverošu klīnisko datu par vakcīnu drošību un efektivitāti, šādos gadījumos nav nekāda juridiskā pamata normatīvajos aktos ieviest šādu līdz galam nepārbaudītu vakcīnu lietošanas obligātumu.

1.3. Tirdzniecības atļaujas ar nosacījumiem izsniegšanas gadījumā nekur ES normatīvajā regulējumā nav paredzēts, ka šāda atļauja ar nosacījumiem atļautu obligātā kārtā un masveidā ar tām vakcinēt cilvēkus.

1.4. Valsts pārvalde uzrāda tikai vakcinēto mirstību no Covid-19 infekcijas, kas ir tikai daļa no kopējās mirstības, kuru ietekmē vakcinācija. Vakcinācija var mazināt mirstību no Covid-19 infekcijas, taču, radot iekaisumu, palielināt mirstību, piemēram, no sirds asinsvadu sistēmas slimībām, kas joprojām ir biežākais nāves iemesls valstī.

Kamēr nav uzrādīti pierādījumi par mirstību no visiem veselības traucējumiem vakcīnu saņēmušo un nevakcinēto vidū, vakcināciju pieprasīt ir noziegums, jo tiek pārkāpts Ārstniecības likums, kas prasa pierādījumus, ka profilakse neveicina mirstību.

Kamēr nav uzrādīti pierādījumi, par vakcināciju var tikai informēt, brīdinot, ka ietekme uz mirstību nav zināma.

1.5. Valsts pārvaldei, ja tā iesaka vai pieprasa cilvēkiem vakcinēties, ir pienākums vismaz reizi mēnesī uzrādīt kopējo mirstību vakcinēto un nevakcinēto cilvēku vidū. Tas parādīs vakcinācijas ietekmi uz vakcinēto mirstību un brīdinās, ja, vīrusam mainoties, mirstība pēc vakcinācijas pieaug.

Tā kā dati par vakcināciju un mirstību no dažādiem veselības traucējumiem ir ievadīti elektroniski, tiem jābūt viegli apkopojamiem un publicējamiem. Piemēram, cilvēki joprojām visvairāk mirst no sirds un asinsvadu slimībām.

Katru mēnesi kopš vakcinācijas sākuma ir jāuzrāda, cik procenti no visiem mirušajiem no sirds un asinsvadu slimībām bija nevakcinēti un cik saņēmuši vakcīnu (1 vai 2 devas un cik dienas pēc pēdējās devas cilvēkam ir iestājusies nāve). Tas parādīs vakcinācijas ietekmi uz mirstību cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām.

Ja vakcināciju saņēmušo grupā mirstība ir proporcionāli mazāka nekā nevakcinēto grupā, vakcinācija ir iesakāma. Ja mirstība vakcināciju saņēmušo grupā ir tāda pati kā nevakcinēto grupā, vakcināciju drīkst ieteikt Covid-19 profilaksei, norādot, ka vakcinācija mirstību nemazina.

Ja vakcināciju saņēmušo grupā mirstība ir lielāka, kā nevakcinēto grupā, tad vakcināciju nedrīkst ieteikt vai pieprasīt, par to var tikai informēt, brīdinot, ka vakcinācija veicina mirstību. Līdz brīdim, kad tiks publicēti dati, vakcināciju ieteikt ir neētiski un pieprasīt ir noziegums.

1.6.  Prasot darbiniekiem obligātu sadarbspējīga sertifikāta esamību, kas būtībā ir piespiedu vakcinācija, lai turpinātu strādāt savā profesijā, valsts pārkāpj Satversmes 93. Pantu. Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums.

2. TIESĪBU NORMU PĀRKĀPUMI

2.1. Ārstniecības likuma 9.1 pants. (1) Ārstniecību veic atbilstoši klīniskajām vadlīnijām, vai ārstniecībā izmantojamo metožu un zāļu lietošanas drošības un ārstēšanas efektivitātes novērtējumam, kas veikts, ievērojot uz pierādījumiem balstītas medicīnas principus.

Ārstniecības likums prasa zināt un uzrādīt pierādījumus, kā vakcinācija ietekmē vakcīnu saņēmušā cilvēka veselību un mirstību. Taču vakcinācijas ietekme uz kopējo mirstību no jebkādiem veselības traucējumiem, ko izraisa vakcīna, joprojām nav zināma.

2.2.  Ārstniecības likuma 36. pants. Ārstniecības persona ir atbildīga par izraudzītās medicīniskās tehnoloģijas lietošanu un tās radītajām sekām. Ārsta pienākums, pirmkārt, ir nekaitēt.

Lai ārsts varētu būt atbildīgs par sekām pēc vakcinācijas, viņam ir jāzina vai vakcinācija nepalielina kopējo mirstību. Tā kā Latvijas Ārstu biedrības Covid-19 infekcijas profilakses darba grupa iesaka mudināt pacientus vakcinēties un valsts pārvalde to pieprasa, tad atbilstoši Ārstniecības likuma prasībām to pienākums ir zināt un uzrādīt faktus, kas apliecina, ka profilakse neveicina mirstību.

Ne ārstu biedrības darba grupa, ne valsts pārvalde nav uzrādījusi faktus, kas apliecina, ka vakcīna mazina vakcīnu saņēmušo cilvēku mirstību. Tas ir nelikumīgi, jo pārkāpj Ārstniecības likuma prasības.

2.3.  Pacienta tiesību likums (3) Pacientam ir tiesības saņemt no ārstējošā ārsta informāciju par savu veselības stāvokli, tajā skaitā par slimības diagnozi, ārstēšanas, izmeklēšanas un rehabilitācijas plānu, prognozi un sekām, arī slimības radītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem, profilakses iespējām, kā arī tiesības pēc ārstniecības ietvaros veiktas izmeklēšanas un ķirurģiskās vai cita veida invazīvās iejaukšanās saņemt informāciju par ārstniecības rezultātiem, par iepriekš neparedzētu iznākumu un tā iemesliem.

Šobrīd pacientam nav iespējams izskaidrot prognozi un sekas, vakcinācijas riskus un ieguvumus, ja nav zināma vakcinācijas ietekme uz mirstību no jebkuriem veselības traucējumiem, ko izraisa vakcīna, tāpēc vakcināciju nedrīkst pieprasīt, par to var tikai informēt, brīdinot, ka ietekme uz mirstību nav zināma. Valsts pārvalde noteiktām profesijām pieprasa vakcinēties, neuzrādot vakcinācijas ietekmi uz kopējo mirstību pēc vakcinācijas, tā pārkāpjot Pacientu tiesību likumu.

2.4. Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2021. gada 27. janvāra rezolūcija “Covid-19 vakcīnas: ētiski, juridiski un praktiski apsvērumi” (Covid-19 Vaccines: Ethical, Legal and Practical Considerations) 7.3.1.apakšpunktā paredzēts: “Nodrošināt pilsoņu informēšanu par to, ka vakcinācija nav obligāta un ka neviens nav politiski, sociāli vai kā citādi spiests sevi vakcinēt, ja viņi to nevēlas.” 7.3.2. apakšpunktā paredzēts „Nodrošināt, lai nevienu nediskriminētu par to, ka viņš nav vakcinēts, par iespējamu veselības apdraudējumu vai nevēlēšanos vakcinēties.” 7.1.5. apakšpunktā paredzēts „Izveidot vakcīnu kompensācijas programmas, nodrošinot kompensāciju par nepamatotu kaitējumu un kaitējumu, ko rada vakcinācija”.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pieprasām:

1. nekavējoties novērst valsts pārvaldes un Ārstu biedrības darba grupas nelikumīgo rīcību un atcelt noteiktām profesijām obligātu sadarbspējīga sertifikāta esamību, lai pildītu savus darba pienākumus, kas nozīmē piespiedu vakcināciju pret Covid-19 infekciju, līdz brīdim, kad tiks uzrādīti un publicēti dati par Covid-19 vakcīnas ietekmi uz kopējo mirstību.

2. vismaz reizi mēnesī uzrādīt kopējo mirstību vakcinēto un nevakcinēto cilvēku vidū procentuāli par vakcināciju un mirstību no dažādiem veselības traucējumiem, un, veidojot šo statistiku, obligāti norādāms, ka par vakcinētu cilvēku uzskatāms indivīds, kas ir saņēmis, kaut vienu vakcīnas devu.

3. nekavējoties novērst valsts pārvaldes nelikumīgu rīcību, kad Ministru kabineta noteikumi ir pretrunā ar hierarhijā augstāk stāvošiem Likumiem.

4. par Covid-19 vakcīnām runāt nevis kā par “vakcīnām” (līdzās pārējām pastāvīgo tirdzniecības atļauju saņēmušajām vakcīnām pret citām slimībām, piemēram, gripas, encefalīta un difterijas vakcīnām), bet kā par “eksperimentālajām vakcīnām” (jo nav pabeigti visi nepieciešamie pētījumi un nav iegūti visi nepieciešamie dati). Tāpat šajā gadījumā par personām, kuras tiek vakcinētas ar eksperimentālu vakcīnu, runāt nevis kā par “pacientiem”, bet drīzāk kā par “klīniskajā pētījumā iesaistītiem pacientiem” ar visām no tā izrietošajām juridiskajām sekām.” Lai tauta būtu informēta.

5. informēt tautu, ka vakcinācija ir brīvprātīga un tā neietekmēs ikdienas dzīvi.

6. izveidot valsts apmaksātas vakcīnu kompensācijas programmas, nodrošinot kompensāciju par kaitējumu, ko rada Covid-19 vakcinācija.

Lūdzam rīkoties steidzami, jo vakcinācija skar visu valsti un vakcinācijas sekas ilgtermiņā šobrīd nav paredzamas.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...