Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Neesi aita, vilks apēdīs

Pietiek lasītājs
10.03.2018.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir oficiāli sākusies Saeimas vēlēšanu kampaņa, kuras ietvaros dzirdēsim, kā pie valsts stūres esošie solīs visu visiem, bet opozīcija kritizēs pie varas esošos – un solīs to pašu.

Tikmēr Re:Baltika komanda jau paziņojusi, ka tikpat svarīgi ir atgādināt, ko politiķi ir – vai nav darījuši – iepriekš. Sevišķi svarīgi tas ir sociālo tīklu laikā, kad arvien grūtāk top atšķirt, kas ir vai nav patiess.

Skaidrs, ka paši figuranti apgalvos, ka tas ir konkurentu politiskais pasūtījums. Nav. Vienīgais Re:Baltika aktivitāšu mērķis ir rosināt domāt, samērot solījumus ar iepriekš paveikto un vērtēt informācijas ticamību. Jo, kā vēsta sakāmvārds – neesi aita, vilki apēdīs!

Latvijā likums ikvienam vēlētājam dod iespēju uzlabot Saeimas sastāvu, aktīvi svītrojot no deputātu kandidātu sarakstiem liekēžus, blēžus un sliņķus. Lai palīdzētu to darīt, Re:Baltika piedāva izvērtēt, kurš būtu pelnījis, lai viņu izsvītro.

Vai vēlaties, lai Saeimā arī nākamos četrus gadus jūs pārstāv deputāts, kurš uz „principiāliem” balsojumiem ir gatavs tikai tad, kad tie ir bijušo „Parex” baņķieru un citu naudasmaisu interesēs?

Vai vēlaties, lai četrus, piecus un vēl vairāk tūkstošus eiro mēnesī no jūsu maksātajiem nodokļiem saņem deputāts, kurš ir Saeimas prezidijam oficiāli pieprasījis, lai viņu norobežo no parasto cilvēku sūtītajām vēstulēm?

Vai vēlaties, lai arī turpmāk likumus jums pieņem cilvēks, kurš labākajās Latvijas politiķu tradīcijās pērn ir par desmit tūkstošiem pārdevis dzīvokli, kurš saskaņā ar amatpersonas deklarāciju viņam nemaz nav piederējis?

Vai vēlaties, lai jūsu intereses Saeimā „aizstāv” deputāts, kurš no lielākās daļas atbildīgu balsojumu vienkārši aizbēg, tajos nepiedalās vai uzskata par labāku gļēvi atturēties?

Ja jūs to visu vēlaties, tad jums 6. oktobrī Saeimas vēlēšanās noteikti jānobalso par pašreizējo deputātu Vitāliju Orlovu no partijas „Saskaņa” saraksta. Viņš ideāli atbilst šīm prasībām.

Bet, ja jums tomēr negribas Saeimā redzēt šādu gļēvuli un sliņķi, IZSVĪTROJIET VIŅU – UN VIŅA TUR NEBŪS!

Pirms astoņiem gadiem šis kungs gan publiski apgalvoja, ka tā viņam esot pēdējā reize deputāta krēslā – vismaz no Zemgales vēlēšanu apgabala noteikti. Toreiz šī solīšanās, iespējams, bija saistīta ar gadījumu bērnu namā „Līkumi”, par kuru baumoja, ka, lai izvairītos no nepatikšanām, kungam esot bijis jādod solījums nekad vairs netuvoties bērnu nama audzēkņiem, īpaši jau jauniem zēniem.

Kas to lai zina, kā tur īsti bija, taču fakts - „Arī es līdz pensijai Saeimā sēdēt netaisos. Ja mani ievēlēs, tad tas būs mans trešais un vismaz Zemgales vēlēšanu apgabalā pēdējais deputātu pilnvaru termiņš,” Vitālijs Orlovs apgalvoja intervijā laikrakstam „Zemgales Ziņas”.

Taču deputāts sameloja – kā jau deputātam pienākas. Viņš atkal grib iekļūt Saeimā un jau atkal – tieši no Zemgales vēlēšanu apgabala.

Vai tiešām Orlova kungs domā, ka cilvēki ir tik stulbi un neatcerēsies solījumus, ko viņš devis iepriekš? Pēc visa spriežot – jā, domā gan.

Pirms astoņiem gadiem tai pašā intervijā viņš stāstīja, ka, piemēram, labi zinot, kā samazināt cenas medikamentiem. Un ko – vai tās ir samazinājušās? Nē, tieši otrādi, bet Vitālijs Orlovs atkal grib tikt Saeimā.

Kāpēc? Varbūt Orlova kungam ir stingrs uzdevums no viņa naudas devējiem – iekļūt Saeimā, lai turpinātu vajadzības gadījumā atbalstīt oligarhus un citus naudasmaisus.

Bet varbūt šim „deputātam nullei” vienkārši ir ļoti iepaticies četrarpus tūkstošus eiro mēnesī no nodokļu maksātāju – jūsu visu – naudas saņemt par regulāru aizmukšanu no parastajiem cilvēkiem un no atbildīgiem balsojumiem.

Lai nu kā – Vitālijs Orlovs ļoti, ļoti, ļoti vēlas atkal tikt ievēlēts Saeimā. Jautājums tikai, vai jums ir vajadzīgs šāds savu interešu pārstāvis?

Atbilde, šķiet, ir skaidra. Vēlaties balsot par „Saskaņu” – lūdzu! Arī šajā partijā noteikti ir daudz cienījamu cilvēku. Taču neaizmirstiet izsvītrot Vitāliju Orlovu – „deputātu nulli”, kurš pat oficiāli ir paziņojis, ka vēloties, lai viņu pasargā no parasto cilvēku izteiktiem viedokļiem!

 

„Deputāts nulle” bez sava viedokļa

Ir deputāti, kuri zina, ko vēlas tie parastie cilvēki, kuri viņus ievēlējuši Saeimā, un principiāli balso par savu vēlētāju interesēm. Taču ir arī tādi deputāti kā „deputāts nulle” Vitālijs Orlovs, kurš faktiski ikvienā īpaši svarīgā jautājumā atturas vai vienkārši aizbēg no balsojuma.

Miljoni ebreju organizācijām: „deputāts nulle” nebalso

2006. gada novembrī Saeimas deputātiem vajadzēja balsot par likumprojektu, kas paredzēja, ka Latvijas ebreju organizācijām gandrīz 32 miljonu latu kā „atbalsts ebreju kopienai” ir piešķirami par īpašumiem, kuri reiz piederējuši holokausta upuriem. Sabiedrībā šāda likumprojekta parādīšanās raisīja lielu neizpratni un protestus, un deputāti lielākoties nobijās balsot par vai pret.

Rezultātā par milzīgās summas piešķiršanu ebreju organizācijām nobalsoja 14 deputāti, seši balsoja pret, bet veseli 67 atturējās. Tomēr pat šajā situācijā bija tādi, kas nobijās īpaši pamatīgi: astoņi deputāti vienkārši nebalsoja, un viņu vidū, protams, bija arī „deputāts nulle” Vitālijs Orlovs.

Atbalsts Gruzijai: „deputāts nulle” nebalso

Kad 2008. gada augustā pēc Krievijas iebrukuma Gruzijā Saeima sasauca ārkārtas sēdi un pieņēma īpašu paziņojumu, nosodot šo uzbrukumu un izsakot bažas par ikvienas Krievijas kaimiņvalsts drošību, teritoriālo neaizskaramību un neatkarību, par šo paziņojumu bija 64 deputāti, pret – četri, atturējās – viens.

Taču bija pulciņš deputātu, kuri nolēma šajā balsojumā vienkārši nepiedalīties – tas nozīmē, ka viņi neatbalstīja ne Gruziju, ne Krieviju, bet izvairījās no atbildības un sava viedokļa paušanas. Viens no šiem nebalsojušajiem bija „deputāts nulle” Vitālijs Orlovs.

Pensiju samazināšana: „deputāts nulle” atturas

2009. gada 16. jūnijā Saeima balsoja, ka visiem pensionāriem pensijas jau pēc divām nedēļām tiek samazinātas par 10 procentiem, savukārt strādājošiem pensionāriem – par 70 procentiem. Valdošā koalīcija šādu lēmumu „izbīdīja”, neraugoties uz to, ka pirms nule notikušajām pašvaldību vēlēšanām Valda Dombrovska pārstāvji bija melīgi solījuši, ka pensijas netikšot samazinātas

Par šo lēmumu nobalsoja 50 – lielākoties valdošās koalīcijas deputāti, pret bija 31 deputāts galvenokārt no opozīcijas. Bariņš deputātu nebalsoja, bet atturējās tikai trīs – viens no viņiem bija Vitālijs Orlovs: šis deputāts nevēlējās balsot ne par pensionāru, ne valsts interesēm.

Balsojums par „tumbačkas Kampara” atlaišanu: „deputāts nulle” neatnāk uz Saeimas sēdi

2010. gada jūnijā notika mēģinājums no amata padzīt bēdīgi slaveno „nauda no tumbačkas” speciālistu, OIK sistēmas balstītāju Arti Kamparu. Ļoti iespējams, ka skandalozais un šmucīgais ministrs tiešām būtu izmests no amata un mūsu OIK maksājumi pašlaik būtu krietni mazāki, jo balsu neuzticības izteikšanai gandrīz pietika. Būtu arī tiešām pieticis, taču... uz sēdi nebija ieradies „deputāts nulle” Vitālijs Orlovs. Ar ko tieši viņš bija motivēts un stimulēts uz šādu rīcību, droši nav zināms.

Vai izdot kratīšanai Aināru Šleseru: „deputāts nulle” atturas

„Oligarhu lietas” ietvaros 2011. gada maijā KNAB vērsās pie 10.Saeimas deputātiem, lūdzot ļaut veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās. Kriminālprocess bija sākts par vairāku valsts uzņēmumu amatpersonu veiktiem koruptīviem noziegumiem, taču Saeima nolēma kratīšanu neatļaut. Ko darīja deputāts Vitālijs Orlovs? No balsojuma šoreiz neizdevās aizbēgt, tāpēc nolēma, ka viņam viedokļa nav, un atturējās.

Pieci gadi cietumā tiem, kas publiski aicina grozīt valsts iekārtu: „deputāts nulle” nebalso

2016. gada martā Saeima atbalstīja tā saukto Krimināllikuma „Āboltiņas grozījumu” pieņemšanu steidzamības kārtā. Šie grozījumi paredzēja arī piecu gadu cietumsodu cilvēkiem, kam ienāktu prātā publiski aicināt grozīt valsts iekārtu, un līdz pat Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iebildumiem neviens no šiem deputātiem neiebilda pret šīm un citām Krimināllikuma grozījumu projekta normām, kas bija tapušas slēpti no sabiedrības, vienojoties triju valsts specdienestu vadībai un ar Solvitas Āboltiņas aktīvu atbalstu.

Pret šo valdošās koalīcijas lielā steigā un paslepus „cauri bīdīto” projektu nobalsoja tikai viena deputāte, vēl 17 atturējās. Savukārt četri „tautas kalpi” nobijās un no balsojuma aizmuka, - viņu vidū, protams, bija arī „deputāts nulle” Vitālijs Orlovs.

 

Gribu vēl lielāku, vēl lielāku, vēl lielāku algu: deputāta Vitālija Orlova alga pieaugusi divarpus reizes

No nepilna 21 tūkstoša eiro 2003. gadā līdz vairāk nekā 54 tūkstošiem eiro pagājušajā gadā, - tik iespaidīgu atalgojuma pieaugumu ir piedzīvojis Saeimas „deputāts nulle” Vitālijs Orlovs. Nav brīnums, kāpēc viņš pirms trim gadiem izmantoja savu iemīļoto metodi – aizmukt no balsojuma, lai nevajadzētu atbalstīt deputātu algu iesaldēšanu.

Lūk, kā izskatās Saeimas deputāta Vitālija Orlova gada ienākumi Saeimā kopš 2003. gada:

2003. gads: 20 875 eiro

2004. gads: 24 470 eiro

2005. gads: 27 509 eiro

2006. gads: 33 420 eiro

2007. gads: 39 355 eiro

2008. gads: 46 459 eiro

2009. gads: 40 315 eiro

2010. gads: 39 348 eiro

2011. gads: 35 110 eiro

2012. gads: 35 624 eiro

2013. gads: 37 938 eiro

2014. gads: 38 176 eiro

2015. gads: 39 132 eiro

2016. gads: 50 762 eiro

2017. gads: 54 215 eiro

Kā tieši Orlova kungs panāca to, ka viņa atalgojums pēc krīzes gadiem sāk strauji augt un pēdējo divu gadu laikā vien pieaudzis par vairāk nekā 15 tūkstošiem eiro jeb par 1250 eiro mēnesī? Kam tieši deputāts var pateikties par to, ka pērn mēnesī vidēji saņēmis jau vairāk nekā 4500 eiro?

Pirms trim gadiem Nacionālā apvienība, atsaucoties uz nepietiekamo valsts ekonomiskās izaugsmes tempu, kā arī valsts budžeta līdzekļu trūkumu daudzu valstij prioritāru funkciju nodrošināšanai, piemēram, skolotāju algām un veselības aprūpei, paziņoja, ka deputātu algu paaugstināšanai nav nedz finansiāla, nedz morāli ētiska pamata.

Tādēļ šī partija rosināja grozīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, kas nosaka, ka valsts pārvaldes darbinieku algas it kā aug līdz ar vidējo algu valstī, kaut gan to daudzkārt pārsniedz. Ierosinājums bija - iesaldēt Saeimas deputātu nākamā gada algas iepriekšējā gada līmenī.

Taču no šī ierosinājuma nekas nesanāca, turklāt īpaši interesanta bija tā pretinieku rīcība. Aicinājumu iesaldēt deputātu algas atklāt nosodīja tikai partija „Vienotība” un tās toreizējā vadītāja Solvita Āboltiņa, kas tagad sev noorganizējusi vēstnieces vietu saulainajā Itālijā.

Taču Saeimas sēdē par deputātu algu iesaldēšanu nobalsoja 24 Saeimas deputāti, bet pret bija tikai 12. Līdz ar to jautājuma likteni faktiski izlēma deputāti, kas atturējās vai vienkārši nebalsoja – un pēdējo vidū, kā jau ierasts, bija arī „deputāts nulle” Vitālijs Orlovs.

Pateicoties šim balsojumam, Vitālijs Orlovs nākamajā gadā jau mēnesī „nopelnīja” ne vairs 3260 eiro, bet gan 4230 eiro. Savukārt vēl gadu vēlāk „deputāta nulles” mēneša ienākumi jau pieauga līdz gandrīz 4520 eiro.

 

Kā pārdot dzīvokli, kas tev nemaz nepieder: nopietnas aizdomas par Saeimas deputāta iesaisti partijas „melnās naudas” atmazgāšanā

Vai ir iespējams pārdot dzīvokli, kas jums nemaz nepieder? Jā, ir iespējams, ja jūs esat attapīgs Saeimas deputāts, kam deklarācijā jāizskaidro nez no kurienes ņemtu 10 000 eiro izcelsme un ir nepieciešams „atmazgāt” naudu savas partijas atbalstīšanai.

Pašreizējā Saeimas deputāta Vitālija Orlova amatpersonas deklarācija par 2016. gadu, kas publiski pieejama Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē, rāda, ka tad viņa rīcībā ir bijuši četri nekustamie īpašumi, bet ne visi no tiem bijuši deputāta īpašums.

Orlova kungs valstij deklarējis, ka piederot viņam tikai divi īpašumi – Jēkabpilī esošs „zemes un būvju īpašums” un tāds pats īpašums Babītes novadā, kas gan esot kopīpašumā.

Savukārt vēl divi citi īpašumi viņam nemaz nepiederot: deputāts vēl lietojot Rīgā esošu dzīvokli, un vēl viņa valdījumā esot „dzīvokļa īpašums Latvija, Jēkabpils”. Tieši ar šo pēdējo īpašumu Vitālijs Orlovs spējis veikt ikdienišķam cilvēkam neiespējamu darījumu.

Ja ticēt deputāta nākamajai deklarācijai, kas Valsts ieņēmumu dienestā iesniegta jau šā gada pavasarī, Jēkabpilī esošais „zemes un būvju īpašums” tagad pārvērties par „zemes un ēkas nekustamu īpašumu”, savukārt, nenoslēdzot nekādu oficiālu darījumu, Orlova kungs spējis tikt pie lietošanā esošas zemes Krustpils novadā.

Taču tie vēl ir tīrie nieki, salīdzinot ar „darījumu”, ko deputāts spējis veikt ar viņam – ja ticēt deklarācijai – nemaz nepiederošo „dzīvokļa īpašumu” Jēkabpilī. Kopā viņš, pārdodot sev nemaz nepiederošu īpašumu, ticis pie 10 tūkstošiem eiro.

Deputāta amatpersonas deklarācija skaidri rāda: kā „ienākumu no īpašuma pārdošanas” Orlova kungs deklarējis saņemtus 5000 eiro, bet kā „ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas” – vēl 5000 eiro.

Kas šī ir par naudu, no kurienes patiesībā nākusi un kam domāta? Iespējams, tā ir tikai sakritība, taču fakts – tieši pērn, kad fiksēta mistisko 10 000 eiro saņemšana, Orlova kungs sācis ārkārtīgi dāsni ziedot savai partijai „Saskaņa”.

Kā rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāze, iepriekšējos gados Vitālijs Orlovs nekad nav vēlējies savai partijai kaut centu samaksāt biedra naudā, bet kaut jel kādu naudu tai ziedojis tikai četras reizes.

Viss mainījies pagājušajā gadā, kad deputāts kā saņemtus par viņam nemaz nepiederoša dzīvokļa pārdošanu deklarējis 10 000 eiro. Nu Orlova kungs gan naudā, gan „mantā vai pakalpojumos” sācis ziedot pat vairākas reizes mēnesī.

Kopā laikā no pagājušā gada janvāra līdz novembra beigām Orlova kungs „Saskaņai” kopā noziedojis aptuveni septiņarpus tūkstošus eiro, kas aptuveni atbilst tirgū pastāvošajām likmēm politiskās naudas atmazgāšanai – ceturto daļu no summas paturēt sev, bet pārējo atdot atpakaļ partijai.

Visi šie Orlova kunga ziedojumi izskatās šādi:

Nauda                                   EUR 600.00       28.11.2017

Nauda                                   EUR 1000.00     24.11.2017

Nauda                                   EUR 1000.00     23.11.2017

Nauda                                   EUR 330.00       26.09.2017

Nauda                                   EUR 200.00       19.05.2017

Nauda                                   EUR 700.00       16.05.2017

Nauda                                   EUR 750.00       11.05.2017

Nauda                                   EUR 185.00       19.04.2017

Nauda                                   EUR 600.00       13.04.2017

Nauda                                   EUR 600.00       03.04.2017

Nauda                                   EUR 500.00       02.02.2017

Nauda                                   EUR 500.00       01.02.2017

Nauda                                   EUR 450.00       06.01.2017

Zīmīgi, ka Orlova kungs aktīvi turpina „Saskaņai” ziedot arī šogad – laikā no februāra sākuma līdz maija vidum viņš partijai noziedojis jau vairāk nekā trīsarpus tūkstošus eiro. Šie ziedojumi izkārtoti šādi:

Manta vai pakalpojums       EUR 495.00       10.05.2018

Manta vai pakalpojums       EUR 500.00       07.05.2018

Manta vai pakalpojums       EUR 174.24       24.04.2018

Nauda                                   EUR 1000.00     04.04.2018

Manta vai pakalpojums       EUR 120.00       14.03.2018

Manta vai pakalpojums       EUR 243.00       09.03.2018

Nauda                                   EUR 600.00       09.03.2018

Manta vai pakalpojums       EUR 420.35       05.02.2018

Ko tas nozīmē? Ļoti iespējams, arī šogad deputātam būs izdevies pārdot kādu viņam nemaz nepiederošu nekustamo īpašumu, lai par iegūto naudu uzlabotu savas partijas finanses. Tiesa, jādeklarē šāds darījums būs tikai pēc Saeimas vēlēšanām.

Vienīgais, kas Orlova kungam var radīt zināmas problēmas, ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kurš jau ir sācis pārbaudīt ziņas par deputāta finanšu plūsmām un viņa izmantotās naudas patieso izcelsmi.

 

Kā „deputāts nulle” gribēja atstāt lauku veikalus vispār bez smēķiem

Ja būtu pieņemts līdzšinējā Saeimas deputāts Vitālija Orlova ierosinājums, lauku veikali „pavisam nejauši” būtu atstāti vispār bez iespējas piedāvāt pircējiem cigaretes. Tikai pateicoties tam, ka šā ierosinājuma nomaskētās sekas pamanīja sabiedrības pārstāvji, lielveikalu lobēšanas pasākums tomēr neizdevās.

Ar Saeimas rokām tiek īstenota tirgus pārdale par labu lielveikaliem un lielajiem tirdzniecības centriem, - tā laikrakstam „Diena” apgalvojis gan Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs, gan Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas prezidents Ojārs Karčevskis.

Runa ir par grozījumiem Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, kas paredz, ka turpmāk tabakas izstrādājumi tirdzniecības vietās nedrīkstēs būt izvietoti, izņemot specializētos veikalus.

Līdz ar to „varam nonākt situācijā, ka legālajā tirgū tabakas izstrādājumi turpmāk būs jāmeklē zem letes, bet smēķētāju skaitu tas diez vai mazinās”, - par šādām grozījumu pieņemšanas sekām „Dienā” brīdināja uzņēmēji.

Turklāt šie nav nekādi anonīmie, nez kur radušies grozījumi, - to autors ir pašreizējais Saeimas deputāts Vitālijs Orlovs, kurš slavens ar biežu atturēšanos nozīmīgos balsojumos vai vienkārši aizbēgšanu no tiem. Taču ir izņēmumi – tad, kad runa ir par oligarhu un citu naudasmaisu interesēm.

Pēc visa spriežot, šajā gadījumā Orlova kungs gan ir bijis tikai kādu nezināmu cigarešu tirgus spēlētāju „pastnieks”, jo pats sākotnēji nemaz nav apjēdzis, ko viņam „piespēlētie” grozījumi īsti nozīmē. To spilgti apliecina fragments no „Dienas” publikācijas:

„Viens no priekšlikuma iesniedzējiem deputāts Vitālijs Orlovs uz „Dienas” jautājumu, kā tad pareizi jāizprot iecerētā norma, nespēja sniegt konkrētu atbildi, vien norādīja:

„Ja, jūsuprāt, šis priekšlikums aizliedz tabakas izstrādājumu izvietošanu vispār, mums tas būs jālabo, jo mans mērķis ir panākt, ka tabakas izstrādājumus tirdzniecības vietās aizliegts izvietot redzamās vietās, nevis aizliegt to tirdzniecību vispār.”

Pēc V. Orlova teiktā, pagaidām gan nevienam deputātam un arī ne parlamenta Juridiskajam birojam diskusijās nav radies šāds jautājums, tomēr deputāts solīja šo niansi vēlreiz noskaidrot konsultācijās ar speciālistiem, piekrītot, ka ir svarīgi likuma gala versijā iestrādāt skaidri definētu normu, kuru nav iespējams interpretēt dažādi.”

Tikmēr uzņēmējiem „deputāta nulles” iesniegto grozījumu būtība nekādas šaubas un pārdomas nav radījusi, - tie acīmredzami tapuši lielveikalu un to īpašnieku interesēs.

„Ņemot vērā to, kāda ir priekšlikuma redakcija, tas nozīmē tabakas izstrādājumu jebkādas izvietošanas aizliegumu tirdzniecības vietās, izņemot specializētos veikalus, – nevis tirdzniecības nodalīšanu no pārējām precēm. Šā priekšlikuma pieņemšanas rezultātā legālie tabakas produkti nonāk identiskā pozīcijā kā nelegālie tirgus produkti,” teikts uzņēmēju organizāciju vēstulē Saeimas deputātiem.

Lasot pašreiz virzīto likuma panta redakciju, nākoties saprast, ka tabakas izstrādājumi nevis nedrīkst būt izvietoti pircējam redzamā vietā, bet gan ka tie vispār nedrīkst atrasties tirdzniecības vietā, turklāt nav arī skaidrs, kas domāts ar tirdzniecības vietu – tirdzniecības zāle vai visas veikala telpas, ieskaitot saimniecības daļu. Kāpēc Vitālijam Orlovam bija ievajadzējies ieviest šādu jucekli un korupcijai labvēlīgu augsni, - pats „deputāts nulle” to paskaidrot nespēj.

 

Saeimas deputāts, kurš joprojām neatzīst okupāciju: Vitāliju Orlovu līdz baltkvēlei aizkaitina viņam piesūtīta Molotova-Ribentropa protokola kopija

Lai cik tas nebūtu dīvaini, Latvijas Republikas Saeimā vēl joprojām darbojas ne mazums „tautas kalpu”, kuri nevēlas atzīt 1940. gada jūnijā notikušās padomju okupācijas faktu un mēģina kaunīgi atrast kādu citu apzīmējumu, pret ko varētu neiebilst viņu saimnieki Maskavā vai kur citur.

Daudzos citos jautājumos Saeimas deputāts Vitālijs Orlovs cītīgi izvairās no balsojumiem, taču jautājums par Latvijas okupācijas noliegšanu viņam ir tik svarīgs, ka par to tautas priekšstāvja kungs ir gatavs izteikties publiski un atklāti.

Kā ziņo laikraksts „Diena”, Orlova kungs, kurš pērn neatkarīgās Latvijas Saeimā atalgojumā ir saņēmis vairāk nekā 54 tūkstošus eiro, tomēr nevēlas atzīt, ka 1940. gadā neatkarīgā Latvijas Republika būtu tikusi okupēta.

Šī Saeimas deputāta ieskatā tie vienkārši esot bijuši „notikumi, kuri nebija labvēlīgi pret latviešiem” – un nekas vairāk. Jā, esot bijis „ievests karaspēks pret Latvijas valsts gribu”, taču tā neesot nekāda okupācija.

„Es to saucu par aneksiju/inkorporāciju!” deklarē Orlova kungs, kurš cer, ka rudenī vēlētāji viņu atkal ievēlēs Saeimā un viņš arī turpmāk varēs saņemt vairāk nekā 4500 eiro mēnesī no valsts, kuras okupāciju viņš neatzīst.

Šajā viedoklī deputāts gan savu „Saskaņas” kompanjonu vidū nav vientuļš. Arī vairāki citi viņa „kolēģi” pauž uzskatu, ka 1940. gada jūnijā sākušies notikumi gan esot noveduši pie Latvijas aneksijas jeb pievienošanas PSRS, tomēr tā neesot nekāda okupācija.

Tomēr Vitālijs Orlovs izceļas pat „saskaņiešu” vidū. Šis deputāts lūgumu turpmāk pasargāt viņu no parasto cilvēku sūtītām vēstulēm oficiāli izteicis pēc tam, kad saņēmis materiālu par PSRS un nacistiskās Vācijas sadarbību Otrā pasaules kara sākumā.

Šajā sūtījumā, kas radījis „tautas kalpam” tādu riebumu un nepatiku, bijušas pievienotas Molotova–Ribentropa pakta slepenā papildu protokola un citu dokumentu kopijas, kas apliecinājušas Orlova kungam tik nepatīkamo Latvijas okupācijas faktu.

Lai gan parasti deputāts ir glumi izvairīgs, šoreiz viņš laikrakstam „Latvijas Avīze” ir apliecinājis, - tieši materiāls par Staļina PSRS un Hitlera Vācijas sadarbību pirms Latvijas okupācijas ir bijis „pēdējais piliens”, kas licis viņam lūgt turpmāk viņu pasargāt no tautas rakstiski izteiktiem viedokļiem.

Nav brīnums, ka deputāts ar šādiem uzskatiem arī ir kategoriski iebildis pret grozījumu projektu Darba likumā, kas liegtu darba devējiem vakanču sludinājumos bezjēdzīgi pieprasīt svešvalodu zināšanas.

„Piemēram, sludinājumā tiek aicināts darbā strādnieks. Darbs saistīts ar smagumu celšanu. Nepieciešamas latviešu un krievu valodas zināšanas. Kā viņam smagumu celšanā palīdzēs krievu valodas zināšanas?” - tā no Saeimas tribīnes kolēģiem retoriski jautāja kāds deputāts.

Tā patiešām ir – krievu valoda tiek pieprasīta arī mežstrādniekiem, pavāriem, riepu montētājiem un pat adītājai ar darbu mājās. Šāda diskriminācija vistiešākajā veidā skar jauniešus un reģionu iedzīvotājus, kuri, saskaroties ar nepamatotām darba devēju prasībām, labāk izvēlas doties strādāt uz Rietumeiropu.

Taču šī bija viena no retajām reizēm, kad svarīgā jautājumā Orlova kungam atradās publisks viedoklis, - viņš, lūk, uzskatot, ka esot bezjēdzīgi pieņemt šādus likuma grozījumus pieņemt.

Taču vēl interesantāk ir tas, ka pat šajā gadījumā „tautas kalps” izvairījās no sava viedokļa apstiprināšanas ar balsojumu. Kad deputātiem vajadzēja lemt par šo jautājumu, partijas „Saskaņa” deputāti lielā vienprātībā balsoja pret. Bija tikai divi deputāti, kas no balsojuma aizmuka, un viens no tiem bija „deputāts nulle” Vitālijs Orlovs.

 

Saeimas deputāts „Parex” baņķieru un citu naudasmaisu interešu sardzē?

Neraugoties uz neskaitāmajām reizēm, kad Saeimas deputāts Vitālijs Orlovs svarīgos balsojumos ir atturējies, tajos nav piedalījies vai pat vienkārši aizšmaucis no parlamenta sēžu zāles, ir arī gadījumi, kad viņš stāv un krīt par kādu noteiktu personu interesēm. Šis fragments no „Latvijas Avīzē” publicētā rakstnieka Laimoņa Pura raksta liek uzdot jautājumu – kas ir tie motīvi, kas liek Orlova kungam stāties „Parex” baņķieru un citu naudasmaisu interešu sardzē?

„Mums progresīvā ienākuma nodokļa kā nav, tā nav. Kāpēc? Jaunbagātnieki taču nezāģēs zaru, uz kura paši sēž. Diemžēl mūsu jaunbagātnieku biezāko slāni veido nekauņas, kas izmantoja apstākļu nejaušo sakritību.

Bijušais Rīgas pilsētas Kirova rajona komjaunietis aktīvists V. Kargins pie valūtas maiņas punktiem tika ar bijušā Rīgas pilsētas Kirova rajona komjaunieša aktīvista I. Godmaņa gādību. "Parex" īpašnieku V. Kargina, V. Krasovicka un V. Kargina bijušās sievas noguldītie miljonu desmiti 2007. un 2008. gadā procentos vien ienākumos deva pāri par 10 miljoniem latu!

10. Saeimā grupa deputātu gribēja 2009. gada oktobrī labot likumu, lai viņi vairs nesaņemtu vismaz procentos tādus ienākumus, taču šo priekšlikumu noraidīja. Kas bija šie noraidītāji? Vispirms jau itin kā kreisā un sociāldemokrātiskā "Saskaņas centra" frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, kam pievienojās Boriss Cilevičs, Valerijs Agešins, Sergejs Mirskis, Vitālijs Orlovs, Sergejs Fjodorovs, Nikolajs Kabanovs, Aleksejs Vidovskis, Mihails Zemļinskis...”

Taču tas nav vienīgais gadījums, kad „deputāts nulle” ir pēkšņi bijis gatavs iestāties par to, lai aizstāvētu turīgu ļaužu intereses. Cits gadījums saistīts tirgošanos par uzturēšanās atļaujām ārzemniekiem.

Saeimas pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā atviegloja termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu ārzemniekiem, kas ieguldījuši līdzekļus Latvijas uzņēmumos vai iegādājušies nekustamos īpašumus par noteiktu summu, taču toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers atdeva likumu otrreizējai caurlūkošanai, pamatojot, ka tas var radīt Latvijai nevēlamu personu un neskaidras izcelsmes finanšu līdzekļu pieplūdes risku.

Tomēr deputāti Valsts prezidentā neieklausījās. Kaut gan bija pilnīgi skaidrs, ka šie grozījumi ir radīti Krievijas un citu NVS valstu naudasmaisu interesēs, lai tie kopā ar īpašumu Jūrmalā un Rīgā varētu nopirkt arī uzturēšanās atļauju Eiropas Savienības valstī Latvijā, deputāti grozījumus tikai nedaudz mīkstināja un pieņēma atkārtoti.

Atšķirībā no daudzajiem atturēšanās un nebalsošanas gadījumiem šī bija reize, kad Orlova kungs pārliecinoši nobalsoja par. Savukārt vēl cits „deputāta nulles” balsojums par saistīts ar citu oligarhu interesēs tapušu likuma labojumu – bēdīgi slaveno „mutatis mutandis”.

Skatot Saeimā "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu", pēdējā brīdī pēkšņi parādījās priekšlikums, kas būtiski sašaurināja noziedzīgi iegūtu līdzekļu definīciju un raisīja aizdomas, ka tas ir speciāli rakstīts kāda interesēs. Taču, neraugoties uz aso prokuratūras kritiku, Orlova kungs kopā ar saviem kolēģiem tomēr neatstāja oligarhus nelaimē.

Deputāts Orlovs vēlas, lai viņu pasargātu no tautas vēstulēm

Ir jomas, kurās „deputāts nulle” Vitālijs Orlovs demonstrē pat izcilu aktivitāti un rosību, un viena no tām ir nevēlēšanās, lai tautas pārstāvji viņu apgrūtinātu ar dažādām vēstulēm un citāda veida uzbāšanos. Izrādās, viņš pat ir vērsies Saeimas prezidijā ar lūgumu pasargāt viņu no iedzīvotāju vēstulēm.

Drīzumā mūsu pastkastītes sāks pārpildīt partiju avīzes un priekšvēlēšanu bukleti, kuros tiks slavēts kāds politiskais spēks. Pret to nepasargā ne slēdzamas kāpņu telpas, ne uzlīmes “Reklāmu nemest!” uz pastkastītēm.

Taču, ja notiek pretējais – kāds no vēlētājiem pamanās nogādāt deputātiem vēstuli, kurā aprakstījis savu redzējumu uz politiskiem vai vēsturiskiem notikumiem, tad politiķus sāk plosīt neviltots sašutums – kā gan kāds uzdrīkstas piesārņot deputātu dokumentu kastītes!” – tā šo situāciju ir aprakstījusi „Latvijas Avīze”.

Izrādās, tas nav nekāds pārspīlējums, - Saeimas deputāts Vitālijs Orlovs patiešām ir vērsies Saeimas prezidijā ar īpašu iesniegumu saistībā ar to, ka parlamenta ēkā izvietotajās deputātu dokumentu kastītēs, lūk bieži esot atrodamas anonīmas vēstules, kas turklāt vēl nereti saturot aizvainojošu vai apšaubāmu informāciju.

Orlova kungam, kā var noprast no izmisīgā iesnieguma toņa, šāda saskarsme ar tautas pārstāvjiem šķiet vienkārši neciešama, tāpēc viņš ir lūdzis pasargāt deputātus no šādu vēstuļu saņemšanas. Tiesa, Saeimas prezidijs nolēmis, ka šis jautājums nav viņa kompetence, tāpēc tautas viedokļa nomocītā deputāta iesniegums ir ticis nosūtīts Saeimas kancelejai.

Par laimi, Saeimā tomēr ir arī citādi domājoši deputāti, kuriem nav bail vai nepatīkami, saskaroties ar parasto cilvēku viedokļiem. „Latvijas Avīzes” aptaujātie deputāti, kuri sastapti pie dokumentu kastītēm, ir pauduši izbrīnu par Orlova kunga un viņa „domubiedru’ vēlmi norobežoties no sabiedrības viedokļa.

“Mēs saņemam ļoti dažādas vēstules – lūgumus ziedot, sūdzības par sadzīviskām problēmām un – ko tur slēpt – arī ļoti daudz kritikas un nievu. Cilvēkiem patīk visās savās nedienās vainot deputātus un ministrus. Tā ir daļa no politiķa darba. Brīnums, ka tādi pieredzējuši deputāti kā Orlovs to nesaprot,” – tā, piemēram, ir izteikusies Ilma Čepāne.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...