Iesaki rakstu: 
Aizvadītajā gadā negatīvs pašu kapitāls, kas ir viens no pirmajiem signāliem, kas var liecināt par uzņēmuma iespējamām finanšu grūtībām, bija vairāk nekā trešdaļai uzņēmumu, rāda Lursoft pētījuma dati. Visaugstākais šādu uzņēmumu īpatsvars reģistrēts izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kur ar negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā bijuši 56,65% no visiem uzņēmumiem.
Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa vērš uzmanību, ka ne visos gadījumos negatīvs pašu kapitāls vērtējams kā drauds uzņēmuma turpmākajai darbībai, ko apliecina arī pētījuma dati. Tāpēc svarīgi vērtēt arī to, vai uzņēmumam ir meitas uzņēmumi, dalība citās kompānijās.
“Praksē redzam, ka bieži vien tieši asociētie uzņēmumi sniedz aizdevumu un atbalstu saistītajiem uzņēmumiem, tāpēc ir svarīgi vērtēt pašu kapitāla izmaiņu dinamiku. Ja šajā pozīcijā vērojamas straujas izmaiņas, pašu kapitāls būtiski samazinājies, tas uzskatāms par svarīgu signālu, kuram jāpievērš uzmanību,” norāda D. Kiopa. Uzņēmuma turpmākās darbības stabilitātes izvērtēšanai rādītāji jāvērtē neatrauti viens no otra. Ne mazāk svarīgi, pēc D. Kiopas teiktā, ir arī vērtēt uzņēmuma darbības nozari: “Kā redzam pētījuma datos, atsevišķās nozarēs negatīvs pašu kapitāls uzskatāms pat par normālu praksi.”
Lursoft pētījis, vai Covid-19 pandēmijas ietekmē pērn palielinājies uzņēmumu skaits ar negatīvu pašu kapitālu, kā arī analizējis šo uzņēmumu finanšu rezultātus.
Neskatoties uz Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, kas plašam uzņēmumu lokam ievērojami mainījis līdz šim uzņemto stratēģijas kursu, Lursoft dati liecina, ka 2020.gadā turpinājis samazināties ar negatīvu pašu kapitālu strādājošo uzņēmumu īpatsvars. Ja gan 2016., gan arī 2017.gadā ar negatīvu pašu kapitālu bija 41% no visiem uzņēmumi, tad 2019.gadā tādi bijuši 38,6%, bet pērn – 36,8% uzņēmumu.
Lursoft izpētījis, ka 7% no visiem uzņēmumiem, kuriem pērn bijis negatīvs pašu kapitāls, šobrīd ir reģistrēti aktīvi nodrošinājumi, tāpat arī 2,23% ir uzsākts likvidācijas process.
Likvidācijas process kopš 2017.gada norit arī AS “Reverta”, kam pērn reģistrēts lielākais negatīvais pašu kapitāls. Tas sasniedzis -434 milj. EUR. Likvidējamā uzņēmuma zaudējumi 2020.gadā veidoja 282,09 tūkst. EUR, un tā pamatā bijuši uzņēmuma administratīvie izdevumi likvidācijas procesa ietvaros un procentu izmaksas.
Uzņēmums ar otru augstāko negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā bijis SIA “Radikāls tests”. Uzņēmuma pamatdarbība saistīta ar kredītportfeļu pārvaldi, parādu piedziņu. SIA “Radikāls tests” vadības ziņojumā norādīts, ka, neskatoties uz nedrošu finanšu stāvokli, uzņēmums turpina sagatavot gada pārskatu pēc darbības turpināšanas principa, jo negatīvais finanšu rezultāts tika prognozēts jau dibinot uzņēmumu un nosakot tā uzdevumus.
SIA “Radikāls trests” 2020.gadā turpināja darboties ar neveiksmīgu parādu piedziņu, atzīstot, ka kredītprasību atmaksāšanu apgrūtina debitoru sliktais ekonomiskais stāvoklis. Aizvadītajā gadā SIA “Radikāls trests” pašu kapitāls bija -93,81 milj. EUR.
Lursoft apkopotā informācija rāda, ka SIA “Radikāls trests” un AS “Reverta” nebūt nav vienīgie uzņēmumi, kuriem negatīvs pašu kapitāls reģistrēts jau vairākus gadus pēc kārtas.
No visiem uzņēmumiem ar negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā, 85% tas bijis negatīvs arī 2019.gadā. Pārējos gadījumos uzņēmumiem vēl gadu iepriekš pašu kapitāls bijis pozitīvs.
Tāds, piemēram, ir pēdējo piecu gadu līderis pēc apgrozījuma apjoma Latvijā – SIA “Uralkali Trading”. Uzņēmums ir vienīgā Latvijā reģistrētā kompānija, kura apgrozījums 2020.gadā pārsniedzis 1 miljardu eiro.
Pērn uzņēmums apgrozīja 1,81 miljardu eiro, gadu noslēdzot ar 90,48 milj. EUR zaudējumiem, bet pašu kapitālam esot negatīvam -30,45 milj. EUR. Iepriekšējos četrus savus darbības gadus SIA “Uralkali Trading” strādājis ar peļņu, un arī pašu kapitāls bijis ar plusa zīmi.
Tomēr ne visi uzņēmumi, kuriem pagājušajā gadā reģistrēts negatīvs pašu kapitāls, pērn strādājuši ar zaudējumiem. Ar pozitīvu peļņas rādītāju 2020.gadu noslēgusi teju ceturtā daļa no visiem uzņēmumiem.
Peļņas apjoma ziņā starp uzņēmumiem ar negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā izvirzījušies vairāki ar nekustamā īpašuma jomu saistīti uzņēmumi. Tostarp, ar Rāvju ģimeni saistītā SIA “Baltā Kāpa”, arī SIA “Apex Investments”, jau likvidētais SIA “AS30” u.c.
Absolūti lielākais vairākums, t.i. 87,8% no visiem uzņēmumiem, kas strādājuši ar negatīvu pašu kapitālu, pērn nodarbinājuši mazāk nekā 5 darbiniekus, savukārt 22,4% snieguši informāciju, ka tie 2020.gadā ar darba vietām nav nodrošinājuši nevienu strādājošo.
Tiesa, ir arī izņēmumi. Piemēram, 2017.gadā dibinātais SIA “Webhelp Latvia”, kas 2020.gadā palielināja apgrozījumu līdz 11,57 milj. EUR, bet peļņu līdz 1,5 milj. EUR. Pērn uzņēmums bija darba devējs 366 strādājošajiem. Ar negatīvu pašu kapitālu uzņēmums strādājis visus tā darbības gadus, pērn tam esot -282,49 tūkst. EUR.
“2020.gads uzņēmumam bija trešais pilnais finanšu gads. Šajā gadā finanšu rādītāji krietni pārsniedza vadības gaidas, pārdošanas apjomam pieaugot pat par 45%. Pandēmijas izraisīto ierobežojumu ietekme bija salīdzinoši neliela, jo izdevās veiksmīgi un ātri nodrošināt iespēju strādāt no mājām lielākajai daļai darbinieku,” teikts SIA “Webhelp Latvia” vadības ziņojumā, norādot, ka uzņēmums piedāvā plašu ārpakalpojumu klāstu, piemēram, klientu apkalpošanu, tehnisko atbalstu, pārdošanu, biznesa konsultācijas un IT risinājumus.
Vēl viens uzņēmums, kas 2020.gadā nodarbinājis vairāk nekā 300 darbiniekus, strādājis ar peļņu, taču negatīvu pašu kapitālu, ir Daugavpils uzņēmums SIA “LokRem”. Oļegam Osinovskim pastarpināti piederošā SIA “LokRem” pašu kapitāls 2020.gadā bija -1,75 milj. EUR. Negatīvs pašu kapitāls uzņēmumam bijis visus piecus tā darbības gadus.
Lai gan visvairāk uzņēmumu ar negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā bija reģistrēts mazumtirdzniecībā un nekustamo īpašumu nozarē, visaugstākais šādu uzņēmumu īpatsvars ir izmitināšanas un ēdināšanas sektorā, kur negatīvs pašu kapitāls reģistrēts vairāk nekā pusei no visiem uzņēmumiem. Tirdzniecība, kur ar negatīvu pašu kapitālu ir 44,22% no visiem nozarē reģistrētajiem uzņēmumiem, ierindojas otrajā vietā.
Pētot, kā mainījies ar negatīvu pašu kapitālu strādājošo uzņēmumu īpatsvars dažādās nozarēs pēdējo gadu periodā, Lursoft secinājis, ka visās nozarēs tas kopš 2016.gada samazinājies. Tostarp, arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sektorā, kur 2016.gadā ar negatīvu pašu kapitālu bija pat 62,90% no visiem uzņēmumiem.
Visievērojamāk ar negatīvu pašu kapitālu esošo uzņēmumu īpatsvars sarucis starp mākslas, izklaides un atpūtas nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Ja 2016.gadā nozarē ar negatīvu pašu kapitālu bija gandrīz puse no visiem uzņēmumiem, tad pagājušajā gadā – 18,68%. Tas gan skaidrojams ne tik daudz ar to, ka nozarē samazinājies šādu uzņēmumu skaits, bet gan ar to, ka pieaudzis kopējais nozarē reģistrēto uzņēmumu skaits, uz kā rēķina arī ir mazāks ar negatīvu pašu kapitālu strādājošo uzņēmumu īpatsvars.
|
Nozare |
Ar negatīvu pašu kapitālu esošo uzņēmumu īpatsvars nozarē 2020.gadā, % |
Ar negatīvu pašu kapitālu esošo uzņēmumu īpatsvars nozarē 2016.gadā, % |
|
Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība |
15,52 |
18,50 |
|
Apstrādes rūpniecība |
38,75 |
43,86 |
|
Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde |
27,60 |
30,28 |
|
Būvniecība |
34,77 |
40,18 |
|
Tirdzniecība |
44,22 |
49,61 |
|
Transports un uzglabāšana |
29,98 |
33,87 |
|
Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi |
56,65 |
62,90 |
|
Informācijas un komunikācijas pakalpojumi |
32,68 |
37,86 |
|
Operācijas ar nekustamo īpašumu |
25,94 |
40,16 |
|
Veselība un sociālā aprūpe |
16,48 |
23,58 |
|
Māksla, izklaide un atpūta |
18,68 |
47,77 |
Dati uz 28.10.2021.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.