Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) 30.03.2020. valsts sekretāra rīkojumu Nr.1-2/58 tiek uzdots Dabas aizsardzības pārvaldei piecu darba dienu laikā apzināt visus resursus, kas nododami Valsts vides dienestam, lai tas veiktu Dabas aizsardzības pārvaldes nolikumā minētos uzdevumus:

īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, sugu un biotopu, kā arī mikroliegumu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu ievērošanas kontroli,

atļauju izsniegšanu, anulēšanu, to darbību apturēšanu, atzinumu un saskaņojumu sniegšanu dabas aizsardzības jomā saskaņā ar dabas aizsardzību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

Rīkojums tiek balstīts uz darba grupas (turpmāk – darba grupa) veikumu, kas izveidota saskaņā ar 30.01.2020. vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu Nr. 1-2/23 (turpmāk – Rīkojums).

Atbilstoši Rīkojuma 2. punktam darba grupai līdz 01.04.2020. bija jāveic vairāki uzdevumi, tai skaitā jāsagatavo priekšlikumi izmaiņām Dabas aizsardzības pārvaldes funkcijās un uzdevumos, sagatavojot priekšlikumus daļējai funkciju un uzdevumu nodošanai Valsts vides dienestam. Darba grupas darbā piedalījās arī Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji.

Mēs kā Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienību - reģionu un departamentu vadītāji vēršam Jūsu uzmanību uz neprofesionālu, sasteigtu valsts pārvaldes iestādes, kas atbildīga par dabas aizsardzības politikas īstenošanu valstī, reorganizāciju, kuras ietvaros nevis argumentēti un izvērtēti tiks uzlabota un pilnveidota valsts pārvaldes sistēma, bet gan, neievērojot jebkādus labas pārvaldības principus, tiek grauta dabas aizsardzības nozare.

Norādām uz šādiem apstākļiem, kas liecina par neatbilstoši vadītu un organizētu pārmaiņu procesu:

1. 26.03.2020. notika attālinātā sanāksme par Dabas aizsardzības pārvaldes un Valsts vides dienesta funkcijām, kurā VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola informēja par VARAM lēmumu nodot dabas aizsardzības kontroles un atļauju izsniegšanas funkciju Valsts vides dienestam.

Norādām, ka līdz šim brīdim darba grupai ir notikušas divas sanāksmes – 03.02.2020. un 28.02.2020., kurās netika definētas problēmas, kas ir jārisina, kontroles funkcijas un uzdevumus nododot Valsts vides dienestam. Tāpat arī netika noteikti mērķi un uzlabojumi, kurus paredzēts iegūt, veicot Dabas aizsardzības pārvaldes reorganizāciju.

Darba grupā vispār nebija diskusijas par atļauju izdošanas funkciju izvērtējumu. 26.03.2020. attālinātās sanāksmes laikā lūdzām mums uzrādīt darba grupas ziņojumu, kurā šāds izvērtējums ir veikts. Uz ko tika saņemta VARAM valsts sekretāra vietnieces vides aizsardzības jautājumos Aldas Ozolas atbilde, ka, ja nepieciešams, šāds izvērtējums tiks sagatavots.

Mums nav informācijas par to, kuri darba grupas dalībnieki ir lēmuši šādu priekšlikumu virzīt kā galīgo darba grupas ziņojumu un kādi ir šāda lēmuma lietderības apsvērumi. Norādām, ka lēmums nodot visas atļaujas un kontroles funkcijas Valsts vides dienestam darba grupā nav pieņemts, kopīgs darba grupas lēmums līdz šim vispār nav pieņemts.

Ne Rīkojumā, ne vēlāk darba grupā nav noteikta kārtība, kādā tiks pieņemti jebkādi darba grupas lēmumi. Vēstules pielikumā pievienojam 30.03.2020. darba grupas locekļiem atsūtītu darba grupas izvērtējuma sākotnējo redakciju, kas nav saskaņota starp darba grupas locekļiem, bet uz kuras pamata tiek pieņemti sasteigti VARAM lēmumi.

2. Dabas aizsardzības pārvalde sagatavoja izvērtējumu par dabas aizsardzības funkcijas korelāciju ar citām tās funkcijām un uzdevumiem, kā arī iesniedza darba grupas vadītājai VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktorei Daigai Vilkastei priekšlikumus par vairākiem iespējamiem Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes kompetences izmaiņu variantiem (Dabas aizsardzības pārvaldes 19.02.2020. vēstule Nr. 1.5/834/2020-N). Diemžēl minētais izvērtējums darba grupai netika nodots, par to netika diskutēts, darba grupas locekļiem ar to iepazīties nebija iespējams.

3. Lai gan Dabas aizsardzības pārvalde vairākkārt ir vērsusi VARAM uzmanību un lūgusi darba grupai izvērtēt 2016. un 2017. gadā veiktos VARAM audita ziņojumus, lai darba grupas darbs būtu konstruktīvs un mērķorientēts, šie lūgumi ir ignorēti, un pēc darba grupas vadītājas izteikumiem lēmums veikt Dabas aizsardzības pārvaldes reorganizāciju pamatots kā politisks. Darba grupas darbs ir noritējis neatbilstoši politikas plānošanas procesam un pārmaiņu vadībai.

4. VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola ir skaidrojusi un darba grupas protokolos minēts, ka pamatojums darba grupas izveidei izriet no Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 (turpmāk - Reformu plāns). Reformu plāns paredz atbalsta funkciju centralizēšanu un ļoti mazo un mazo iestāžu apvienošanu, bet kontroles un atļauju funkcija ir dabas aizsardzības pamatfunkcijas, un Dabas aizsardzības pārvalde un Valsts vides dienests neietilpst “mazo” iestāžu kategorijā. Turklāt attiecībā uz minēto pasākumu ieviešanu Reformu plāns paredz arī lietderības izvērtējumu, kas šobrīd nav pilnvērtīgi veikts.

5. Mēs ceram, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ir maldināts un nav pilnībā informēts par 2016. un 2017. gadā veiktajiem VARAM audita secinājumiem. Ministrs Juris Pūce Twitter kontā ziņo, ka “vienlaikus jau pirms vairākiem gadiem īpašs audits ir konstatējis, ka DAP (Dabas aizsardzības pārvaldes) funkcijas ievērojami pārklājas ar VVD (Valsts vides dienesta) funkcijām, ir novērojama nevienāda prakse likumu piemērošanā un DAP varētu izdarīt vairāk, ja funkciju realizācija būtu pareizi organizēta”.

Vēršam uzmanību, ka VARAM audita ziņojuma Nr.25-2015/34/PSA II.1. punktā norādīts, ka “netiek atbalstīta visas vides un dabas kontroles nodošana VVD. Tādējādi netiks pietiekoši efektīvi nodrošināta vides un dabas kontroles funkcijas īstenošana. Kontroles funkcija būs efektīva, ja par kontroli būs atbildīga katra iestāde savā jomā - atbilstoši tai normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei (VVD - vides aizsardzības jomā, bet DAP - dabas aizsardzības jomā), kas sekmēs katrai iestādei noteiktā mērķa sasniegšanu.

Katra iestāde (VVD un DAP) ir izveidota ar mērķi, lai īstenotu noteikto politiku savas kompetences jomā, līdz ar to efektīvāk nodrošinot arī attiecīgās jomas kontroles funkcijas, kas arī ir vērstas uz iestādei noteikto mērķu sasniegšanu”. Arī VARAM 25.05.2017. audita ziņojumā Nr. AP-2017/01 ir secināts, ka DAP un VVD funkcijas nepārklājas.

6. 30.03.2020. ir izdots VARAM rīkojums Nr.1-2/58 par Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumu nodošanu Valsts vides dienestam, kas uzdot piecu darbdienu laikā veikt kontroles un atļauju funkcijām nododamo resursu novērtēšanu. Šis rīkojums tiek skaidrots kā uzdevums veikt resursu saplānošanu, ja darba grupas ziņojuma projekta ieceres tiktu īstenotas. Dabas aizsardzības pārvaldei ir jāizmanto liela iestādes kapacitāte īsā termiņā aprēķiniem, kuru lietderības apsvērumi nav vērtēti.

Mēs pilnībā atbalstām nepieciešamību Dabas aizsardzības pārvaldē veikt iekšējo procesu pilnveidi, lai virzītos uz efektīvas valsts pārvaldes modeli, tomēr uzsveram, ka šādiem procesiem jānotiek konstruktīvi un izsvērti, ir jābūt adekvātam politikas plānošanas un pārmaiņu vadības procesam.

Ir jāveic situācijas analīze, definējot konkrētas problēmas, kuras paredzēts risināt ar pārmaiņām, iespējamos un alternatīvos risinājumus, pārmaiņu mērķus, ieguvumus, ietekmes izvērtējumu, kā arī ir jāizvērtē līdzšinējā dabas aizsardzības nozares politikas attīstība. Šāds konstruktīvs darbs līdz šim nav noritējis, tāpēc lūdzam:

plānot un īstenot caurspīdīgu un adekvātu VARAM padotības iestāžu reorganizāciju, kur lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz ieguvumu un risku izvērtējumu un argumentētiem lietderības apsvērumiem;

nepieļaut dabas aizsardzības sistēmas graušanu ar nepārdomātiem lēmumiem un politiskiem uzstādījumiem;

organizēt jēgpilnu un profesionālu darba grupas darbu, kurā tiek iesaistīts nevalstiskais sektors un notiek vispusīga iestāžu funkciju izvērtēšana, tai skaitā izvērtējot jau līdz šim sniegtos Dabas aizsardzības pārvaldes priekšlikumus, pirms tiek pieņemti kādi lēmumi.

Aicinām valsts prezidentu, ministru prezidentu, Valsts kancelejas vadītāju un nevalstiskās organizācijas izvērtēt šobrīd notiekošo procesu tiesiskumu, iepazīties ar darba grupas darbu un nodrošināt demokrātiskus un caurspīdīgus lēmumu pieņemšanas procesus.

* ģenerāldirektora vietniece dabas aizsardzības jomā - G. Gabrāne

Latgales reģionālās administrācijas direktore - A. Zeize

Vidzemes reģionālās administrācijas direktors - R. Auziņš

Kurzemes reģionālās administrācijas direktore - D. Sāmīte

Dabas aizsardzības departamenta direktore - G. Strode

Stratēģiskās vadības un koordinācijas departamenta direktora p.i., direktora vietniece - I. Biseniece

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...