Neīstenots Vaitaiša projekts atkārtoti ieguvis 24,4 milj. budžeta galvojumu
PIETIEK05.03.2012.
Komentāri (11)
Iesaki rakstu: 
Bez plašākiem publiskiem paskaidrojumiem premjera Valda Dombrovska (Vienotība) valdība un ar to saistītais Saeimas vairākums, tā sauktā tiesiskuma koalīcija, pērn, balsojot par valsts budžeta pieņemšanu, atkārtoti atbalstījusi 24,4 miljonu latu valsts budžeta galvojuma izsniegšanu ar miljonāra Donata Vaitaiša interesēm saistītam jaunas bioetanola ražotnes projektam - SIA JP Termināls.
Valsts galvojumu jaunas biotenola ražotnes celtniecībai Rīgas brīvostā šis uzņēmums ieguva jau 2010.gada beigās, kad projekts tika iekļauts 2011.gada valsts budžetā. Neraugoties uz to, ka 2011.gadā JP Termināls bioetanola ražotnes celtniecības projektu tā arī neīstenoja, Pietiek noskaidrotais liecina, ka projekts atkārtoti saņēmis 24,4 miljonu lielas valsts budžeta garantijas un kā vienīgais privātam uzņēmumam izsniegtais valsts galvojums iekļauts 2012.gada valsts budžetā.
Miljonārs Vaitaitis ir JP termināls valdes priekšsēdis. Ar šā uzņēmuma interešu lobēšanu, pēc vairāku mediju ziņotā, jau 2010.gadā nodarbojās pašreizējais jaunās biedrības Latvijas attīstībai pārstāvis, ekspremjera Einara Repšes draugs un biroja vadītājs Dans Titavs. Saistībā ar JP Termināls 2011.gada budžetā saņemtajām valsts garantijām ēna tika mesta arī uz Titava „cīņubiedru”, tā saukto Vienotības pelēko kardinālu Edgara Jaunupu.
2010.gada nogalē, klāstot JP Termināls projektu būtību, Titavs kā Latvijas Eksportētāju un investoru kluba darbinieks medijos apstiprināja, ka atbalsta šo projektu. Titavs norādīja, ka esot algots darbinieks Latvijas Eksportētāju un investoru klubā, kura viens no dibinātājiem ir JP Termināls valdes priekšsēdētājs Vaitaitis, līdz ar to viņa pienākumus esot atbalstīt šo projektu. “Vienmēr esmu aizstāvējis uzņēmumus, kuri ir vērsti uz attīstību,” 2010.gada nogalē skaidroja Titavs.
2010.gada nogalē Titavs bija arī norādījis, ka valsts garantijas kredītam 24 miljonu latu apmērā ir tikai trešā daļa no summas, kas vajadzīga projekta īstenošanai. Tā kopējās izmaksas esot ap 65 miljoniem latu, un, pēc Titava sacītā, uzņēmums arī bez valsts garantijām spētu īstenot šo projektu, taču tad rūpnīca tiktu būvēta ilgāk, bet ar valsts garantijām tā tapšot aptuveni divos gados.
Tagad izrādījies, ka Titava 2010.gada beigās sacītais nav īstenojies. JP Termināls vērienīgi iecerētā bioetanola ražotnes būvniecība Rīgas brīvostā aizvien nav sākta. Tomēr tas nav traucējis uzņēmumam iegūt vairākus miljonus vērtās valsts budžeta garantijas.
Vaitaiša preses pārstāves Unas Ulmes Pietiek sniegtā informācija liecina, ka „projekts JP Termināls (bioetanola ražotne un pārkraušanas termināls Rīgas brīvostā) ir liels un sarežģīts, tādēļ tā saskaņošanas procesā iesaistītas daudzas institūcijas. Tas nozīmē, ka jārēķinās ar gariem dokumentu izskatīšanas termiņiem, formalitātēm, dažādu juridisku jautājumu risināšanu u.tml. Bez tam jebkurām veicamajām darbībām jātiek arī saskaņotām ar Rīgas brīvostas pārvaldi, kas esot ilgstošs process. Līdztekus šim darbam notiek tehnoloģisko procesu izpēte un sarunas ar potenciāliem tehnoloģiju piegādātājiem. Pagaidām projektam joprojām tiek saskaņota priekšprojekta stadija, taču plānots, ka tuvāko mēnešu laikā varēsim sākt nākamo etapu – skiču stadiju”.
Pēc Ulmes sacītā, valsts galvojuma izsniegšana tikusi pārcelta uz 2012.gada budžetu, „ņemot vērā, ka ieilga pārrunas ar valsts institūcijām par galvojuma izsniegšanas nosacījumiem”.
FM preses pārstāvis Aleksis Jarockis, taujāts par Vaitaša projektam atkal izsniegtajām budžeta garantijām, Pietiek atbildēja: „2011.gadā valsts galvojums JP Termināls netika izsniegts. Jānorāda, ka finanšu ministram ir tiesības izsniegt šo galvojumu uzņēmumam arī 2012.gadā saskaņā ar likumu par valsts budžetu 2012.gadam.”
Pietiek rakstījis, ka JP Termināls projekts paredz bioetanola ražotnes un termināla izbūvi Rīgas brīvostā. Šā projekta kopējās izmaksas lēstas ap 65 miljonu eiro (ap 46 miljoni latu) apmērā. Par šo Vaitaiša projektu tiek runāts jau vairākus gadus, taču tā īstenošana līdz šim uz priekšu virzījusies lēni, jo noprotams, ka bankas nebija gatavas projektu kreditēt.
Valsts galvojuma iegūšana JP Termināls projektam ir būtiska, jo atvieglo projekta kreditēšanu bankās. Tāpat valsts galvojums nozīmē - ja kredīta saņēmējam rodas kādas grūtības ar projektu un kredīta atdošanu, tad ar banku norēķinās valsts. Turklāt parasti valsts galvotajiem kredītiem ir arī zemākas augļu procentu likmes.
Jau ziņots, ka 1.martā Vaitaitis iesaistījās vairāku miljonāru, Repšes un Titava izveidotajā biedrībā Latvijas attīstībai, kas pieteikusi ambīcijas arī uz jauna politiska spēka veidošanu. Biedrības Latvijas attīstībai dibinātāju vidū kopā ar Vaitaiti ir arī miljonāri Olafs Berķis, Uldis Mierkalns, Valērijs Belokoņs. Tāpat arī Jaunups, Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas veidotājs Ainārs Ščipčinskis un aģentūras LETA valdes priekšsēdētāja vietnieks Agris Strautnieks, kā arī tiesību eksperte, bijusī Repšes padomniece Baiba Fromane.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
