Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā brīdī diskrēti iejaucoties Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, nav izdevusies viņa partijas biedra, finanšu ministra Jāņa Reira padomnieces Karīnas Plokas iecelšana AS Augstsprieguma tīkls padomē, kas viņai gadā nodrošinātu aptuveni 30 000 eiro papildienākumus.

Šā gada jūnijā Finanšu ministrija kā AS Augstsprieguma tīkls kapitāldaļu turētājs izsludināja konkursu uz šī elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora padomes locekļa posteni.

Konkurss neradīja pārliecinošu iespaidu, jo sludinājums par to tika izvietots 7. jūnijā, bet pieteikšanās termiņš beidzās jau nedēļu vēlāk – 14. jūnijā, savukārt izvirzītās prasības bija diezgan iespaidīgas. Tāpēc likumsakarīgi konkurss beidzās bez rezultātiem, kaut gan par to Finanšu ministrija klusēja līdz pat šīs nedēļas pirmdienai, 16. septembrim.

Tāpat ne ministrija, ne arī pats Augstsprieguma tīkls publiski neinformēja arī par to, ka jau no 9. septembra uzņēmuma padome ir lemtnespējīga – oficiāli pēc savas vēlēšanās padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu pameta par bijušās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas domubiedru uzskatītais Jurijs Spiridonovs.

16. septembra darbdienas beigās Finanšu ministrija oficiāli paziņoja, ka „akcionāra lēmumu rezultātā ir nodrošināts, ka Augstsprieguma tīkls padome ir rīcībspējīga. Tajā darbu turpina Olga Bogdanova un papildus ir iecelts arī Kaspars Āboliņš” – Valsts kases pārvaldnieks.

Taču paziņojumā bija noklusēts, ka K. Āboliņš ir izvēlēts kā aizvietotājs Finanšu ministrijas sākotnēji iecerētajai kandidatūrai uz Augstsprieguma tīkla padomes locekļa amatu – finanšu ministra J. Reira padomniecei K. Plokai.

Pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, pret šādu „savējās” kandidatūru iestājies Ministru prezidents K. Kariņš, kurš tikpat stingri šovasar iebilda arī pret ekonomikas ministra Ralfa Nemiro padomnieka Pāvela Rebenoka iecelšanu cita nozīmīga valsts uzņēmuma – Latvenergo padomē.

Atšķirība gan ir tā, ka Latvenergo gadījumā K. Kariņš izteicās atklāti un publiski, savukārt J. Reira padomnieces gadījumā viņš attiecībā uz savu partijas biedru – finanšu ministru ir bijis maksimāli diskrēts un kluss.

„Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uztur nemainīgi augstus ētikas un profesionalitātes standartus attiecībā uz personālpolitiku un labas pārvaldības principu ievērošanu valsts kapitālsabiedrību padomēs.”

Tas bija viss, ko premjera vārdā viņa preses sekretārs sākotnēji atbildēja uz jautājumu – vai valdības vadītājam ir bijusi saruna ar J. Reiru saistībā ar K. Plokas iecelšanu AS Augstsprieguma tīkls padomē un, ja jā, tad pēc kā iniciatīvas un ar kādu rezultātu?

Arī pēc vairākkārtējas pārjautāšanas izrādījās – šis ir jautājums, uz kuru Ministru prezidents kategoriski nevēlas ne melot, ne sniegt patiesu atbildi.

„Ministru prezidents regulāri tiekas ar valdības ministriem, tostarp arī ar finanšu ministru. Piemēram, 16.09.2019. darba dienas gaitā Ministru prezidents ar finanšu ministru tikās četras reizes. Šo tikšanos laikā pārrunāti dažādi jautājumi saistībā ar valsts budžeta veidošanu, valdības, valsts pārvaldes un valsts kapitālsabiedrību darbu,” skanēja premjera atbildes jaunā versija uz to pašu jautājumu.

Arī finanšu ministrs J. Reirs nevēlējās atbildēt uz faktiski identisku jautājumu - vai viņam ir bijusi saruna ar valdības vadītāju saistībā ar K. Plokas iecelšanu AS Augstsprieguma tīkls padomē un, ja jā, tad pēc kā iniciatīvas un ar kādu rezultātu.

Savukārt Augstsprieguma tīkla preses pārstāve uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Vara Boka un pārējās vadības vārdā atteicās no jebkādiem komentāriem, tostarp nevēloties atbildēt arī uz jautājumu – kā uzņēmums var komentēt pieņēmumu, ka J. Spiridonovs ir bijis spiests pamest darbu valsts kapitālsabiedrībā saistībā ar viņa oficiāli reģistrēto laulību ar sava dzimuma pārstāvi.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...