Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nemaz nevajag mēģināt izdibināt valsts noslēpumus vai citu klasificētu informāciju un to kādā īpaši slepenā veidā pārsūtīt naidīgu valstu izlūkdienestiem, lai tiktu apsūdzēts spiegošanā: pietiek savākt visdažādāko publiski pieejamo drazu un baumas vai pat to visu vienkārši pārsūtīt, izmantojot tepat Latvijā reģistrētu un attiecīgi vietējiem drošības dienestiem elementāri pieejamu elektronisko pastkastīti, lai tiktu pie kriminālprocesa par spiegošanu un mēnešiem apcietinājumā. Likums pašlaik dod vaļu specdienestu patvaļai šajā jomā, un Valsts drošības dienesta no sabiedrības slēptās Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona spiegošanas krimināllietas materiāli to apliecina.

Draudīgā „neizpaužamo” un „citu” ziņu vākšana

„Kriminālprocesā iegūtie pierādījumi dod pamatu pieņēmumam, ka Jānis Adamsons, personas kods …, būdams Latvijas Republikas 12. un 13. Saeimas deputāts, ieņemdams Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas locekļa amatu, laika posmā no 2016. gada 30. jūlija līdz aizturēšanas brīdim Krievijas Federācijas Federālā drošības dienesta (turpmāk - FSB) uzdevumā nelikumīgi vāca un tam ar Krievijas Federācijas pilsoņa Genādija Silonova starpniecību nodeva neizpaužamas un citas ziņas, kas nav valsts noslēpums, taču ir pieejamas tikai ierobežotam personu lokam, kā arī sniedza FSB detalizētu ieskatu Latvijas Republikas Saeimas un Saeimas komisiju, valsts iestāžu, tiesībsargājošo un valsts drošības iestāžu ikdienas darbā, tādējādi izpildot izlūkdienestu galveno uzdevumu – sniegt Krievijas Federācijas augstākajām amatpersonām precīzus izlūkdatus politisko lēmumu pieņemšanai.”

Ar šādu pamatojumu Valsts drošības dienesta (VDD) Izmeklēšanas nodaļas inspektoram E. Vīksnem ir bijis pietiekami, lai ne tikai atzītu J. Ādamsonu par aizdomās turēto „noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, atbildība par ko noteikta Krimināllikuma 85. panta pirmajā daļā” – tātad faktiski par Krievijas spiegu, bet arī saņemtu pilnīgu atbalstu savam „pieņēmumam” prokuratūrā un no izmeklēšanas tiesneša, iegūtu Saeimas piekrišanu deputāta izdošanai kriminālvajāšanai un panāktu, lai J. Ādamsons jau ilgāk nekā četrus mēnešus atrastos apcietinājumā.

VDD izmeklētāja norādītās Krimināllikuma panta „Spiegošana” pirmās daļas saturs no pirmā acu uzmetiena ir nepārprotams: „Par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.”

Tomēr cilvēkam „no malas” neskaidrs var būt jautājums – kas tieši ir „neizpaužamās ziņas” un vēl jo vairāk kas ir „citas ziņas”, kuras likums aizliedz ne tikai „nelikumīgi nodot ārvalsts izlūkdienestam”, bet arī tās vienkārši „nelikumīgi vākt”. Paradoksāli, bet fakts: kā izrādās, precīzs formulējums „neizpaužamo un citu ziņu nelikumīgai vākšanai”, kuras konstatēšana „pieņēmuma” formā VDD ļauj nacionālās drošības interesēs vērsties pret jebkuru informācijas vācēju, gluži vienkārši nav atrodams ne tikai Krimināllikumā, bet arī citos normatīvajos aktos.

Ulda Krastiņa „Krimināllikuma komentāros” par neizpaužamām ziņām ir minēts vien tas, ka „par neizpaužamām uzskatāmas tādas ziņas, kurām likumos vai noteikumos paredzēta īpaša izmantošanas kārtība un izplatīšanas nosacījumi. Tās ir ziņas, kas noteiktas Saeimas 1998.gada 29.oktobra Informācijas atklātības likumā”.

Ko tieši tas nozīmē? „Ierobežotas pieejamības informācija (neizpaužamas ziņas) ir tāda informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šis informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodarot vai varot nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm,” raksta U. Krastiņš. Tas arī ir viss.

Neskaidrības – Valsts drošības dienesta interesēs

Savukārt Valsts drošības dienests, no kura viedokļa par to, kas tieši ir neizpaužamās un „citas ziņas”, ir atkarīga kriminālprocesu sākšana un „nelikumīgo ziņu vācēju” aizturēšana, daļēji arī apcietināšana un apsūdzēšana, nekādu skaidrību šajā jautājumā nevieš, tieši otrādi – rada iespaidu, ka šādi izplūduši, neskaidri formulējumi ir tā interesēs.

 „1) Lūdzu, precīzi formulējiet, kas Jūsu iestādes traktējumā ir "neizpaužamas ziņas, kas nav valsts noslēpums, taču ir pieejamas tikai ierobežotam personu lokam".

2) Lūdzu, miniet, kur tieši normatīvajos aktos vai judikatūrā ir atrodams šāds traktējums.

3) Lūdzu, precīzi formulējiet, kas Jūsu iestādes traktējumā ir "citas ziņas, kas nav valsts noslēpums, taču ir pieejamas tikai ierobežotam personu lokam".

4) Lūdzu, miniet, kur tieši normatīvajos aktos vai judikatūrā ir atrodams šāds traktējums.”

Uz visiem šiem jautājumiem Valsts drošības dienests Dienai atbildēt atteicās, norādot vien to, ka, „lai izmeklēšana varētu noritēt netraucēti, VDD pašlaik no plašākiem komentāriem saistībā ar minēto kriminālprocesu atturas”. Uz norādi, ka jautājums ir par konkrētu likuma normu traktējumu, ko būtu nepieciešams sniegt sabiedrības interesēs, VDD nereaģēja.

Kāds iemesls šādai klusēšanai un vēlmei saglabāt pašreizējo neskaidro situāciju ar likuma formulējumu traktējumu? Skaidrs ir viens: tieši šī situācija notvertu „īstu” ārvalstu spiegu deficīta apstākļos ir ļāvusi Valsts drošības dienestam kā Krievijas spiegu pasniegt J. Ādamsonu un sākto krimināllietu nodēvēt par „nacionālās drošības interesēm svarīgu kriminālprocesu”.

Ar baumām izpušķota informatīva draza un vispārpieejamas ziņas

Šis nav tikai skaļš apgalvojums vien, - Dienai ir radusies iespēja iepazīties ar daļu no tās informācijas, kuru J. Ādamsons pēdējo gadu laikā no savas inbox.lv elektroniskā pasta adreses ir nosūtījis uz VDD lēmumā minēto elektroniskā pasta adresi (ko varbūt ir, varbūt nav lietojis G. Silonovs) un kuru Valsts drošības dienests pasludinājis par „precīziem izlūkdatiem” politisko lēmumu pieņemšanai „Krievijas Federācijas augstākajām amatpersonām”.

Secinājums ir viennozīmīgs – vismaz lielākā daļa J. Ādamsona pārsūtītās informācijas, uz kuru balstīts VDD „pieņēmums”, ka viņš kā Krievijas spiegs vācis un nodevis „neizpaužamas un citas ziņas, kas nav valsts noslēpums, taču ir pieejamas tikai ierobežotam personu lokam”, patiesībā ir informatīva draza, kas ir publiski pieejama jebkuram interesentam, un baumas, ar kurām piepušķotas vispārzināmas mediju ziņas.

„2021. gada 8. aprīlī plkst. 19:58 J. Ādamsons no savā rīcībā esošās e-pasta adreses [email protected] nosūtīja uz G. Silonova rīcībā esošo e-pasta adresi 28 docx. formāta failus ar dažādiem nosaukumiem, kuri liecina par mērķtiecīgu ziņu vākšanu. 10 no minētajiem failiem satur mērķtiecīgi iegūtas un publiski nepieejamas ziņas par korupciju Ādažu novada būvvaldē, ģenerālprokuroru J. Stukānu, procesiem noziedzīgajā vidē,” pamatojumā tam, ka J. Ādamsons uzskatāms par krievu spiegu, raksta VDD izmeklētājs E. Vīksne.

Kādas tad ir J. Ādamsona nosūtītās „neizpaužamās un citas ziņas”, kas pieminētas šajā uzskaitījumā? Lūk, šādu „neizpaužamo ziņu” viņš nosūtījis saistībā ar LR ģenerālprokuroru Juri Stukānu:

„2021.gada 31.martā tika atrasta informācija par Latvijas Republikas ģenerālprokurora Jura Stukāna dzīvesbiedru. Zemāk J. Stukāna dzīvesbiedra fotogrāfija un telefona numurs. Diemžēl vārdu atcerēties neizdevās. Zināms tas, ka J. Stukāna dzīvesbiedrs strādā vai strādāja RTU (Rīgas Tehniskā universitāte). Tāpat no vēsturiskiem momentiem ir zināms, ka atpūšoties kopā J. Stukāna dzīvesbiedrs lietoja milzīgos daudzumos alkoholiskus dzērienus un uzvedas izaicinoši - varēja sākt izģērbties publikas priekšā, uzmācas citiem (to viņš darīja neagresīvā formā). Dzīvesbiedra uzvedības dēļ publiskās vietās alkohola reibumā J. Stukāns ar viņu strīdējās un sita.”

Savukārt saistībā ar J. Stukāna uzdevumu sākt pārbaudi par Covid-19 vakcīnu iepirkumu J. Ādamsons – vai arī nezināmais autors – ir čakli pārrakstījis mediju informāciju un klāt pievienojis šādas „neizpaužamas ziņas”, kas esot iegūtas no „Kontakta”: deputāts piemin savu informācijas avotu, ko, spriežot pēc VDD publiskotās informācijas, dienestam tā arī nav izdevies noskaidrot, iespējams, tāpēc, ka tas, spriežot pēc ziņu satura, varētu būt vienkārši izdomāts:

„J. Stukāna iniciētā pārbaude ir vēl viens apliecinājums tam, ka J. Stukāns piekopjas “politiķu priekšā” un izmanto savas pilnvaras, lai kalpotu politiskām vēlmēm un interesēm. Pēc Kontakta vārdiem pēc būtības visas nepilnības ar vakcīnu iegādi un loģistiku, kā arī vakcīnu portfeļa veidošana ir “ierēdniecības netālredzība”, – kādi sākotnēji politiski lēmumi un lēmumi atbildīgo ministrijas vidū bija pieņemti, tādus izpildīja ierēdņi, kas organizēja vakcīnu iepirkumus (ne soli ne pa labi, ne pa kreisi). Protams, mutiski savai vadībai skaidroja par alternatīvām iespējām, bet vadība arī pildīja tas, kas rakstīts iepriekš pieņemtos dokumentos.”

„Precīzie izlūkdati” par Ādažu novada būvvaldi

Vēl savdabīgākas ir VDD par „neizpaužamām” atzītās ziņas, ko J. Ādamsons ir nosūtījis saistībā ar norisēm Ādažu novada būvvaldē un ko viņam jau atkal ir pienesis nezināmais „Kontakts” (konkrētos amatpersonu vārdus Diena nemin, lai netīšām neizpaustu īpaši slepenas ziņas):

„Tikšanās laikā Kontakts sniedza vispārējo informāciju par iespējamo korupciju un interešu konfliktiem Ādažu novada domes Būvvaldē. Pēc Kontakta vārdiem aptuveni gadu - pusotru Ādažu novada domes Būvvaldi vada bijusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Telpiskās plānošanas departamenta direktore U., kuru uz Ādažu novada domi uzaicināja domes priekšsēdētājs S.

Pēc Kontakta vārdiem U., uzsākot darbu Ādažu novada domes Būvvaldē, parādīja sevi kā absolūti nekompetentu vadītāju, kas nepārzina būvniecību reglamentējošo likumdošanu, būvvaldes kompetenci un kas nevar efektīvi vadīt kolektīvu, un kas izvairās no darba (vairāk “dzīvo” pa ministrijas gaiteņiem un pļūt nekā nodarbojas ar tiešiem pienākumiem).

Visu minēto pamanīja Ādažu novada domes Būvvaldes kolektīvs, kurš sāka izmantot U. nekompetenci un “izvairīšanos no darba un kolektīva vadīšanas”, lai “pārveidotu” Būvvaldi par savu “privāto uzņēmumu”.  Daļa no Būvvaldes darbiniekiem izmanto darba vietu un amatu, lai tiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kas Ādažu novada administratīvajā teritorijā uzsāk būvniecību, diezgan atklāti piedāvātu uztaisīt projektus, apliecinājumu kārtas, izmaiņu projektus un topogrāfijas un veikt visus nepieciešamus saskaņojumus (izstrādāt būvniecības dokumentāciju un saskaņot ar sevi, vai kolēģi, kas sēž blakus).

Tā būvniecības dokumentācija, ko izstrādā  Būvvaldes darbinieki “haltūras” ietvaros tiek saskaņota zibenīgi un kontrole par būvniecības procesu faktiski nav. Tā dokumentācija, ko izstrādā projektētāji, kas nestrādā Būvvaldē tiek saskaņota ļoti lēni, vai vispār netiek saskaņota. Tie darbinieki, kas izskata citu projektētāju izstrādātus projektus bieži vien sagatavo papildus projektēšanas nosacījumus, kurus nav iespējams izpildīt, vai izpildīt ļoti sarežģīti un kam nav nekādas praktiskas nozīmes būvniecības procesā (mākslīgi liek šķēršļus, lai iedzīvotājs, vai uzņēmējs, kas veic būvniecību pasūtītu kādu darba apjomu no Būvvaldes darbinieka).

Par visu minēto ļoti labi zina Būvvaldes vadītāja U., bet nepārtrauc “šo privāto biznesu”. Par izpildītiem darbiem Būvvaldes darbinieki no iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kas gatavoja dokumentāciju un saskaņoja to, ņem skaidro naudu un nekur to neatspoguļo.”

Lai „neizpaužamās ziņas” būtu apjomīgākas, nozīmīgu faila daļu aizņem daļa no Būvniecības likuma, savukārt tās noslēdzas ar šādu „neizpaužamu” secinājumu: „Īstenībā “mākslīgo šķēršļu likšana un dalbajobu ieslēgšana” ļoti piemīt Latvijas ierēdņiem, kas izdot kādus administratīvus aktus. Ļoti izplatīta taktika, lai piespiestu maksāt kukuļus par kāda dokumenta, piemēram, atļaujas, vai saskaņojuma izsniegšanu, bet diemžēl korupciju kontrolējošās iestādes noslogotības dēļ un profesionālo darbinieku trūkuma dēļ nav spējīgi to nokontrolēt un pārtraukt (kā rezultātā “banāns”).”

Saeimas sēdē iegūtās „neizpaužamās” ziņas par KNAB priekšnieka apstiprināšanu

Papildus vispārpieejamai mediju informācijai, kas izpušķota ar baumām un publiski pieejamu datu bāzu ziņām, Valsts drošības dienests par „neizpaužamām un citām ziņām, kas nav valsts noslēpums, taču ir pieejamas tikai ierobežotam personu lokam”, ir atzinis vēl savdabīgāku informāciju, ko grūti nodevēt par tikai ierobežotam personu lokam pieejamu.

Par nelikumīgi vāktu informāciju ar VDD izmeklētāja lēmumu atzītas, piemēram, publiski pieejamās ziņas „par sagatavotajiem diviem likumprojektiem, ar kuriem paredzēts uzlabot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka sociālās garantijas un atteikties no prasības, ka KNAB priekšnieka pretendentam vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā nepieciešama vismaz triju gadu pieredze”.

To tomēr vēl pārspēj VDD izmeklētāja secinājums, ka 2017. gada 17. jūnijā konficenciālas tikšanās laikā J. Ādamsons savai kontaktpersonai nodevis „neizpaužamas” ziņas par KNAB priekšnieka Jēkaba Straumes apstiprināšanu amatā. Kā minējis VDD izmeklētājs, nozīmīgākais esot tas, ka šīs ziņas J. Adamsonam kļuvušas pieejamas… „2017. gada 15. jūnija Saeimas sēdē. kurā J. Straumi iecēla KNAB priekšnieka amatā”. Tas, ka vienlaikus šīs ziņas bija pieejamas ikvienam interesentam, VDD nemulsina.

Kad iedarbinās „žurnālistu pantu”?

Kopumā VDD lēmumā par aizdomās turētā statusa noteikšanu J. Ādamsonam ir minētas 43 „neizpaužamo un citu ziņu” nodošanas epizodes laikā no 2016. gada jūlija līdz 2021. gada maijam (ir gan pieminēts arī 2021. gada oktobris, taču tā acīmredzami ir kļūda).

VDD atsakās sniegt atbildi uz jautājumu, vai visu šo piecu gadu laikā dienests vienkārši nogulēja to, ka J. Ādamsons „regulāri nosūta ziņas Krievijas Federālā drošības dienesta uzdevumā”, vai arī tam ir kāds cits izskaidrojums.

Dienai norāda divi juristi, kas saprotamu iemeslu dēļ nevēlas redzēt savus vārdus pieminētus šīs lietas sakarā, tas ar diezgan lielu ticamību nozīmē – ar baumām izpušķotas publiski pieejamas informācijas plūsma no J. Ādamsona kontrolēta jau gadiem, bet tikai tagad kādu VDD iekšēju apsvērumu dēļ nolemts mēģināt to kvalificēt kā spiegošanu.

Ņemot vērā neskaidrības par to, kas īsti ir „neizpaužamās un citas ziņas”, grūti pat iedomāties, cik ir cilvēku, kuru vāktas un pārsūtītas ziņas VDD vajadzības gadījumā var kvalificēt līdzīgi, norāda juristi.

Un arī tas vēl nav viss. Bijušais KNAB darbinieks Aleksandrs Berezins nesen sociālajā tīklā Twitter norādīja uz vēl citu VDD un dienestam „piespēlējošu” prokuratūras pārstāvju iespēju, ko sniedz tā paša Krimināllikuma 85. – „spiegošanas panta” 2. daļa. Tā paredz cietumsodu līdz 20 gadiem arī vienkārši par „valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu”, - nekāda nosūtīšana ārvalstu specdienestiem nemaz nav vajadzīga.

„Jauna prokuratūras prakse: ar spiegošanu tagad sāk saprast arī valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu bez nodoma sadarboties ar ārvalsti. Ja kāds žurnālists publicē valsts noslēpumu, tad viņš ir SPIEGS,” norāda bijušais KNAB darbinieks. Ņemot vērā VDD rīcību saistībā ar J. Ādamsona „neizpaužamajām un citām ziņām”, šāda prognoze šķiet gluži reāla.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...