Nekā personīga veidotāji par naudu pildījuši Jaunā laika pasūtījumu

Iesaki rakstu:

2008. gada vasarā Jaunais laiks sēdēja opozīcijā, un, lai gan toreizējās varas partijas LPP/LC, Tautas partija un Zaļo un zemnieku savienība tika smagi kritizētas, nākamās Saeimas vēlēšanas, kuras ļautu izmainīt politiskās varas līdzsvaru, bija gaidāmas tikai 2010. gada oktobrī.

Prezidents Valdis Zatlers tobrīd vēl bija kurls pret opozīcijas saucieniem atlaist Saeimu, un finanšu krīze, kas 2009. gada pavasarī varu negaidīti nometa pie Jaunā laika kājām, vēl skaidri pie apvāršņa neiezīmējās. Tādēļ arodbiedrību rosinātie grozījumi Satversmē, kas ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju dotu tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, Jaunajam laikam bija kā gaisma tuneļa galā, turklāt referenduma kampaņa ļāva partijai par sevi atgādināt, pozicionējoties iepretim vecajām varas partijām, kas slīdēja lejup pa popularitātes līkni.

2008. gada jūnijā tika nodibināta biedrība Par tautas tiesībām, kuras valdē darbojās Solvita Āboltiņa un Sandra Kalniete. Biedrība īsā laikā savāca 117 337 latu ziedojumus, un lauvas tiesu – 75 050 latus – biedrībai saziedoja juridiskas personas. 64 000 latu no tiem biedrībai pārskaitīja partija Jaunais laiks. Šo naudu pāris mēnešu laikā saziedoja partijas biedri un sponsori, ziedojuma summām svārstoties no 1000 līdz 5000 latiem. Vēl 9 000 latus noziedoja Einara Repšes biznesa partnera Valērija Belokoņa Baltic International Bank un pāris tūkstošus – citas ar tagadējo Vienotību saistītas partijas.

 Tas, ka Āboltiņas un Kalnietes biedrība saņēma ziedojumus no juridiskām personām, radīja jautājumu par tā dēvēto „pozitīvisma kampaņu” stila kopēšanu, izmantojot ar partiju saistītu biedrību kampaņas finansēšanai un tā apejot partiju finansēšanas ierobežojumus. Āboltiņa toreiz paziņoja, ka mērķis attaisno līdzekļus, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uz to pievēra acis.

Bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece, kura 2008. gadā bija partijas Jaunais laiks valdē un kā viena no partijas atpazīstamākajām „sejām” filmējās referenduma kampaņas klipos, atceras, ka to uzņemšana notikusi raidījuma Nekā personīga studijā un procesu kūrējuši tā veidotāji. „ Es tikai atceros, ka toreiz bija klipi, kurus TV3 toreiz taisīja – [Ilze] Jaunalksne un [Arta] Ģiga. Pirms referenduma rādīja tos klipus, kur katram bija jāierunā teksts, es atceros, [Aleksejs] Loskutovs ierunāja, es ierunāju, gāju uz studiju ierakstīt. Es neatceros, kā Ģigai saucās tas „pasākums”, bet mēs gājām uz TV3, kas bija pretī Dolei [producentu apvienība Red Dot Media tolaik mitinājās Maskavas ielā 322]. Atceros, [Inga] Spriņģe tolaik tur strādāja, es nezinu, vai viņa pie tiem klipiem tieši strādāja, bet viņa tur sēdēja. Bet tas, ka Ģiga bija tā, kas producēja tos klipus, rakstīja tos tekstus, zvanījās, lai saskaņotu laikus, montēja – tā bija viņa. Ģiga bija tā, kas tos klipus režisēja, lika mums stāvēt un iet, soli uz priekšu, ko darīt... Viņa, cik atceros, bija arī tā, kas to tekstu sacerēja. Bet es neatceros, kā ta tur sanāca, kam tā biedrība naudu maksāja. Nu ne jau raidījumam Nekā personīga, tai producentu apvienībai laikam, bet skaidrs, ka tas viss gāja kā nopirkta politiskā reklāma, pilnīgi oficiāli. Tā viņa, manuprāt, arī saucās – „apmaksāta politiskā reklāma”. Tika nopirkti reklāmas laiki visās televīzijās. Es nezinu, kāda nauda tur bija apakšā,” sarunā ar Pietiek atceras Mūrniece. To, ka referenduma kampaņas klipus filmējuši Nekā personīga veidotāji, atcerējās un Pietiek apstiprināja arī Aleksejs Loskutovs.

Toties Nekā personīga veidotāja Arta Ģiga Pietiek noliedza, ka viņai un žurnālistam Jānim Krēvicam daļēji piederošā producentu apvienība Red Dot Media (pirms tam Popacademy) 2008. gadā būtu sniegusi kādus pakalpojumus Jaunā laika politiķu dibinātajai un partijas finansētajai biedrībai Par tautas tiesībām. Tāpat viņa noliedza, ka Nekā personīga veidotāji no šī politiskā veidojuma būtu saņēmuši kādu naudu. „Nav bijušas darīšanas ne man, ne RDM ar Jūsu nosauktajām organizācijām,” apgalvoja Ģiga.

Tomēr šī atbilde nav līdz galam patiesa, jo Nekā personīga producenti naudu no Jaunā laika dibinātās biedrības ir saņēmuši pastarpināti – caur aģentūru, kuru šī biedrība bija noalgojusi kampaņas veidošanai.

Reklāmas kampaņas veidošanai biedrība Par tautas tiesībām 2008. gada vasarā bija nolīgusi sabiedrisko attiecību aģentūru Komunikāciju vadība un konsultācijas, ko tobrīd vadīja un vēl tagad vada Aleksandrs Niklass. Viņš tolaik apkalpoja tā dēvētos Lemberga oponentus – Ventspils tranzītbiznesa miljonārus Oļegu Stepanovu un Olafu Berķi. Tas jau tobrīd radīja vielu spekulācijām, ka biedrībai Par tautas tiesībām saziedotās naudas izcelsme patiesībā meklējama pie tā dēvētajiem "labajiem ventspilniekiem".

2008. gadā laikrakstam Neatkarīgā Niklass stāstīja, ka 75% no kopumā 116 751 lata kampaņā iztērētās naudas izlietoti reklāmām televīzijā, 10% radio, 5% – vides reklāmām. Pirmdien sarunā ar Pietiek Niklass apstiprināja, ka viņam piederošajai aģentūrai Komunikāciju vadība un konsultācijas tiešām 2008. gadā bijis līgums ar SIA Red Dot Media (līdz 2008. gada 31. augustam tās nosaukums bija SIA Popacademy) par reklāmas klipu veidošanu biedrības Par tautas tiesībām pasūtījumā. Pēc Niklasa teiktā, par Jaunā laika politiķu filmēšanu Nekā personīga radošajam kolektīvam samaksāti Ls 5 900. Lursoft datubāzē pieejamais producentu apvienības Red Dot Media, kas veido raidījumu Nekā personīga, pārskats par 2008. gadu rāda, ka uzņēmuma neto apgrozījums togad bijis 146 472 lati.

Par citiem gadījumiem, kad Nekā personīga žurnālisti angažēti dažādu pasūtījumu veikšanai vai informācijas nopludināšanai noteiktu Latvijas specdienestu pārstāvju interesēs, būs iespējams lasīt šonedēļ klajā nākošajā L. Lapsas, A. Margēvičas un K. Jančevskas grāmatā Cits ķēķis: zem politiskā "jumta".

Seko mums