Iesaki rakstu: 
Saistībā ar 2023. gada 7. jūnijā žurnālā “Ieva” publicēto interviju ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu, kas raisīja plašu sabiedrības rezonansi un bija par iemeslu dažādām diskusijām un informācijas interpretācijām, ģenerālprokurors atvainojas Latvijas sabiedrībai par to, ka pietiekami precīzi neizteica savu viedokli un tādējādi rosināja sabiedrību maldīgi uztvert viņa teikto un neprecīzi interpretēt viņa izteikumu patiesos nolūkus.
Ģenerālprokurors stingri nosoda jebkāda veida vardarbību. Galvenais intervijas mērķis bija aicināt ikvienu personu, pret kuru vērsta vardarbība, neklusēt un vērsties attiecīgajās iestādēs, norādot, ka tiesībaizsardzības iestādes un tieslietu sistēmas institūcijas ir vienlīdz atbildīgas par to, lai tiktu nodrošināta efektīva cilvēka tiesību aizsardzība. Ģenerālprokurors neattaisno nevienu prokuroru, kurš ar savu rīcību, vai gluži pretēji – bezdarbību –, iespējams, ir bijis līdzatbildīgs konkrētās situācijas eskalācijā.
Ģenerālprokuratūrā turpinās pārbaude par visiem materiāliem, kriminālprocesiem, kuros kā iespējami vainīgā persona norādīts L. Rusiņš. Pārbaudes viens no galvenajiem mērķiem ir konstatēt iespējamās nepilnības, kas traucēja prokuroru pilnvaru un savstarpējās sadarbības kvalitatīvu realizēšanu kriminālprocesa īstenošanā, un rast labāko risinājumu šādu nepilnību turpmākai novēršanai.
2023. gada 24. maijā ģenerālprokurors nosūtīja Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam vēstuli, kurā izklāstīja konkrētus priekšlikumus, lai novērstu ar vardarbību saistītu noziedzīgu nodarījumu atkārtošanos un veicinātu starpinstitūciju sadarbību šādu noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā.
Vienlaikus prokuratūrā turpinās pārvaldības procesu pārskatīšana un pilnveide, tostarp dokumentu un informācijas aprites kārtības izvērtēšana, ar mērķi izveidot optimāli funkcionējošu un efektīvu procesu prokuratūras pamatdarbības nodrošināšanai. Tiek pārskatīti un vērtēti vairāki iekšējie tiesību akti, tostarp par rīcību un informācijas sniegšanu kriminālprocesos un par Ģenerālprokuratūrā saņemto dokumentu (korespondences) tālākas virzības noteikšanu.
Ģenerālprokurors aicina ikvienu būt uzstājīgam, aizstāvot savas intereses, un nekad nepalikt vienaldzīgam pret amatpersonu bezdarbību.
Pilnu Jura Stukāna ceturtdienas preses konferences ierakstu varat noskatīties Lato Lapsas YouTube kanālā: https://www.youtube.com/watch?v=uq8NhwtXZb4
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
