Nekas nav kavējis Kariņa valdību eksperimentēt ar aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz tirdzniecību
LTRK, LDDK un virkne uzņēmumu*21.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2020.gada novembra sākumā starp tirdzniecības nozares dalībniekiem, tirdzniecības nozari pārstāvošajām organizācijām, Ekonomikas ministriju (turpmāk - EM), Valsts policiju un pašvaldības policiju tika noslēgts memorands par sociāli atbildīgas politikas īstenošanu tirdzniecības nozarē (turpmāk - Memorands). Memoranda mērķis ir tirdzniecības nozarē vienoti īstenot praksē piemērotākos pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai atbilstoši faktiskajai vīrusa izplatības situācijai valstī.
Diemžēl Memoranda esamība nav kavējusi valdību eksperimentēt ar dažādiem aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz tirdzniecību , ignorējot nozares viedokli, pieejamos datus, pandēmijas sākuma posmā 2020.gada pavasarī iegūto Latvijas tirgotāju pieredzi, kā arī ārvalstu pieredzi, nosakot un atceļot dažādus ierobežojumus.
Kā zināms, no 2020.gada 19.decembra Latvijā drīkst tirgot tikai noteiktas preču grupas, kas rada ievērojamus zaudējumus lielai daļai tirdzniecības uzņēmumu, kā arī sabiedrības neizpratni, iedzīvotājiem nespējot apmierināt ikdienas vajadzības.
Atsaucoties Krīzes vadības koordinācijas grupas Covid-19 izplatības ierobežošanai (turpmāk - OVG) 2020.gada 30.decembrī izteiktajam lūgumam sniegt nozares priekšlikumus epidemioloģiskās drošības situācijas uzlabošanai tirdzniecības vietās, lai atceltu darbības ierobežojumus, pārnozaru uzņēmēju organizācijas - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija, kā arī tirdzniecības nozares asociācijas un tirdzniecības uzņēmumi sagatavoja priekšlikumus, kas tika iesniegti EM izvērtēšanai un virzīšanai izskatīšanai OVG.
2021.gada 18.janvārī nozares skatījums tika prezentēts OVG, tomēr pēc 19.janvāra valdības sēdes plašsaziņas līdzekļos izplatītie paziņojumi un amatpersonu sniegtā informācija nevieš skaidrību, kad un pēc kādu nosacījumu izpildes varētu tikt pieņemts lēmums par darbības ierobežojumu atcelšanu.
Tieši pretēji - izskan prognoze par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl pēc 7.februāra un ierobežojumu saglabāšanu, kā arī atgriešanās pie "luksofora" principa, kas bija ietverts 2020.gada 27.oktobrī valdībā atbalstītajā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības stratēģijā, kas tā arī netika iedzīvināta.
Tāpat, vēršam uzmanību, ka joprojām nav izstrādāti efektīvi valsts atbalsta mehānismi Covid-19 radīto seku novēršanai. Tirdzniecība ir viena no lielākajām nozarēm Latvijas tautsaimniecībā, kas veido nozīmīgu īpatsvaru IKP. Valsts ieņēmumu dienesta administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2019.gadā no mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības sastādīja vairāk nekā 2 miljardus 684 miljonus eiro.
Situācijai ieilgstot, var pienākt brīdis, kad ir jāsamazina darbinieku skaits. Informējam, ka tirdzniecībā (mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā) ir nodarbinātas 133 369 personas. Lūdzam ņemt vērā arī ēnu ekonomikas palielināšanos, ko nenovēršami rada nesamērīgi ierobežojumi un godprātīgo uzņēmumu ierobežojumu ievērošanas disciplīna.
Vēlamies uzsvērt, ka līdz šim tirdzniecības nozare nav informēta par konstatētām sistēmiskām problēmām. Liela daļa tirdzniecības uzņēmumu, negaidot normatīvo regulējumu, ir noteikuši papildu epidemioloģiskās drošības pasākumus un ir pārliecinājušies, ka normatīvo aktu prasību izpilde, kompetento institūciju rekomendāciju ievērošana, kā arī katra uzņēmuma specifikai atbilstošu papildu prasību noteikšana un to izpildes kontrole nodrošina Covid-19 izplatības novēršanu.
Apliecinām, ka tirdzniecības uzņēmumi varēja un arī šobrīd var nodrošināt drošu tirdzniecību ar pilnu preču sortimentu, pilnībā ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības.
Ievērojot minēto, zemāk minētie Memoranda par sociāli atbildīgas politikas īstenošanu dalībnieki lūdz nodrošināt:
- kvalitatīvu valdības dialogu ar nozari pirms lēmumu pieņemšanas;
- lēmumu operatīvu pieņemšanu, cita starpā ievērojot likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 19.panta otrās daļas regulējumu;
- atbilstošus atbalsta mehānismus saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu.
* Latvijas Reklāmas asociācija; SIA “DEPO DIY”; t/c “Valleta”; t/c “Dauga”; t/c “Rīga Plaza”; t/c “Apelsīns”; SIA “Bodybalt”; SIA “Baltika Latvija”; SIA “Jānis Roze”.
Seko mums 
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
