Nekliedziet tie, kas ir kliedzēji un kristīgās reliģijas noliedzēji
Inga Birkmane23.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Andreju Mediņu personīgi pazīstu kopš 1992 gada, savu 16 gadu vecuma. Biju viens no viņa "nokalpinātajiem pusaudžiem". Viņš lika man spēlēt uz klavierēm viņa vadītajās misēs, kapusvētkos, nometnēs lika mizot kartupeļus, klāt galdu, veda garos pārgājienos/svētceļojumos, lika daudz lasīt, pat aizsūtīja mācīties. No sākuma uz Rīgu. Vēlāk viņa un Bīskapa Justa darbību rezultātā tiku aizsūtīta studēt pat uz Ņujorku.
Es kā viņa "nokalpinātais un lamātais pusaudzis" nevaru iedomāties, kā mana dzīve būtu izvērusies, ja es nebūtu satikusi viņu. Savās mājās tajā laikā jutos ne pārāk vajadzīga, bieži vien depresīva, negribēju tur atgriezties. Andrejs, pieņemdams mani par "savu pusaudzi", nokristīdams, iesvētīdams, un pats piekrizdams būt par manu krusttēvu, jo man neviena rada nebija, kļuva man par manas dzīves saturu un virzību. Viņš ieraudzīja manus talantus, deva iespēju tiem izpausties, ar savu piemēru mācīja nebaidīties no grūtībām.
Tas, ko tagad dara mediji un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI), ne tikai liek man šausmās sastingt, bet ļoti zaudēt pēdējo ticību par to, ka Latvijā Likumam ir saprāts. Jau redzot, kā iegriežas mājdzemdību vecmāšu medības, tagad Mediņa, man paliek bail.
Vai tiešām šiem ļaudīm nav nekāda intelekta, kas līdzētu atšķirt, kad varmāka ir varmāka un kad kārtība, morālā stingrība un grūts darbs ir izlaidību un pagrimumu un slinkumu ierobežojošais faktors un transformatīvais spēks. Ko tieši jūs, mediji un inspektori, tur gribat atrast un pierādīt? Ka "nabaga pusaudzim" labāk palikt mājā pie datora? Ka mums Latvijā nevajag strādātspējīgus un gudrus cilvēkus? Varbūt tādus "datorbērnus" vieglāk ir vadīt un likt balsot par to, ko jūs teiksiet? Par Mediņu nesatraucos, zinot viņu, tas, ko viņš Afganistānā pārdzīvojis un dzīvē izkodis, ir daudz smagāk par šo knābājošo sieviešu "bērnu glābšanas" kampaņām.
Nesen viens pusaudzis, kuru atveda vecmāmiņa, manā kabinetā viņai teica: "Paklau, tu, stulbā, es tevi nogalināšu pēc tam, kad iziesim ārā, par to, ka tu mani te atvedi.” Es viņam visa cita starpā teicu arī, ka, ja viņam būtu 16, viņam būtu jāatbild par saviem vārdiem policijai. Ja viņš zinātu VBTAI telefonu, viņš ziņotu par mani arī. Par to, ka es atgādināju, ka par pateikto ir jāatbild. Es ieteicu vecmāmiņai pārdomāt par Bārbeles zēnu skolu. Kādas vēl ir iespējas Latvijā šādiem pusaudžiem? Kā šādas programmas strādā? Vai kāds to ir izpētījis? Un kādi ir rezultāti?
Pirms daudziem gadiem strādāju lauku skolā, kur lielākā daļa bija deviantu pusaudžu. Man bija jāmāca viņiem angļu valoda. Mani atlaida no darba par to, ka klasē nodarbojos ar sarunāšanos, ka nenotika klasiski saprotamā mācīšanās, bet, kad direktorei minēju, ka pusaudžiem vispirms ir vajadzīga sociālās rehabilitācijas programma, lai vispār viņiem kaut ko varētu mācīt, un ka tas, kas notiek skolā, ir neprofesionāli, man atbildēja, ka neviens nekad neko tādu nesot uzdrošinājies viņai teikt. Šādas idejas bija ārpus reglamenta. Tad ko lai dara? Viss Mediņa darbs, tāpat kā mājdzemdību vecmāšu darbs balstās uz entuziasma. Kā nesen man teica kāda entuziaste, pēc šādām medībām "feja" manī ir mirusi.
Es gribu redzēt kā mēs varam izdzīvot bez tādām ideju "fejām" kā savā valodā tiešais un trāpīgais un darbos jaudīgais Mediņš, sirsnīgās un cieņpilnās mājdzemdību vecmātes, homeopāti, alternatīvo skolu vadītāji, garīgie skolotāji un citi.
Katru savu dienu pateicos Mediņam par to, ko viņš manā labā ir darījis, bet viena epizode man palikusi prātā ļoti spilgti. Viņš bieži vakarā pēc darbiem baznīcā izbraukāja pa mājām, kur dzīvoja viņa pusaudži, savāca pilnu mašīnu un veda peldēties. Tas bija tāds silts vasaras vakars, visi skaistā saulrietā nopeldējušies, un Mediņš teica: "Rīt brauksim ciemos, es gribu jūs ar kādu iepazīstināt.” No rīta agri izbraucām uz Latgali, kur ļoti dziļi mežā, askētiski un vientuļi dzīvoja pareizticīgs, sirms vīrs un gleznoja ikonas. Tam manam toreiz padomju gadu pusaudža prātam redzētais līdzinājās nosapņotai pasakai. Tad es uzzināju kas ir ikonu glezniecība, pareizticīgo un vecticībnieku garīgā kultūra, krievu klasiskā literatūra.
Tādas bija daudz reizes,- viņš bieži mūs kaut kur veda, kaut ko rādīja, ļoti daudz ar mums runāja. Un vēl viņš bieži mēdza vienkārši "izmest ideju", ar kuru mēs aizrāvāmies. Piemēram, "mums vajadzētu dabūt no bērnunama bērnus uz misi un nometni". Un mēs dabūjām. Un nekliedziet tie, kas ir kliedzēji un kristīgās reliģijas noliedzēji, bieži vien tas vispār nav par kristīgo reliģiju vai vispār reliģiju kā tādu. Bieži vien tas vairāk ir par cilvēcību, izglītību, sociālo atbildību, garīgumu un vērtībām. Un tas ir pilnīgi vienalga, pa kuru ceļu tev atveras iespējas, - caur Kristu, Budu, Krišnu, Mediņu, homeopātu, psihoterapeitu vai mājdzemdību vecmāti. NESTĀVI CEĻĀ GAISMAI.
Un visi tie, kuri kliedz par sektām, pašdarbību, patvaļību, - tajā virzienā, mācieties SAJUST, lietojiet saprātu, lai prastu atšķirt, kas ir kas.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
