Neko nenoskaidro, naudu konfiscē uz pieņēmumu pamata: sākam pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK09.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus šodien sāk pārpublicēt arī pietiek.com, - turpmāk to darīsim regulāri reizi nedēļā.
Kā rāda šodien pārpublicētie tiesas dokumenti, Azerbaidžānas pilsonim ir bijis atvērts konts Latvijā reģistrētā kredītiestādē. Azerbaidžānas pilsonis savas prasījuma tiesības pret banku 2019. gada februārī cedējis Latvijā reģistrētai kapitālsabiedrībai, bet bankas kontā noguldītie naudas līdzekļi turpinājuši atrasties tajā pašā kontā, jo izņemt tos nebija iespējams sakarā ar kredītiestādes darbības apturēšanu.
Gandrīz gadu pēc cesijas līguma noslēgšanas – 2020. gada janvārī Valsts policijā ierosināts kriminālprocess aizdomās par to, ka Azerbaidžānas pilsonim piederošais bankas konts, iespējams, esot ticis izmantots, lai legalizētu naudas līdzekļus lielā apmērā.
Vēl divus gadus vēlāk – 2022. gada janvārī Valsts policijas amatpersona pieņēma lēmumu par procesa uzsākšanu par noziedzīgi iegūtu mantu. Konkrēts noziedzīgs nodarījums, kura ietvaros esot tikusi iegūta manta, nav identificēts, taču ir izteikts pieņēmums, ka Azerbaidžānas pilsoņa darījumi savā bankas kontā atbilst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas otrajai stadijai – noslāņošanai jeb strukturēšanai, kad finanšu līdzekļi tiek pārvietoti no sākotnējās izcelsmes vietas, simulējot šķietami legālus darījumus.
Starp Azerbaidžānas pilsoni un Latvijā reģistrēto kapitālsabiedrību noslēgtais cesijas līgums un šī līguma tiesiskums vispār nav vērtēts, un tiesas lēmumā uz to nav sniegtas nekādas norādes.
Tiesas lēmumā tiek aprakstīti procesa virzītāja konstatētie fakti un izdarītie secinājumi, tostarp fakts, ka Azerbaidžānas pilsoņa paraksti dažādos bankā iesniegtajos dokumentos ir vizuāli atšķirīgi, tāpēc šie paraksti bez jebkādas ekspertīzes veikšanas tiek definēti par paraksta “atdarinājumu”.
Turklāt vienā no procesa virzītāja analizētajiem līgumiem ir norādīti Azerbaidžānas pilsoņa pases dati, bet šī pilsoņa pases kopijas ar šādiem datiem bankas rīcībā nebija, no kā procesa virzītājs izdara secinājumu, ka arī pati pase ar šādiem rekvizītiem nekad neesot eksistējusi. Tiesas lēmumā nav minēts, vai procesa virzītājs jebkad būtu izprasījis informāciju no Azerbaidžānas valsts iestādēm par šādas pases eksistenci.
Uz visiem procesa virzītāja uzdotajiem jautājumiem gan Azerbaidžānas pilsonis, gan prasījuma tiesības ieguvušais Latvijas uzņēmums ir snieguši atbildes, nav izvairījušies no kontakta un vienmēr ir apstrīdējuši naudas līdzekļu prettiesisku izcelsmi.
Ir arī konstatēts, ka Azerbaidžānas pilsoņa kontrolētie uzņēmumi nemaz nav atzīstami par čaulas veidojumiem, jo tie ir veikuši aktīvu komercdarbību, savukārt atsevišķiem šī pilsoņa sadarbības partneriem, no kuriem saņemti naudas līdzekļi un kuriem tie maksāti, pastāv čaulas veidojumu pazīmes. Taču tiesas nolēmumā nav informācijas par to, vai no attiecīgo veidojumu jurisdikcijas valsts iestādēm būtu pieprasītas ziņas par šo veidojumu īstenotās komercdarbības tiesiskumu. Nedz Azerbaidžānas pilsonis, nedz viņa sadarbības partneri, kuriem Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu ieskatā pastāv čaulas veidojumu pazīmes, Latvijā komercdarbību nav veikuši.
No tiesas lēmuma konstatējams, ka vainīgā persona par iespējamā noziedzīgā nodarījuma paveikšanu nav noskaidrota. Tāpat no tiesas lēmuma nav iespējams secināt noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušo personu. Iespējamā noziedzīgā nodarījuma raksturs, būtība un izdarīšanas termiņš nav noskaidroti. Attiecīgi nav iespējams noskaidrot arī, vai attiecībā uz iespējamo noziedzīgo nodarījumu ir vai nav iestājies noilgums un vai šāds iespējamais noziedzīgais nodarījums vispār jebkad ir ticis pastrādāts.
Un vienalga – ar mantu saistīto personu paskaidrojumus tiesa atzīst tādiem, kuri nav ticami, bankas kontā esošos līdzekļus atzīst par noziedzīgi iegūtu mantu, un to konfiscē Latvijas valsts labā. Tādējādi konfiscēti tika tiesiska darījuma (cesijas līguma) ietvaros iegūtie līdzekļi, bet paša darījuma tiesiskums netika apstrīdēts.
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
